mekliejumi, atrodumi i diktatura

Meklejūt pa vacom latgalīšu avīzem pavysam kū cytu, atrodu cīši interesnu Franča Kempa rokstu. Vysmoz es dūmoju, ka tys ir jis – pseidonims S-a varātu byut saiesynuojums nu pseidonimu Skomba voi Skoborga, ar kū jis publicējēs presē.

Tei ir Kristeigu zemnīku katuoļu partejis avīze “Latgolas Words”, kas izguojuse nu 1919. da 1940. goda. Elektroniski vari skaiteit pats – LNB kruojumūs.

Roksts “Voi draud mums diktatūra?” publiceits 1934. goda 7. martā, puors mienešu pyrms Ulmaņa apvārsuma. Cīši interesns taišni demokratejis i diktaturys, latgalīšu interešu i latvīšu nacionalistu kontekstā. Seviški zynūt tuoļuokū viesturis gaitu, kas samola i latgalīšu kulturu, i Latvejis vaļstiskumu.

Rūnās vaicuojums – voi bez latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys īraudzeišonys i ituo montuojuma īkļaušonys Latvejis kulturys vidē i dūmuošonā, bez ituo montuojuma vuiceišonys školuos i dūmuošonys mainis vyspuor var pastuovēt demokratiska Latveja? Laikam jau nā.

Voi Latvejis ceļš ir vaļsts deļ pareizūs latvīšu (pareizs asnis, pareiza audzynuošona i volūda)? Cerīs, ka myusu dīnu Latveja ir (byus?) vaļsts deļ kotra – naatkareigi nu nacionaluos voi religiskuos, lingvistiskuos voi kulturaluos, dzymuma voi seksualuos ideņtitatis.

Jaunā 2011. godā byus jaunys 365 dīnys – jau reit. Kaida byus myusu vaļsts, kaida byus juos nuokūtne? 365 īspiejis kotram nu myusu.

4 thoughts on “mekliejumi, atrodumi i diktatura”

  1. Waru atbildeet. Diktatura baltīshim ir kai mads maize. Baltiishi sovaa masaa beja un ir ar kolpa mentalitaati. 95 procenti bie kolpi cara laikā. Vitebskys guberni Latgolys daļa bobyli beja mozoik par procentu. Tū ka daļa kolpu kliva par jaunsaimniikim 10 godu laikaa moz maineja psihologeji. Latgolaa koč beja mozys zemis bet jii beja saiminīki kai polu laikā juus sauce ,,gospodarcy,, privatipašums beja swaats….
    ,,Latvijas Republika,, kura dybynoita uz Vuocu pec tam angļu naudys [ Interesis; vuoja Kriveja zam bolshevikim] ir calta uz prettiisiskim pamatim puorkuopjuut bausli ,,Tew nabyus zagt ,, Pec Stuzkys metodem atneema zemis iipashumus [ kuopeec naatnema pilsātois zydim vuocisim i kriivim i latvisim]
    sadaleja bobylim. Voi bobyli beja laimeigi waaloik sibirejā???????????????????????? Kai saimnīkuoja ,, lepni latvju bālelini,, tū mes radzom pec myusu ,,kulturys montojuma,, Fon Reke [ landesvera virsnīks kurš atbreivuo Reezekni] atbraucuut uz Latveju varātu redzeet kai teik ,,apsaimnīkoiti,, atjamtii iipashumi. Katrina 1 Wolteram saceja; kai as waru atlaist zemniiku nu dzymtnīceibys. Jii ir okly. Tuu nadareja i pareizi. Buinickam zemniiku breivlaidiejam kai pateiceibu nuudzdzynuoja Dagdys muizu.
    Jaunajā ,,Latvijas republikā,, tei posha situaceja. Aptuveni 25 procenti ir ,,saiminīki,, tys ir taidi kam privatipashums, puorejii ir ,,bobyli,, tai saucamī ,,dzeivuuklu īpashniki,, uz kuru kolhozniika psihologeju bolstois valduushuos partejis. Apmoksoj bobyļu poruodus par syltumu, yudini utt lai jī bolsoitu par jīm. I bobyli bolsoj. Kod mes byusim saiminīki ,,gospodarcy ,, ??????? Sanuos Ruomys cyvillykums kurš ir spaaka dalieji Latvejā paredz ka kuupīpašums ir kaiteigs un tuopeic kuuppipašniikim ir pyrmpierkuma tīseibys, a ,,specials bobyļu lykums,,losi,, Likums par dzīvokļu īpašumu ,, taidys tīseibys naparedz…… Par kū, tuopeic jau i ir specials lykums lai apiitu cyvillykumu, juo iz ir kaiteigs diktaturai. Par bobylim wiigli waldeit, a par saiminiikim gryuši. Tū labi paruodeja diktators ulmans kurš balstejois uz lelsaimnīkim un pamatā uz bobylim- socikim. Nu nav muns mierkis izgleitoit lumpenus, juo jī var nuudzdzynoit i munys ,,muizys,, bet vysmoz lai zyna nu kuriins aug kuojis. I baltiishim pa 80 godim ir speiduushi izadevīs latgaļu gospodarcus padareit par lumpenim proletarcym izdzeit nu sātom iz bobyļu dzeivūklim…… warbyut kaids apsawainois iz mani, iiprīkš atsawainoju . Leidz saiminiika psihologejai juizaug tys ir ilgstūšs process. Wīna tauta tū ceļi izit cyta degenerejās- izmierst sauleiti nabyudama. Latgali 1917 godā lyka banku iz bobylim, bez nuusacejumim i pošy palykom taidi…… Bet wēl ir laiks daži desmit godi woi spēsim byut par saiminīkim bez diktaturys ????????????

    1. Mežanīši

      Tymūs laikūs, kod kungi latvīšim atjēme Vydzemi i jūs sev padareja par kolpim, daudz dūšeigu veiru, nagrybādami kolpu jiugā smakt, sabāga Lubuonys azara leičūs i Domopolis pūrūs i mežūs.
      Iz kaidys pūra solus jī iztaiseja stypru cītūksni, cierta kūkus, leida leidumus i puorvērte naaugleigus, staigus pūrus par pļovom i augleigim teirumim; ceinejuos ar luočim i sumbrim i dajiuka pi kara, kautenim i brīsmom. Nu agruokim kungu kolpim izauga drūsi, vareigi veiri, krītni medinīki.
      Dreiži viņ itī meži i itys apgabaļs jim palyka par mozim; jī sasalaseja borūs, guoja Vydzemē na tik meža kustūņu medeitu, bet i kungu piļu laipeitu. Piļs nūlaupejuši, jī otkon pasaslēpe sovūs mukluojūs, pūrūs.
      Vydzemis kungi, radzādami, ka tai nabyus labi, taisejuos iz karu. Jī sasalaseja nu vysom molom i devēs iz tū apgabali, kur mežanīši nūsamete, dūmuodami, ka vīgli tiks ar jim golā. Bet na tai izguoja, kai dūmuoja. Cauri staigim pūrim ceļa nazynuodami, kungi borim nūgryma bezdibeņūs, kryta nu mežanīšu škāpim. Tikai nadaudzim pasalaimēja tikt pi mežanīšu piļs. Jī izaicynuoja piļs dzeivuotuojus pasadūt. Mežanīši nūsyuteja kungim sausu bārza žogoru i lyka saceit:
      – Mes grauzsim sausus žogorus kai brīži, ceinēsimēs i miersim, bet nikod napasadūsim!
      Pili ar spāku pajimt navarēja. Kungi nūdūmuoja dzeivuotuojus bodā izmierdēt.
      Paguoja dīnys, mieneši, bet piļs aizstuovātuoji napasadeve. Kungi navarēja saprast, ar kū jī puortīk. Vysaiži jī gudruoja, bet vyss veļti.
      Te kaidu dīn atguoja veirs, kurs saceja, ka šys ass slavans būrs nu malnū igauņu zemis. Jis sūlējēs par lelu moksu izstuosteit, kai pili pajimt. Kungi beja ar mīru, i būrs, iudiņa traukā pasaviers, saceja:
      – Piļs pogolmā atsarūn azars, kurā daudzi zivu. Izrūcit olu piļs pakaļnē: azars nūtecēs i dzeivuotuojim byus juopasadūd.
      Kai saceits, tai dareits. Naktī, kod mežanīši Mežamuotis svātkus svietēja, kungi suoce paslapyn olu rakt.
      Mieneša muote tū redzēja. Jei gribēja brīsmys nūgrīzt molā i syuteja putynys ļaunū nūdūmu izjaukt.
      Gon zeile mīta golā dzīduoja:
      – Nabyus labi, nabyus labi!
      Gon žogota laidēs ap piļskolnu i žadzinēja:
      – Saks, saks, saks!
      Bet jautrī svātku svieteituoji nalaimi tik tod pamanēja, kod azars jau beja sauss. Azars gon nūtecēja, bet na kungim par lobu. Iudiņs puorpludynuoja jūs nūmetni. Kungi tai apjuka, ka nazynuoja, iz kuru pusi skrīt, kū giut, kur gluobtīs. Mežanīši jim uzbruka ar lelu sirdeibu. Nadaudzi kam izadeve puorīt Vydzemē i paziņuot, kai mežanīšu apkaruotuojim kluojīs.
      – Sagryudem kungus kai pīstā! – uzvareituoji gavilēja.
      Kungi vairs beiduos īt ar mežanīšim karā.
      Mežanīši, radzādami, cik vīgli jim devēs uzvara, nūdūmuoja aizastuot par Vydzemis tautys bruolim i syuteja zinis iz tīni.
      Bet vydzemnīki nūvuordzynuoti beiduos nu kungim; jī saceja:
      – Kungi sovā myužā daudz grākuojuši; nagrybim mes, karā kaudami, tūs grākus nu jūs jimt. Kū gryušuok mums dzeivuot pasaulī, tū leluoka prīca byus viņā saulē; mes lobuok pacīssim.
      Tū dzieržūt, mežanīši brīsmeigi nūsadusmuoja i atmete nūdūmu Vydzemi nu kungim atjimt. Jī palyka par mīreigim zemis struodnīkim.
      Pīmynādami par tū, mežanīši aba latgalīši vēļ tagad runoj:
      – Mes asam tī eistynī latvīši; bet vydzemnīki tik taidi čiuli, neikuli.

      Myusu tautas teikas un pasokas. Sakūpojis Draugs. I daļa. – Leivuoni, 1908. – 4.-7. pl.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *