dāvantiņi

dāvinātam zirgam zobos neskatās. bet ja nu tomēr?

paldies Kristai par iedvesmu!

beidzot sapratu pēdējo dienu nīgruma iemeslu – atkal baiso dāvanu laiks. bilance: divas sniega bumbas, 3 blociņi, 1 suvenīrgrāmata un tikai 1 šokolāde un 1 mandarīnu maiss.

Vernera definīcija ir vēl skaudrāka:

nav jau tā, ka man riebtos dāvināt. bet labāk patīk to darīt ikdienā, kad gadās atrast kaut ko labu un vērtīgu tieši šim cilvēkam. kaut vai pēdējās pupu mizas, bet ar glanci. bet Ziemassvētki – dāvanas vajag visiem un reizē. kā vispār var paturēt prātā, cik ļaudīm vajag tās dāvanas, lai nepaliktu kaunā?

atradu izlasīju vienu savu rakstu par dāvanām un otru rakstu. tā tēma tak ir bezgalīga!

kā zināms, dāvanu veikali ir veikali, kur pārdod mantas, ko neviens nekad sev nepirktu. visi sūdzas par aizņemtību. bet ir tak ļaudis, kas to izdomā, ražo, izplata un tad tirgo. iedomājies – stāvi aiz kases un tirgo stikla jumpravas ar ziliem cičiem un bleķa žirafes. (veca Sv. Speerka gudrība)

turpinot domu: dāvanas ir lietas, kas cilvēkiem pašiem riebjas, bet ko viņi ilgi meklē un dāvina cilvēkiem, ko nevar ciest.


re, ko no Latvijas dabūja Putins:

Avots: http://mod.la.lv/avizes/la/2010/12/22/20101222213006_9232.jpg

re, ko es atradu Viļānu tirgus bildēs:


kas ir Tava baisākā dāvana?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *