rīta atradumi

http://www.youtube.com/watch?v=qziFyo3LPmI

šorīt aizgulējos. uzzināju, ka viss nokavēts.
saņēmos uzlikt Ziemassvētku disku. drīz jau būs, var sākt.
par laimi, skanēja vienkārši laba mūzika.

Bet varbūt viņa palika krastā. Noskatījās, kā tu ielec ūdenī, bet nesekoja.
Varbūt nobijās. Varbūt ūdens likās par aukstu, varbūt viņai nemaz nebija peldkostīma. Vai varbūt topavasar viņa vēl nemaz nebija sākusi peldēties.
Varbūt viņa tikai nebija gatava tā pēkšņi sekot. Lekt.

Viņa vēroja, kā ūdens ieskāva tavu augumu, kā tas sitās pret akmens krastiem, kā tas šūpojās gar klintīm. Viņa vēl domāja – zem ūdens taču visam jābūt glumam. Viņa domāja, kā ir izkāpt ārā uz tāda akmens krasta. Vai tas maz vairs jebkad būs iespējams.
Tam būtu jābūt bīstami. Slīd taču.

Somijā viņa līdz tam nebija bijusi nekad un pēc tam vairs ne reizi. Viņa brīnījās par smilgām, skujām, niedrēm un visiem tiem sīkumiem, kas šķietami ir tādi paši kā mājās, tomēr citi.
Somijā viņa pirmo reizi saprata ziemeļu dabas trauslumu. Kā tas viss izaug, steigā nozied un mirst. Somijā viņa saprata Latviju – katras sīkākās smilgas vērtību, izdzīvošanas un dzīvošanas skaistumu.
Vasara ziemeļos ir tik īsa.

Viņa vēroja ūdeni, kas saulē metālisks sitās pret akmens krastiem. Kā tava galva attālinājās. Kā tā pārvērtās par mazu punktiņu. Kā tu sekoji kaut kam, bet nevarēja īsti saskatīt, kam īsti.
Viņa ar šausmām vēroja, kā viļņi sitās, kā tas punktiņš kļuva arvien niecīgāks, brīžam pazuda, kā nesās visi tie ūdensmotocikli, slēpes, laivas un sazin kas. Kā tie leca pāri viļņiem, kā šķēla ūdeni. Kā saslējās, krita un atkal pacēlās virs ūdens.
Viņai bija bail par to mazo punktiņu. Ja varētu pasargāt. Bet no krasta viņai atlika tikai vērot.

Un tā viņa joprojām stāv turpat krastā. Redzējusi kā dzīvību, tā nāvi. Noraugās, kā tu nosalis izlien no ūdens. Kā tu slaukies dvielī. Zosāda, slapji mati. Saspringuši muskuļi. Pieskartos, ja nebūtu bail, ka cits.
Viņa stāv turpat krastā, vēro un domā – pazīs vai nepazīs. Tas pats vai tomēr vairs ne. Jo no pagātnes brīžam nemaz nav iespējams aiziet. Tikai reizēm pagātnes ir stipri par daudz.

ko tikai nevar atrast savā datorā. iepriekšējo gadsimtu putekļi mapītē “teksti”.
tāds atradumu rīts – tā dziesma un šitas gabaliņš.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *