Pīna ceļš

Pīna goldi ir dzerauņu viestnīceibys, kur pīna pījimšonys reitūs sasateik kotrys sātys diplomatiskais korpuss i sprīž par laika apstuoklim, gūvim, vaļdeibu, dzeivi i sīna laiku.

Pīna golds ir kotrys sātys viestnīceiba pasaulī. Tī suocās pīna ceļš iz pasauli, tī pasauļs ītak sātā – tei ir pyrmuo nūstuošona ceļa molā, pyrmuo cylvāka taiseituo vīta, taids kai pyrmais kuorms.

Tei ir viestnīceiba. Pīna pījiemieja Tekle atbrauc ar pīna mašynu. Pajem analizis, pīroksta litrus pīna gruomateņā, pasasmej ar večim, apsarunoj ar vecinem. Iz dzimšonys dīnys izduovynoj pyupolus voi astru puški – dīna suokusēs ar pučem.

Pīna Tekle zyna vysu. Ir tikai puors cylvāku, kas par dzeraunem zyna vysu. Vēļ ir gūvu apsākluotuojs Jurs – dīnu nu dīnys jis braukoj apleik, runoj ar vysim. Nivīns pogosta voi vaļdeibys vecs nazyna tik daudz kai gūvu sākluotuojs i pīna pījiemieja.

Vīns izdola pa dzerauni sāklu, ūtrys salosa pīnu. A pa vydu ir vysa dzeive – teļa dzimšona, zeideišona, atškieršona nu muotis, nūkaušona voi izvesšona uorā sauleitē.

Lai ād zuoli i aug jauna pīna gūvs – tik šmuka pasadavuse, zīd ar zīdenim, raibaleite. Kaidi na laiki, pīna gūvs vys nūder. Ka ni pošim, to cylvākim.

I tod daīt laiks, kod gūvu sākluotuojs i pīna pījiemieja nas pa pasauli ziņu – izauguse jauna i loba tele. Mož kuram vajag. Atbrauc cylvāki. Verās, verās. Aizvad.

I vyss suocās nu gola – sākluošona, gryutums, atsanesšona, zeideišona. Pīna ceļš.

Cikom stuov pīna golds, tei sāta ir dzeiva. Cikom pi sātu stuov pīna goldi, tei zeme ir dzeiva. Cikom zeme ir dzeiva, ir cylvāki, teli, gūvs i vaļsts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *