Sīzifa darbi Āgenskalnā. Lapinators ar slotu

reizēm, kad nokavēju tramvaju, es eju uz autobusu. reizēm man līdzi ir fotoaparāts un gadās pa ceļam ieraudzīt kādus niekus.

reiz, 2009. gada oktobrī, es arī tā gāju un ieraudzīju tanti, kas liela laukuma vidū cīnījās ar lapām. tas likās kaut kā pārlaicīgi. viņa viena un tas lapu lauks visapkārt.


vakar es arī gāju. man kabatā bija zibatmiņa un modems, somā 2 āboli un rokās fotoaparāts. pa ceļam atkal ieraudzīju tanti. viņa atkal cīnījās ar lapām.


it kā nebūtu bijis ne drausmīgās ziemas, ko negribas atcerēties. it kā nebūtu bijis trakā pavasara. it kā nebūtu bijis vasaras sutoņas.

viņa atkal ar slotu slauka lapas. šķiet, pat mētelis un lakats tas pats. un kas gan ir laiks pret visu šo mūžību. atkal un atkal krīt lapas un atkal un atkal jāslauka prom.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *