reiz Ķīnā dzima eglīte un Rīgā auga tā

kas ilgi nāk, tas labi nāk. šis stāsts būs par Vasarsvētku eglīti.

beidzot ielikšu blogā bildes, ko 3 piegājienos, lai slava tehnoloģijām, izdevās dabūt no Valda Ošiņa, kura bloga komentāros savulaik arī dzima doma par fotosesiju pie ku-kū egles. paldies un tencinu! bildes ir. egle arī ir.

šonakt esmu gulējusi laikam stundu un to pašu tikai drusku, kā arī vēl bišku vilcienā, kamēr gaidīju trakos ogrēniešus. tāpēc īsti pieskaitāma neesmu. pati tāda ku-kū egle… visu kavēju, nekas nesanāk, viss riebjas. un somā izkususi gaļa.

bet stāsts par ogrēniešiem ir tāds. iekāpu pēdējā vagonā. vilciena konduktore vēlīgi ierādīja manam ritenim vietu – 3 krēslus. uz jautājumu, vai pie Rīgas nebūs jādzen tamburā, noteica – lai jau tie ogrenieši pastāv. cik ta viņiem braukt. 🙂
gribētu gan redzēt, kā Ogres raganas pastāvētu klusu, kamēr mans ritenis izlaidies pa 3 vietām. bet tas tā. vietas tomēr pietika visiem.

šai sakarā vēl arī stāsts par mani un gulēšanu vilcienos. reiz braucu no Pēterburgas kopējā vagonā, bet, protams, biju ielīdusi guļammaisā un saldi šņācu par spīti abām robežkontrolēm (tā gan nebija tā reize, kad vilcienā uzradās mironis un visi tika pamodināti vēl 1 reizi). Rēzeknē ielīda niknās rēzeknietes. mierā jau nelikās, uzbungāja mani augšā, tā arī paliku guļam – sēdus guļammaisā.

guļu, bet šīs latgaliski aprunā – valna krīvi, valna okupanti, guļ izalaiduši kai gūvs, pasaraut navar, cylvākam nikur dasasēst. neklapēju ne ar ausi. tuvojas Rīga, rēzeknietes jau pievēršas manai ārienei un Krievijas ekonomikai, latgaliski un sulīgi. neklapēju ne ar ausi. apmēram Jāņavārtos iezvanās mans telefons, zvana Ilona. es tā priecīgi: Vasala! Seņ naradzāta! rēzeknietes apklusa un vairs neteica ne zilbes. sēdēja klusas un sarkanas.

par eglīti stāsta nebūs. baudiet bildes.

ar putnu.

bez putna.

un visā godībā.

tā egle toč ir baisum baisa. vēl tikai plastmasas sēnes vajadzētu apakšā salikt. un dzērvju kāsi augšā. tad gan būtu riktīgi. kapu puķes jau ir.

arī viņš. svinības notika godam. turpmāk vēl. vai tad nu ērmu pasaulē trūkst, pie kā nofotografēties, vai iemeslu par viņiem iesmiet.

beigu piebilde visiem, kas šim notikumam meklēja politisko kontekstu un baidījās ierasties pie egles ar kleitu. vai tiešām par stulbumu nevar ierēkt vienkārši tāpēc, ka tas ir stulbums? piekāst man par jūsu politiku un PR. trillām būt!

6 thoughts on “reiz Ķīnā dzima eglīte un Rīgā auga tā

  1. Valdis Ošiņš

    Ar bildītēm nelepojos, bet fakts kā tāds ir jautrs , tādēļ noteikti varētu turpināt šitos māžus arī turpmāk, tikai ja kolektīvs ir gatavs (gatavāks!) jautrībai:)

    Reply
  2. malahija

    un cik ilgi tas ērms tur vēl stāvēs? moš paspēju vēl apskatīt. kapu puķēm jau teorētiski vēl nevajadzētu tik ātri novīst… īpaši ja ir kāds, kas palaista bar šampanieti…

    Reply
    1. saprge Post author

      ziemas aukstumā ir uzstādīts panorāmas rats. 🙂
      Rīga gādā par tūrismu.
      maijā ierīkos ar ar eļļu nolietus slidkalniņus.

      Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.