pirms miega

ir ļoti jocīgi lasīt 2006. gada datordienasgrāmatu. bet vēl jocīgāk ir tur atrast 2006. gada sapņa aprakstu un saprast, ka viss ir piepildījies līdz pēdējai jau nomoda brīdī fiksētajai sapņa detaļai. pat priekšmeti, kuru tad vēl nebija, jau ir sapnī un izskatās tieši tā, kā tie izskatās.vai varbūt tie priekšmeti ir, jo es viņus sapnī redzēju, aizmirsu un tomēr pēc tam nopirku.

varbūt vispār nav iespējams nekas tāds, ko es jau iepriekš nebūtu izdomājusi. ir tik jocīgi redzēt visu notiekam un jau notikušu ieraudzīt citā gaismā.

bet sapņa fināls liekas cerīgi: Es nasamoksuoju nikuo. Tīpat ari atrodu sovys ūtenis. Nūmozguoju, pajiemu. Nazynu, voi tyku prūm. Tys vaira nabeja svareigi.

katras beigas ir jauns sākums, un katrā sākumā jau ir beigas. restart.

kaut kad man būs savs suns. liels un draudzīgs. un tā tam būs būt, jo tam būs tā būt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *