es nezinu, kas ir Neo

šis raksts top kā atbilde zirgošanās rakstam “es zinu, kas ir Neo“, ko tepat šai blogā publicēju pirms nepilna mēneša, ironizējot par policijas izplatīto meklētās personas aprakstu – Neo ir samērā jauns, latvietis, ar labu izglītību informācijas tehnoloģiju jomā, viņam ir pagari mati, mēdz lietot brilles.

jo patiesi – manas darbavietas gaitenī mudž līdzīga paskata jaunēkļi un jaunavas. un kāpēc gan lai kāds no viņiem (bet tikpat ticami arī mazā apkopēja, kas spēj mazgāt rokas verdošā ūdenī) nebūtu latvju tautas varonis Neo?

no rīta vēroju sauli un viegli caurspīdīgo dūmaku, gaiši caurspīdīgās pavasara lapas un tumši zilos Daugavas ūdeņus, torņus un sarkanbaltsarkanos karogus. trinos tramvaja krēslā un domāju, ka to sajūtu varētu definēt pat mazāk nekā 140 zīmēs: šudiņ ir skaista dīna! vyss īdvasmoj radeit, dareit i byut! – toties tagad vakarā secinu, ka šodien neesmu izdarījusi neko jēdzīgu.

pirmīt nosolījos, ka turpmāk rakstīšu tikai projektu aprakstus un aizslēdzu savu tviterkontu nejaušiem apmeklētājiem, kā arī tviteri aizvācu no sava bloga (pieturos tomēr pie domas, ka visam nav jābūt saistītam savā starpā). tad padomāju – tā ir tipiska totalitāras domāšanas izpausme. ka tik kaut kas kaut ko… un galvu smiltīs.

bet es taču galu beigās esmu es, un cilvēki man blakus ir cilvēki. ja ir panesušās runas, ka mans kolēģis Ilmārs ir izslavētais Neo, tad tas taču nenozīmē, ka Ilmāra vairs nav un ir tikai kaut kāds sasodītais Neo, ko līdz šim medijos zīmēja kā monitorā ieurbušos anonīmu nūģi ar melnu masku uz sejas.

kaut kad pirms pāris gadiem, studējot doktorantūrā un vērojot cilvēkus, definēju, ka cilvēce dalās tajos, kas vienkārši dzīvo un staigā garām atvērtām durvīm, jo priekš kam novirzīties no maršruta, un tajos, kam nav miera, dīda ziņkārība un ir interese ielīst pa durvīm, kas stāv pusvirus. turklāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
jo ir cilvēki, kas pilsētā mierīgi paies garām vārtiņiem un pat nepamanīs. un ir trillas (bērnišķīgie, ziņkārīgie), kas tomēr pabāzīs galvu vārtrūmē, jo ja nu tur kaut kas ir. un ja nu tas noder.
tie, kas staigā garām, dzīvo ilgi un laimīgi. bet tie, kas ielien, vienmēr dabū vairāk zināt, dabū pa kaklu un tomēr tieši viņi virza lietas. lai tā būtu zinātne, sabiedrība vai mediji.
par tiem otriem, kas tomēr dodas ceļā un atver vārtus, arī stāsta pasakas, raksta grāmatas un uzņem piedzīvojumu filmas.
tas ir, toreiz doktorantūras laikā sapratu, ka zinātnieka un zinātniskās domāšanas, izpētes galvenā motivācija ir ziņkārība – iziešana ārpus esošā zināšanu rāmja, ielīšana dziļāk.

ja Neo tiešām ir mans kolēģis, varu tikai piebilst – tāda līmeņa programmētāji varētu mierīgi strādāt privātajā sektorā un tajā skaitā arī ārpus LV. tomēr viņš strādā par zinātnieka algu Latvijā. un par to viņu arī cienu.

tāpēc arī ļoti ceru, ka šitas sviests beigsies pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk visiem. tajā skaitā – zinātniskajiem projektiem, latviešu valodas saglabāšanai un attīstībai, latviešu datorlingvistikai.

jo kas tad ir noticis? mēs uzzinājām, ka atsevišķu amatpersonu algas tiešām ir nemotivēti lielas? un vai tad mums tiešām nebija tiesību to zināt?

2 thoughts on “es nezinu, kas ir Neo

  1. Valdis Ošiņš

    …tie, kas staigā garām, dzīvo ilgi un laimīgi…
    Vēl tikai var piebilst, kā pasakās, kur arī neko nepasaka līdz galam, ka viņi dzīvoja ilgi, laimīgi un un neticami garlaicīgi:)

    Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.