autoūsta. a nazkam te vysa dzeive

dasadūrt vacim failim ir kai dasadūrt seņ pagaisušam pasauļam. kai vacys avīzis kurynuot ceplī i aizaraut ar seņ nūmyrušu cylvāku intervejom i rokstim. kai cyluot vacus žurnalus i puorskaiteit naivus rokstus par plaukstūšū globalū ekonomiku, dreizū pīsavīnuošonu eirozonai i peidžeru lītuošonu.

attaisūt vacus failus, na reši var atrast vysaidus dabasu breinumus. to vysaidus nīkus i paguotnis putekļus, to nazkod svareigys lītys. voi seņ raksteitus tekstus, kas koč kaidā ziņā pasaruod interesni i niule.

ite nazkod 4. tramvajā pīraksteits dzejūļs. kod vēļ dzeivuoju sātā Mukulēs i reizi nedeļā voi divejuos brauču ar guļammaisu iz Reigu – nazynūt, pi kuo palikšu par nakti. ite vīna šaļteņa nu dzeivis, kod tramvajs golapunktā pi tierga attaisēja durovys i pa tom durovom vydā īskrēja nazcik smoku, skaņu i nazcik dzeivu.

laikam nazkaidā ziņā es tuo vysa grybu otkon. myužeiguo ceļa sajiutys zam kuoju. i sātys jutūnis nazkur vydspusē, kod sātā gaida suņs i dorbs. i nazkuo taida – nazkuo tuo nazyn kuo. kod nav mīra a ni. i reizē ir taids mīrs, ka kai pluovam saplyust ar vysu pasauli i izgaist jimā.

rudiņs i pavasars vysod īt leidza ar namīru. ceļš vylynoj – pasaceļt i aizīt. eisa nūstuošona autoūstā i otkon ceļā. a nazkam te vysa dzeive.

autoūsta

bolūži palāku rudiņa dabasu kruosā. i čāguoni malni kai valni
kaijis sudobra spuornim kai īsamaļdiejušys. voi ari pa eistam
staigoj i klemš, maizis druponu kleņčej
paraugi naīdūt! aizīs da cyta

ļaužu symti pi platformu
kruojās kai dziernovu muorkā
lēpinis, iudiņa lopys iudinī malnā
plastmasys butylkys maun i nazkaidi syudi
zivu smoka nu tierga pādejuo paviļjona
nazkur daugova, jiura. nazkur viļni
ite kanalā iudiņs kai īryusiejs, sasastuojs glums
autoūsta

čygonkys speideigys
malnuos suknēs ar zeļteitu dzeipuru streipem
pučis, volani, kleini i buorksts. rišeļje roksti
kopcenis smolkys. papīdeiši kai ciersti
pazeileišu
tev reitu byus laime

īt saule iz pušdīnis laiku
vieja aprautūs dabasūs grymst
reitu sūlēja sutūni, pārkiuņa leitu i zibsni
reitu myusu vaira te nabyus
autoūsta

ļauds sasastuoj, nūsastuoj, skrīn
treisdesmit catūrtais, treisdesmit pīktais. sastais. septeitais. symtais
kurs vēļ ar biletu?
sādvītu nav! dabuosit stuovēt
par šaļti jiusu ite vairs nabyus
a nazkam te vysa dzeive

autoūsta
iz garmanis spielej vecs sierms i ar vīnu kuoju
dasyt ritmu. golvu damīdz pi garmanis suonu
jis varbyut tū garmani atvede leidza
psrs
mes pasauli jaunu sev ceļsim
mes īsuoksim jaunu dzeivi

jam reitu byus septeņdesmit
jis ite jau sešdesmit godu

iz asvalta bolūžu māsli i spolvys
asnis iz sīnys
iztrīpti ašņa i nuovis roksti
ak jau pa nakti kaids kuovīs
ak jau ka izdzeivuoja. ak jau ite nu tierga

melodeja
čeikst vaca kai žyda roti
nu veča garmanis škeibuos
jam reitu byus septeņdesmit
jis ite jau vysu dzeivi

2006. goda septembrī

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.