dzeive ar Pītereiti

Nazkod es dzeivuoju sātā Mukulēs. Tod es dzeivuoju Reigā, studentu kojuos. Piec tam – vysaiduos īrātuos ustobuos.

Kod maņ tuos ustobys jau beja da kokla, es otkon dzeivuoju sātā, tok Viļānūs. Puorbraukšona beja pamateiga – ar džipu pa Daugovys kreisū krostu da Jākubpiļa, tod da Leivuonu i caur Rūžupi da Rudzātu. Iz tūs krystceļu satykom munu tāvu, kas jau beja apnics gaideit i brauce prūm – bez mobiluo telepona. Tok sasatykom. Tod ar vacū opeli iz sātu – vyss monta kolns, pylna mašyna.

Navaru naīlikt 2005. goda vosorā raksteitu i šudiņ datorā najauši atrostu viestuli draugim. Sadrukuoju iz A4 lopys i dalyku kluot viestulem, kū rakstieju ar rūku. Kotram sova viestule, a itys aproksts vysim kūpeigs. Lai atkreit klopota symtim reižu raksteit vīnu i tū pošu.

Pa munam, sirsneigs aproksts. Tymā vosorā vyspuor beja daudz vysaiduoku breinumu, es dzeivuoju pa sovam i darieju sovys dzelys. Varbyut tai vaira nikod nav bejs nu tuo laika.

Tievanānu čulans

Tai izavēre Tievanānu čulanā, kod es tī dzeivuoju. Zylys sīnys, kramku skaudzis i nabašnīks.

Škeleta golvu sauc Pītereits. Kod beju moza, jis stuovēja pi teļvīzera sekcejā. Apleik gruomotys, iz plaukta pa vydu Pītereits – taišni munā ocu augstumā.

Kod maņ kryta uorā pīna zūbi i suoce augt rikteigī zūbi, es vierūs iz Pītereiša, ūrbynuoja juo zūbu caurumus. Anatomejis stuņde vēļ pyrms školys. Izaruod, jau 5-6 godu vacumā bārnam ir radzami gudreibys zūbi, tik aiz taida moza kaula caurumeņa, gondreiž kaulā vydā.

Tod es apaugu Pītereiti. Jis tai i palyka mozeņš, es izaugu lela i volkuojūs pa pasauli.

Itei viestule nu laika, kod mes obeji otkon dzeivuojom zam vīna jumta.

_______________________________________________________________________

Tievanānos, 2005. gada 31. augustā

Čau, draugi un līdzjutēji!

Šī it visiem kopīgā vēstules daļa, jo man bija slinkums rakstīt vienu un to pašu vairākas reizes. Tā sacīt – informācijas copy – paste. Neņemiet, lūdzu, ļaunā!

Gribēju pateikt, ka mana mīklainā pazušana nekādā veidā nav saistīta ar klaju nepatiku pret sabiedrību, ļaužu masām un galvaspilsētas gaisu. :O) Lēnā garā cenšos margot to, kam jāsaucas disertācija, bet kas pagaidām atgādina diezgan bezveidīgu masu ar tajā peldošiem tēžu kunkuļiem.

Lai dzīve būtu interesantāka un neiestātos rutīna, esmu kārtējo reizi pārcēlusies un tagad dzīvoju Viļānos, apm. 210 km no Rīgas. Pagaidām te ir vasara, ārā ir silti un saulaini, bet tas jau nav uz visiem laikiem. Sēžot pie datora un kašājoties pa to, varu klausīties, kā čirkst sienāži, pīkst kaut kādi jocīgi putni un dudina laikam meža baloži, kas mitinās kaut kur tuvumā, rej suņi, pa ceļu vazājas ļaudis.

Drusku smaržo siens, katru dienu garām braukā kombaini – pats ražas laiks. Ja iziet ārā, var pat drusku sajust ābolu smaržu, kas nāk no ābeļdārza. Naktīs būkšķ vien, kā šie krīt zālē.

Un vēl līdz apnikumam var skatīties zvaigznes – parastās un krītošās. Jo te, redz, nav gaismas piesārņojuma un visu var smalki redzēt. Pašlaik ir pilnmēness, kas pamazām sarūk. Bet vienalga naktis ir gaišas un pagaidām tīri siltas un mierīgas.

Jā, nu nav šitā pati dziļākā bedre, bet neierasti vienalga. Māja ir vienkārši ģeniāla.

Šajā vietā mani senči perinājušies vismaz pēdējos 150 gadus, jau vismaz kopš dzimtbūšanas atcelšanas, te dzimis mans vecaistēvs un visi viņa brāļi un māsas. Kūts un šķūnis pavisam vecišķi (tas nekas, ka skaitās pilsēta – bet iepūst mums par to pilsētu, jo šī te uzradās vēlāk nekā bija šī mājasvieta). Stalli un klēti gan nodedzināja, bet tie arī bija gandrīz sabrukuši un pēc sensirmas modes sabūvēti zem viena jumta. Pat šīfera nebija, tikai pacaurs skaidu jumts.

To klapatu, kamēr tiku galā ar internetu vien – izrādās, šitā telefonu stacija nav modernizēta, patstāvīgais pieslēgums vispār nav iespējams (nav arī citu provaideru vai kā viņus tur sauc), Rīga uzinstalētais modems neiet. Kamēr jau izsaucu montierus un viņi te divatā ņēmās divas dienas. Pārlika vadus, kaut ko vēl – vai tad es tur ko saprotu. :O)

Un tagad par Viļānu labumiem.

Tuvākais veikals ir netālu, no pagalma gluži nevar redzēt, tad jāpaietas uz ielas. Tur strādā manas bērnības draudzenes, un tas ir briesmīgi kruta, jo var nopirkt visu ko, ko citādi nepamanītu, var aprunāties un pasūtīt preces. :O)

Lai cik jocīgi neliktos, Viļānu veikali vispār, bet arī šis ir daudz sakarīgāki un ar plašāku sortimentu nekā Rīgā Āgenskalna priedēs, kur dzīvoju līdz šim. Un noteikti pārdevējas ir daudz laipnākas, smaida un sveicinās no laba prāta.

Pagaidām Viļānos nav ne “Rimi”, ne “Saulītes”, ne “Superneto”, toties ir vietējo tīklu “Elmarkets” un “Laumiņa” veikali, kur var atrast gan ierastās lietas, gan arī kaut ko interesantu.

Ir arī ēdnīca, bet pagaidām vēl neesmu mēģinājusi tajā ieiet, jo mūždien, kad esmu tajā pilsētas galā, ir kaut kādi svētki vai bēres. Pēdējo reizi tur biju varbūt pamatskolas laikā, kad pirkām tur ķīseli un ēdām ar baltmaizi. Un vēl divas ēstuves, bet tas viss vēl priekšā.

Vēl ir četri vai pieci saimniecības preču veikali, kur var dabūt pašu velna vecmāmiņu – plastmasas vai niķelētu. Grāmatu veikalā var kopēt, tur ir veidlapas visādas, kancelejas preces, parastais un dāvanu papīrs. Varbūt neatceros, bet kaut kur ir arī grāmatas. Kopēt var arī aptiekā. Pavisam ir trīs aptiekas, divās no tām var nopirkt arī govju laizāmo sāli un vistu barību. Vienā no tām taisa zāles pēc receptēm.

Vēl Viļānos ir baznīca un vīriešu klosteris, kā arī katoļu tipogrāfija.

Reizi mēnesī notiek leģendārie Viļānu gadatirgi – 12 reizes gadā un katra mēneša 2. svētdienā. Pirms 10 gadiem tas viss balagāns vēl satilpa skolas sporta zālē. Tagad tam vajadzīga galvenā iela un tās atzarojumi, kā arī pilsētas stadions. Tirgus ir pāris kilometru garumā, un nopirkt tur var visu iespējamo – no sivēniem, pērļvistiņām, pundurtrušiem un kazām līdz kartupeļu groziem, balles kleitai, traktora detaļām, mīkstajām mēbelēm, zeķēm, dārza stādiem un vēl sazin kam. Atsevišķa zona vienā stadiona stūrī ierādīta humpalniekiem, kur varētu apģērbt veselu armiju.

Vienīgais, ko tur neatradu, bija gaļas dēlītis un suņa siksna, bet es jau arī izkasījos uz to tirgu varbūt tikai ap 12 dienā, kad visi jau vācas prom.

No manas mājas līdz dzelzceļa stacijai ir kādas piecpadsmit minūtes kājām, līdz autobusam – nepilnas desmit. Blakus ir šoseja un tieši tik tālu, lai nebūtu trokšņa un tik tuvu, lai māja no tās zinātājam būtu saskatāma.

Vēl te ir pļava, kas ir pilnīgi neapbūvēta un kur pat pļaujam sienu. Un vēl ir Malta (upe), kas tek garām un kur var peldēties, ja nav par aukstu, bet man jau ir.

Tā ka nekādā ziņā nekur neesmu pazudusi.

Visādā ziņā turu roku uz pulsa.

Kaut kad rudenī varbūt tiešām var sataisīt ciemu dienu. Redzēt te ir ko. Vai arī varu ielūgt uz malkas nešanas talku.

Nu, mana māja ir ļoti tālu no 3 zvaigznītēm, jo 15 gadus stāvējusi bez iedzīvotājiem. Bet jumts uz galvas ir un telpu pietiek. Krāsnis ir no Ulmaņlaikiem un velk labi.

Ak jā, vēl man ir koši zils (kā vecticībnieku kapu krusti) pieliekamais, kur pagaidām ir vājprātīgs haoss, jo neviens tur neko nav kārtojis pēdējo pusgadsimtu. Tas pieliekamais tika uzcelts kaut kad padomju laikos, esot bijusi kaut kāda brigāde, kas Viļānu izmēģinājumu stacijas (tā pastāv joprojām un esot specializējusies uz graudaugu sēklām un liniem) speciālistiem palīdzējusi remontdarbos. Par samaksu, protams.

Var nobrīnīties vien par viņu celtniecības metodēm, jo tas pieliekamais no ārpuses ir apšūts ar zilganiem dēļiem un siltināts ar izdedžiem, kas tagad pa visām malām birst ārā. Un plaukti ir no skabargainām skaidu platēm, kas zem svara liecas.

Bet pats labākais tajā pieliekamajā ir cilvēka galvaskauss, kas saglabājies no manas mammas studiju laikiem un stāv uz viena no plauktiem.

Kā jau teicu, šī māja ir vienkārši ģeniāla.

Nākošais tirgus būs 11. septembrī. :O)

Ilze

____________________________________________________________

A ite beiguos – spāņu muļciks par babušku i smierti. Autors Javier Recio Gracia. Ass pat nomineits 2010. goda Oskaram.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=3dt47iqLBfU&feature=player_embedded]

1 thought on “dzeive ar Pītereiti

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.