un kā klājas Tavām domām, Tavām domām pozi-tī-vajām?

kas saeimās runāts par ķibeli? no latviešu valodas korpusa, saeimas stenogrammām un šodienas semināra.

gribieju apsavērt vacys avīzis periodika.lv nu @LNB_LV, a jī nazkaidā jūceigā volūdā roksta!

kā @Lielie_LV smaida ne tikai Latvijā

vienkārši bez komentāriem. ārsts smaida.

tagad Lielo kalendārs ir ciemos pie viena bērna, kam ir viss kā bērnam vajag – mamma, tētis un pasaules brīnumu brīnumi, bet pa laikam arī slimnīca. tikai tā slimnīca nav BKUS, bet Vācijas hospitālis – uzreiz nepateikšu, kurš īsti. nav jau svarīgi. svarīgi ir pazīstamais dzeltenais smaidiņš un vācu ārsts.

bērns skatījās uz mani lielām acīm un vaicāja, kas tas par ērmu, un es dabūju taisnoties, ka dakterītis uztaisīja tādu seju, lai bērniem nāk smiekli viņu ieraugot un aizmirstas, ka jāraud. Pēc mana skaidrojuma, kādu laiku aplūkojis bildi, Haralds paziņoja, ka tas esot mēnestiņš.
Tā nu mums tagad ir dakterītis, kas tēlo mēnestiņu, lai bērni neraudātu…

Sensācija virtuvē – krievu cupkūka!

Taisīt ēst ir katras godīgas mātesmeitas labākais ieradums. Jo paēdusi mātesmeita nav nīgra mātesmeita. Tāpēc vēl viena ēdienu recepte no senajiem laikiem – 30. Jun, 2005 13:58.

Lai kulinārija plaukst un zeļ! Jebkuri tās dēļ nestie upuri ir tā vērti!!!

Russischer Topfenkuchen (pazīstama arī kā Russische Zupfkuche)

Pagatavošanas process ir ārkārtīgi sarežģīts. Nešaubos, ka tā ir viena no dārgākajām un visspecifiskāk gatavojamām kūkām vismaz šīs recepšu apmaiņas ietvaros (recepte iegūta no neizsmeļamiem krājumiem – domubiedru grupas “Latvijas gājputnu receptes” iekš draugiem.lv, kur reiz apmēram 2005.-2006. gadā notika rosīga virtuālā dzīve).

Procesā ir nepieciešama vismaz 3 – 4 cilvēku līdzdalība, kopumā tiek patērētas 2 vai pat 3 stundas dārgā laika, kā arī kārtīgi noķellēts galds, mikseris, Nellijas bikses, virtuves siena, grīda un mans T-krekls, kas taču viss pēc tam jāmazgā, nemaz nerunājot par neskaitāmo bļodu un bļodiņu, šķīvju un karošu kalniem (izlietnē ir reālākā kaudze, es jau nezinu, Genossin Zanda, kas viņas mazgās… starp citu, kad tu taisījies braukt uz Rīgu?).

Tātad no sākuma.

Greifsvaldes “Mini Mālā” (tas ir tāds mazs māls) nopērk paku ar gatavu cupkūkas maisījumu, kas sastāv no 2 daļām: Bakmišunga jeb Backmischung (450 g) un Cremepulver (150 g).

Ved ar “Deutsche Bahn” līdz Berlīnes Ostbānhofam, Šēnefeldes lidostā pārlādē “Easy Jet” ļopenē un ved uz Rīgu, tad uz Jelgavu, tad atkal uz Rīgu. Pēc tam ar “Baltijas Ekspresi” ved uz Sankt-Pēterburgu, turklāt vēlams, lai nebūtu biļetes, jo biļete ir pie Speerka, kas kavē vilcienu, jo autobuss, ar ko viņa kopā ar dziedošu draugu baru brauc no latgaliešu pasākuma Brīvdabas muzejā, ir a) nokavējies, b) tiek sastrēgumā, c) šoferis pusceļā atsakās braukt tālāk, izslēdz motoru, jo kaut kas viņam pasažieros tomēr nepatīk.

Pēterburgā kūkas maisījumu uz nedēļu novieto viesnīcā “Parižskaja komuna” uz Moku ielas (na Muchnom pereulke), tad ar metro ved līdz stacijai “Čornaja Rečka”, velk koferī pa Lielā Tēvijas kara varoņu Savuškina un Oskaļenko ielām un Piejūras prospekta bordelī uzdāvina Spergai.

(Šo receptes daļu sīkāk jautāt Genossin Mankūzei.)

Pēc tam, kad kūka vēl nepilnu nedēļu gulējusi zem Spergas gultas (Katjas dīvāna), to ieliek mugursomā, nes pa Lielā Tēvijas kara varoņu Oskaļenko un Savuškina ielām, ar metro ved līdz stacijai “Puškinskaja”, ielādē “Baltijas Ekspresī” un ved uz Rīgu. Rīgā kūku ar mikriņu ved uz Kristapa ielas bordeli, oi, pardon, kafejnīcu.

Paku apmēram mēnesi tur uz ledusskapja virtuvē un vēro. Pa to laiku dāvanā neuzkrītoši saņem toršu, tortu, toršu (?) cepamo pannu “Tortownica 240” ar plakanu dibenu un ieliktni “Puķe” (dno plaskie + wklad kwiatek; s ploskim dnom + vkladyšem cvetok; sprigform pan with inserts + with a flower; Sprigform mit einem flachem Boden und Einlage Blume; tortu kepimo forma su gele viduryje). Panna gatavota no cinkotā bleķa jeb skārda: z blachy ocynowanej, iz luženoi žesti, aus dem verzinnten Blech, iš alavuotos skardos, of electrolytic tinplate.

Pamazām tiek sagādātas vajadzīgās sastāvdaļas.

Jau laicīgi no Mukulēm tiek atvestas nemazgātas vistu olas, kam, nu kā lai saka, ir ne tikai čaula, bet arī garnīrs. Speciāli tiek sataupīts pusbiķeris (1/2 Becher) skāba lauku krējuma, kas gan tā arī īsti nemaz nav saskābis, jo visu laiku stāvējis ledusskapī.

Cepšanas dienā iet uz “Olimpiju” pakaļ ķiršiem un biezpienam. Atpakaļ brauc ar pārbāztu un smirdīgu Zolitūdes autobusu, kur pirms kāpšanas ārā pieturā “Pasts” svešas sievietes somā noķer zagļa roku, izceļ mērenu paniku un haju, veikli aizlavās un ar pusaci vēro, kā trādirīdis turpinās un buss tālāk vairs nebrauc.

Ķirši ir vajadzīgi iedvesmai un tiek apēsti, briestot svarīgajam notikumam. Tā kā sviestu ir aizmiersts nopirkt, ir jāzvana Nellijai. Viņa piegādā lielo paku margarīna “Dosja”, tfu, “Delma”.

Vēlā Pēterdienas vakarā, kad taisās uz negaisu, nāk drūmākie mākoņi un vispār velk uz reālu raganu nakti, ir īstais laiks cepšanai. Vispirms kompī palaiž muzīku – “Spēlēju, dancoju”, lai ir tematiskais fons. Tad sataisa tēju un ieliek mazgāties veļu. Izmazgā pannu, jo nevar jau zināt, kas ap viņu grābstījies rūpnīcā. Tas nekas, ka bija iepakota.

Ņem bakmišungu, kas put pa pusvirtuvi, 1 olu un 2 ēdamkarotes ar margarīnu. Paņem vēl puskaroti margarīna. Receptē ir teikts, ka to visu ar mikseri jāpārstrādā štroiselēs, bet tās pašas putēšanas pēc ideja netiek realizēta. Tā vietā bļodas saturu mīca ar karoti. Tā kā bakmišunga ir reāli daudz un viņš iet pa gaisu un pārējais kaut kur pazūd, tas sāk izskatīties nereāli. Uz pannas tiek uzlikti cepties vārītie griķi un no ledusskapja tiek izvilktas dilles, lociņi, gurķis un tomāts.

Viss joprojām notiek dīvaini. Margarīns un ola ir pazuduši brūnā miltu maisījumā. Principā tas būtu kā miltu pakā iejaukt mīklu no 1 olas. Beigās bļodas saturu mīca ar roku, pamazām miltu paliek mazāk un tiem pa visu sāk veidoties tādi kā mīklas aizmetņi. Griķus noņem no uguns. Pamazām sāk zibeņot.

Kad mīkla beidzot gatava, tā negaršo gandrīz ne pēc kā, ir tāda cieta un ar mokām ieklājama veidnē. Klāt sāk no malām, klapē ar kulakiem, stiepj aiz malām, presē un velvē. Tāpat malas ir par īsu. Vēlreiz presē un spiež vidu, kamēr ap pannas malām sanāk mīklas sieniņas.

Tajā pašā bļodā, kas principā ir diezgan tīra, ber otras paciņas saturu. Tas ir kaut kas balts un put vēl vairāk nekā 1. paka. Virtuvē paceļas balts mākonis, kas lēnām virzās uz loga pusi. Klāt pieliek 3 Talsu vājpiena biezpiena paciņas, iesit 3 olas. To visu apmaisa. Atceras pieliet pusskābo krējumu. Tā kā neies jau glāzi smērēt, jo graņonkas nav, bet pārējās tāpat neatbilst standartiem, tad lej uz aci. Uz plīts katlā uzliek karsēties ūdeni. Citā bļodā sagriež dilles, gurķus, tomātus, lociņus.

Vēl citā bļodā ieliek kādas 4 reālas ēdamkarotes ar margarīnu. Tā, ka bundulī paliek kāda 1/5 daļa, kas atbilstu 100 gr. Bļodu ar margarīnu liek katlā ar vārošo ūdeni. Tā kā liekot bļoda paslīd un pie margarīna tiek karsts ūdens, sākas kušanas process. Tā kā katls ir karsts, ūdens ir karsts, bļoda ir karsta, ārā ir baigi grūti izvilkt. Paņem Nellijas dvieli un izvelk. Margarīnam nolej lieko ūdeni, cenšoties izlietnē neizliet margarīnu. Palikušo margarīnu iepļockā citā bļodā, kam ir stāvākas malas. Liek atpakaļ katlā un maisa, kamēr izkūst. Izskatās pretīgi. Tāda bāla masa. Ārā reāli zibeņo. Vienā laidā.

Izkusušo margarīnu lej bļodā. Samaisa. Sanāk šķidra putra. Atceras, ka nav pielikts viss vajadzīgais biezpiens (750 g), ņem Valmieras vājpiena biezpienu, daļu pievieno salātiem, pārējo – kūkas pildījuma masai. Samaisa.

Kad veļasmašīna ir tikusi galā ar veļu un izslēgusies, ieslēdz mikseri un putru samiksē. Minētā darbību secība līdzsvaro elektrības gaitu dzīvoklī un neļauj izsist korķus, kas atrodas aiz spoguļa – baigi grūti tikt klāt. Ārā sāk gāzt lietus. Kā siena. Zibeņošana turpinās. Uz ielas kliedz cilvēki. Miksējot putra iet pa gaisu.

Iegūto maisījumu lej formā. Sniedzas gandrīz līdz mīklas sieniņu augšai. Tur, kur nesniedzas, sieniņas noloka uz vidu.

Ja būtu izdevies no mīklas ar mikseri sataisīt štroiseles, ¼ daļu no tām būtu jākaisa pa virsu masai. Tā kā visa mīkla ir aizgājusi pamatam, pa virsu kaisa kakao.

Nellija ieslēdz gāzes plīti, no kuras iepriekš tiek izvāktas visādas pannas un plates. Kamēr plīts iesilst, tiek apēsti jau atdzist sākušie griķi un brīnumainie salāti. Pēc tam kūku šauj iekšā plītī, cenšoties šķidro pildījumu neizliet no pannas.

Lietus aiz loga ir pārgājis drausmīgā krusā. Viss grab un šļakst. Graudi gandrīz zirņa lielumā. Debesis un apvārsnis sagājuši kopā, viss balts. Nevar redzēt ne Preses namu, ne Saules akmeni, ne Vanšu tiltu. Cep kādu stundu, tad vēl drusku, pēc tam vēl 10 minūtes. Smird viss dzīvoklis. Santa, kas atnākusi mājās un par mata tiesu izglābusies no krusas, ziņo, ka var saost pat kāpņu telpā.

Kad tiek pieņemts, ka cupkūka ir gatava, izņem no krāsns. Nellija velk kūku, Ilze tur paplāti. Pēc kādas nepilnas pusstundas cupkūku ņem ārā no pannas un liek uz šķīvja. Masa tā arī īsti nav sastingusi, vieglītēm viļņojas un atdalās no sieniņām.

Ēd karstu. Ja ir par karstu, spļauj ārā. Cupkūku uzglabā ieslīpā stāvoklī, lai pildījums pa griezuma vietu neiztecētu uz šķīvja.

Baigi sātīgā.

Principā garšo pēc biezpienmaizes vai arī biezpiena pankūkām ar kakao. Nezinu, kāds tam sakars ar krieviem.

Kā atzīmēja Nellija, tad tomēr drusku garšo pēc vācu jogurta ar krievu cupkūkas garšu, kas arī bija sakne šai interesei par minēto kulinārijas šedevru.

Oi, bļin, tagad tikai atcerējos! Pannu vajadzēja ietaukot! Bet, kā rāda pieredze, tas nav obligāti. Iet nost tāpat. :O)

Un vāciešiem biezpiens taču ir pilnīgi citāds! Lai recepte izdotos, būtu jāņem “Valmieras jaunais biezpiens”, kas ir tāda viendabīga masa un garšo baisi.

P.S. Nākošais eksperiments tiks veikts ar pannai “Tortownica 240” pievienoto recepti, kur viena no sastāvdaļām ir nekas cits kā… Goetterspeise!

Tā ir īpaša kūka. Poļi to sauc par Bialo-czarny budyniowiec, krievi – Pirog tipa “Puding”, čjornovo-belovo sveta, angļi – White-black Pudding Cake, vācieši – Weiss-schwarzer Puddingkuchen, lietuvieši – baltai-juodas pudingo pyragas.

Bet sastāvdaļu gan tur vajag daudz – kā jau ar dievu ēdienu saistītam brīnumam. Un pagatavošana ir dikti ērmīga. Viena es laikam toč galā netikšu.

Turpmāk vēl.

Untitled

Untitled

Untitled

Untitled

Untitled

Back to top