praktiskais latvietis I

esmu slinka kā maita. rakstu par tamborētu eņģeļu shēmām neko neuzrakstīju, lai gan kaut kāda suņa pēc gandrīz mēnesi pirms Ziemassvētkiem uz manu blogu katru dienu atvilkās pāris personu, kas meklēja tamborētas sniegpārslas, eņģeļus un tamborēšanas shēmas. iedomājieties, kāda zvērīga statistika man būtu, ja uz karstām pēdām būtu pārpublicējusi kaut ko no “Burdas”!

bet lai nu paliek eņģeļi un rokdarbi. ja man to statistiku tā vajadzētu, gan jau katru dienu publicētu pa mēslam. tak jau tauta pavilktos uzzināt, ko šodien un kā šodien. kur bija, ko darīja, kā palaidās slinkumā, kā bubināja, kā izklaidējās.

bet tagad gan vajag kaut ko praktisku. galu beigās, nāk pavasaris. pavasaros visi latvieši paliek praktiski. mitras zemes smaka, latvietim nagi niez.

kaut kad sen mēģināju strādāt tādā baisā izdevumā kā “Praktiskais Latvietis” – kaut kur arhīvā gan jau var nomedīt dažus manus rakstus pat pati vairs neatceros par ko. viens bija par gumijas laivām. vai varbūt par tām laivām neko tā arī neuzcepu? tad laikam arī sapratu, ka mani nu toč neinteresē nekādas laivas un notinos no pasākuma. tā izputēja mana žurnālistes karjera…

ai, man slinkums rakstīt. šodien biju nenormāli praktiska. gan jau tāpat varēs saprast no bildēm. piebesīja visi tie baloži, kuru dēļ mazie putni ieplivinās uz balkona labi ja pāris minūtes pa dienu. uztaisīju zīlīšu barotavu. zīlītes gan kaut kur aizmirgojušas, aizmigrējušas prom. pēdējā zīlīte, ko redzēju, 27. janvārī dziedāja uz drāts. zilzīlīte, riktīgi smuki bija. resnās, zaļās zudušas ar galiem.

bet nu varbūt kaut kad kāda zīlīte tomēr atlidos, lai viņai tiek. mājās taisīta tauku bumba. nenormālā pārcentībā pa nakti izkausēju uz radiatoriem tauku spainīti, ar karoti iejaucu linsēklas un auzu pārslas, tad atsaldēju un iekrāmēju mandarīnu tīkliņā. visi “Depo” un “Rimi” var iet iesālīties. esmu ārkārtīgi praktiska un izdarīga. pirmajā bildē plastmasas karošu konstrukcija alternatīvajām zīlītēm.

bet mandarīni ta beidzās. nav neviena paša. tāpēc jau nu es no mājas ārā nelīdīšu. slinkumdiena ir un paliek slinkumdiena. ja pa laikam nevarētu slinkot, kāds kaifs vispār būtu kaut ko urbt un strādāt.

3 thoughts on “praktiskais latvietis I”

  1. Labdien! Mēģināju šo uzrakstīt zem “Ezītis miglā” tulkojuma, bet tur mani izbrāķēja.

    >>>A tī naktī guojs leits.

    Kas tad sanāk, Leitāns “pa baltiskam” būs vienkārši Lietiņš?

    1. Grāmatā “Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas” (Latkovskis Leonards. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. – Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 1968.) 98. lpp. nodaļā “Uzvōrdi, kas dūti pēc tauteibas” citu starpā minēts arī Lītaunīks, Leitāns – lietuvieši.

      Savukārt 96. lpp. minēts: “Latgaļu uzvuordi, kas ir atvasynuoti nu pamatvuorda, ir darynojami ar šaidim pīdieklim: -āna, kas izsoka piecnuocieju, pīdereibu i pamazynuojumu, pīm., Augustāns, Juonāns, Pūdāns, Voitkāns, Luocāns, Vylcāns.”
      Respektīvi, tie ir darināti gan no personvārdiem: Augusts – Augustāns jeb Augusta dāls, profesijām: voits (vagars) – Voitāns, citiem vārdiem: luocs – Luocāns.
      Tas nav tikai deminutīva izskaņa iņš, bet nozīmi rāda – ka vārds atvasināts.
      Leitāns – leišiem piederīgais.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *