praktiskais latvietis I

esmu slinka kā maita. rakstu par tamborētu eņģeļu shēmām neko neuzrakstīju, lai gan kaut kāda suņa pēc gandrīz mēnesi pirms Ziemassvētkiem uz manu blogu katru dienu atvilkās pāris personu, kas meklēja tamborētas sniegpārslas, eņģeļus un tamborēšanas shēmas. iedomājieties, kāda zvērīga statistika man būtu, ja uz karstām pēdām būtu pārpublicējusi kaut ko no “Burdas”!

bet lai nu paliek eņģeļi un rokdarbi. ja man to statistiku tā vajadzētu, gan jau katru dienu publicētu pa mēslam. tak jau tauta pavilktos uzzināt, ko šodien un kā šodien. kur bija, ko darīja, kā palaidās slinkumā, kā bubināja, kā izklaidējās.

bet tagad gan vajag kaut ko praktisku. galu beigās, nāk pavasaris. pavasaros visi latvieši paliek praktiski. mitras zemes smaka, latvietim nagi niez.

kaut kad sen mēģināju strādāt tādā baisā izdevumā kā “Praktiskais Latvietis” – kaut kur arhīvā gan jau var nomedīt dažus manus rakstus pat pati vairs neatceros par ko. viens bija par gumijas laivām. vai varbūt par tām laivām neko tā arī neuzcepu? tad laikam arī sapratu, ka mani nu toč neinteresē nekādas laivas un notinos no pasākuma. tā izputēja mana žurnālistes karjera…

ai, man slinkums rakstīt. šodien biju nenormāli praktiska. gan jau tāpat varēs saprast no bildēm. piebesīja visi tie baloži, kuru dēļ mazie putni ieplivinās uz balkona labi ja pāris minūtes pa dienu. uztaisīju zīlīšu barotavu. zīlītes gan kaut kur aizmirgojušas, aizmigrējušas prom. pēdējā zīlīte, ko redzēju, 27. janvārī dziedāja uz drāts. zilzīlīte, riktīgi smuki bija. resnās, zaļās zudušas ar galiem.

bet nu varbūt kaut kad kāda zīlīte tomēr atlidos, lai viņai tiek. mājās taisīta tauku bumba. nenormālā pārcentībā pa nakti izkausēju uz radiatoriem tauku spainīti, ar karoti iejaucu linsēklas un auzu pārslas, tad atsaldēju un iekrāmēju mandarīnu tīkliņā. visi “Depo” un “Rimi” var iet iesālīties. esmu ārkārtīgi praktiska un izdarīga. pirmajā bildē plastmasas karošu konstrukcija alternatīvajām zīlītēm.

bet mandarīni ta beidzās. nav neviena paša. tāpēc jau nu es no mājas ārā nelīdīšu. slinkumdiena ir un paliek slinkumdiena. ja pa laikam nevarētu slinkot, kāds kaifs vispār būtu kaut ko urbt un strādāt.

Untitled

Untitled

Untitled

Untitled

Latgaliešu sievietes – tautas attīstības bremzētājas

šodien ir latviešu sieviešu diena, jo dvēselē jau katra latviete ir Ilze. 🙂

būt Ilzei nav nekāda baigā izklaide. tā ir smaga un pamatīga atbildība – nest latviešu sievietes nastu un nesagumt zem stereotipu smaguma. 🙂 galu beigās, latviešu literatūrā nav nevienas negatīvās varones Ilzes, visas tādas dvēseliskas, labas un gaišas.

latviešu prozā ir tikai viena bērna slepkava Ilze Jāņa Ezeriņa novelē “Joču pirts – var palasīt pat onlainā. patiesībā labs gabals. akurāt kā par mūsdienām.

Ja likums Agares pagastu izsargātu no svešu ubagu ieplūšanas, viņš būtu parūpējies arī par priekš­zīmīga nespējnieku nama uzcelšanu un laba ekonoma pieņemšanu; tagad tas atkrīt pats no sevis. Tāpēc arī viņā dzīvo Teters, kuram ir tikai viena kāja un viena roka, Saulgozis, kas savā laikā izbraukājis Brazīliju, Dzilna, kuru kādā tirgū sasita līdz nabagam, Pūpēdis un vēl daži citi, bet nedzīvo pats nabagu zieds — Naudas Ilzīte.

Kaut gan viņu sauc tik bagātā vārdā, viņai tomēr nav itin nekā, izņemot līku muguru, laba cilvēka sirdi un prātu, kas bojāts drusku jaunībā. Ar šo vieglo in­ventāru vasarās viņa apstaigā laukus, mežus un cie­mus, turpretī par pastāvīgo ziemas mitekli viņa izvēlējusies Joču pirtiņu.

Jānis Ezeriņš. Joču pirts. 1023

Ilzes raksturojumi vien ko vērti: “Pagāns, ne meitietis.” vai šite – “Ak, Ilze, Ilze! Bija jau kā vējš!” nemaz nerunājot par šo:  “Ilzīte pati no galvas līdz kājām ir pabalsts ikvienam, kam sāp sirds — un kam gan viņa nesāp!”

bet tā slepkavība Ilzei gadās nejauši – skrien melns kaķis, apgāž maizes lāpstu, lāpsta uzkrīt uz mātes rokas un izbaksta bērnam deniņos caurumu. pie tam autors Ilzi dikti žēlo un attaisno, tāpēc varone sajūk prātā un grauž vainīgo pirkstu. tad vēl tiek cietumā. vaina tiek izpirkta jau tekstā, Ilze atkal ir laba. 🙂

Vasarā vēl viņa apstaigā visas mājas un dala ze­menes saviem maizes devējiem. Un tad notiek tas lielais brīnums, ka viņai nepietrūkst ne priekš vienas sētas un ne priekš vienas mutes. Kad citi jau velti izskraida mežus un pārnāk tukšām kārbām, Ilzīte iet kā uz pilniem apcirkņiem, pieber kurvi pa jokam un dodas laukā, iegriezdamās sētās visvairāk pa dienvidiem, kad lielie guļ un vienīgi bērni ar kucē­niem kūleņo pagalmos. Tikai uz launaga laiku mā­tes ievēro bērnu ogotās mutes un vaicā:
“Vai Ilzīte bij?”
“Bij! Bij!”
Un viņi saķeras mātēm strīpainos lindrakos, lūgdamies:
“Uztaisiet mūsu mājās ar Joču pirtiņu, lai Ilzīte dzīvo pie mums!”

Jānis Ezeriņš. Joču pirts. 1023

bet te tālāk cits lielisks gabals par sievietēm  no 1934. gada avīzes „Jaunō straume”, kad notika diskusijas par pieminekļa „Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māras celšanu.

piemineklis  pirmoreiz tika atklāts 1939. gada 8. septembrī, tā meta autors ir tēlnieks Leons Tomašickis, bet veidotājs – tēlnieks Kārlis Jansons. bronzā pieminekli atlēja Somijā. 1940. gadā no Latgales Māras rokām izņēma krustu, drīz nogāza arī pašu pieminekli. 1943. gada 22. augustā piemineklis tika atjaunots vēlreiz , 1950. gada jūnijā to nogāza otrreiz. 1992. gada 13. augustā pieminekli atklāja trešo reizi, pēc projekta metiem to atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons. skulptūru atlēja Tallinā, laikam no tā paša nogāztā Ļeņina bronzas. man bija 14 gadu (nezkāpēc likās, ka tikai 12), es to pieskatīju. stāv joprojām.

.. Sīvītis kuļta dīvynuošona pi mums klyvuse jau par slimeibu: sīvīti radzam naudys zeimēs, kopu un atbreivuošonys pīminekļūs, emblemuos un pat nanūzeimeiguos vinjetuos. Ar kū sīvīte tū byutu izapeļniejuse? Voi latvīšu tautys raksturā nav nivīna veiriškeibys viļcīņa? Līta vēļ nasimpatiskuoka palīk tod, jo sīvītis kuļtu puornasam Latgolys apstuokļūs. Mums tak vysim skaidri zynoms, ka sīvīte Latgolā stuov iz daudz zamuoka goreiguo leimeņa kai veirīši. Sīvītei Latgolā ir tikai vīns tykums – muotis instikts, turpretim vysur cytur jei nav apbreinuošonys peļniejuse. Sīvītis religiskais fanatīsms, tautys atteisteibys bremzeišona ar skaitliskū puorsvoru un oklu verguošonu bazneickungu kastai – nikai nav pījamams..

Vāruotuojs „Atbreivuošonys pīmineklī – progresivu ideju!”, „Jaunō straume”, 1934.04.05.

.. Latvejā seviški īmīļuots pīminekļa motivs ir tautys meita, ar vylnaini mugorā, vainagu golvā, divom garom bizem un ar saktu uz kryutem. Šys Latvejis „veiduošonys motivs” ir laidis tik dzili saknis, ka vysys idejis latvīši – muokslinīki spiej īmīsuot tikai tautys meita… Lai pasorgoj Dīvs myusu Breiveibys pīminekli nu Latvejis muokslinīku šabloniskuos tautu meitys. Latgalīšu goram šei tautu meita ir pavysam sveša..

A. Borbals. Kaidam juobyut Latgolas breiveibys pīminekļam. 1934.12.04.

tas par Ilzēm un sievietēm. un pieminekļiem.

tok paļdis vysim, kas atguoduoja. veiksmeigi nūsamaskieju socialajūs teiklūs, partū apsveic mani, na munu vuordu. breineigai!

kai Raibīs Suņs precizi atrakstēja šudiņ:  a… as ari nuuuzamaskieju…. v-diina beja ciishi miireiga…. vysmoz bez – Ja tu kko veelies visa pasaule sadodas rokaas, lai tev paliiidzeetu – bljaha, kai izdzierzhu ituu tekstu nu di vemt gribiis

eisi sokūt, nūbeigumā itys Zandys syuteitais snīgaveirs. zīmai byus byut i zīmai byus byut pamateigai. doru, kū varu.

Untitled

kreiso skrejlapa no Rietumeiropas: visa krīzes smaguma uzvelšana uz strādājošo pleciem ved pie fašisma.

Spams latgaliski

Cyta storpā šudiņ sajiemu pyrmū spamu latgaliski navys par kaidu pasuokumu voi tusovku, bet reāli komercpīduovuojumu i reklamu kaidai precei, pakolpuojumam.
Ituo īmesļa piec, es dūmoju, ir vārts itū viesturiskū dokumentu īlikt munā blogā.
Gols golā – a ja nu kaidam nūder?

.

Vasali!

Akceja – Skaista bej jauneiba!
Lobuokī jauneibys obrozi ir juogloboj ari digitalā formatā.

Nu 25. janvara da 28. febraļam ir īspieja īskeneit sevkuru foto nagativu – kruosainu, malnboltu, 35 mm, APS, plotfilmu i diapozitivu.
Kai izlasis veidā, tai ari vysus kadrus piec kuortys.

Tik atnes, atved, atsyuti sovu filmeņu iz Kodak Express veikalu Rēzeknē, Atbreivuošonys alejā 112.
Ka Tev ir kaids radinīks, draugs voi sābrs, kas braukoj iz Rēzekni, izmontoj itū izdeveibu.
Dorbojās ari autobusu šoperu posts. 🙂 Der vysi reisi, kas pītur Rēzeknē, ari storptautiskī.

Īskeneitūs failus varu nūsyuteit Tev iz e-postu, pa skaipu ci īraksteit datu nesiejā (CD, DVD, fleškā).
Foto filmenis stuovēs veikalā i gaidēs Teve. Ka nadzeivoj Rēzeknē, par atdūšonys veidu sarunuosim.

Cik tys moksuos?
• Malnboltūs i kruosainūs fotofilmeņu skeneišona 1 kadrs – 0,01 Ls
• Diapozitivu i plotfilmu skeneišona 1 kadrs – 0,05 Ls

Ar cīnu –
Ilona Zaiceva,
SIA “Alba-Ltd” strukturvīneibys vadeituoja

E-posts: obrozi@inbox.lv
Skaipa adress: zaicih
Kodak Express, Atbreivuošonys aleja 112, Rēzekne

.

Pyrmuo gonu dīna 1998. goda majā Mukulēs, Viļānu pogostā. Malnuo gūvs ir Vabale, raibuo – Zīdale. A tei koza šortūs asu es.

.

Čau!

Akcija – Skaista bij jaunība!
Labākās jaunības bildes ir jāglabā ari digitālā formātā.

No 25. janvāra līdz 28. februārim ir iespēja ieskenēt jebkuru negatīvu – krāsu, melnbaltu, 35mm, APS, platfilmu un diapozitīvu.
Kā izlases veidā, tā arī visus kadrus pēc kārtas.

Tikai atgādā filmiņas uz veikalu Kodak Express Rēzeknē, Atbrīvošanas ielā 112.
Darbojas arī radinieku, kaimiņu, kā arī autobusa šoferu pasts.

Ieskenētos failus varu Tev nosūtīt uz e-pastu, pa skaipu vai ierakstīt datu nesējā (CD, DVD, fleškā).
Filmiņas gaidīs Tevi veikalā. Par saņemšanu vienosimies.

Cik tas maksās?
• Melnbaltās un krāsu fotofilmiņas skenēšana 1 kadrs – 0,01, Ls
• Diapozitīvu un platfilmu skenēšana 1 kadrs – 0,05 Ls

Ar cieņu –
Ilona Zaiceva,
SIA “Alba-Ltd” struktūrvienības vadītāja

E-pasts: obrozi@inbox.lv
Skaipa adrese: zaicih
Kodak Express, Atbreivuošonys aleja 112, Rēzekne

Untitled

Back to top