sudraba lācīši, balti sunīši un palāda

piektdien no rīta nočammājos ilgi un nokavēju tramvaju. protams, es būtu paspējusi, ja būtu skrējusi. mēs uz ielas parādījāmies reizē – es no trepēm, viņš no līkuma. bet, ja nav skrejamais, skriet nevajag. nekad nevajag darīt to, ko negribas, jo pēc tam ir grūti vispār kaut ko darīt un vairs nav ne prāta, ne sirds, ne azarta tam, ko gribas. nu, kaut kā tā.

gāju uz autobusu. autobusi man riebjas, jo tur vienmēr ir daudz ļaužu. bet iet uz autobusu ir skaisti. vienmēr ir skaisti paieties kādu gabalu, pat ja tas gabals atkārtojas dienu no dienas. var ieraudzīt jaunas un atkal jaunas detaļas. piemēram, šo džinsu pārīti kādā logā – augšiņa un apakšiņa. apakšiņā kaktuss.

tomēr šis bija sunīša rīts. nekas par to neliecināja.vienkārši gāju. pirms manis divas sievietes meklēja to b…, job…, piz…  ielu kur tur, bļaudamas telefonā, viņām abām bija blondi mati, un viena no viņām aiz kapuces vilka zilā kombinezonā ietērptu bērnu, kas klumpačoja brūniem zābakiem un centās iekāpt visās peļķēs, pa laikam gandrīz karādamies aiz kapuces sievietes manikīrētajā rokā. jo kura māte gan ļaus kāpt peļķē.

viņām pretī nāca babuška ar savu bērnu. brūns mētelis, dzeltens lakats ar rūtīm. – saki cau! – viņa teica savam pelēkajām kombinezonā ģērbtajam mazbērnam. tas smaidīgs skatījās uz pretīmnācēju un teica ar: – cau!

zilā bērna māte vai tā otra blondā tieši tobrīd telefonā noaurojās pa visu ielu: – da gdze, bļaģ, eta tvaja jobanaja baļņica, nahuj! tut umiratj, ņe vstatj!

pelēkā bērna vecāmāte joprojām smaidīja. bērns gan jau arī. jo to es vairs neredzēju.

toties, atbildot uz kliedzienu, tieši man blakus aiz stikla ierējās suns. ierējās – tas būtu maigi teikts. viņš izstiepa purnu un sāka riet, vaimanāt, aurot un gaudot – tādā skaļā un garā maza suņa rējienā, ar ko viņam īsā brīdī jādabū visa cieņa un bijāšana, lai vēl var paspēt aizmukt.

iepriekšējā vakarā gan biju cīnījusies ar plastikas sunīšiem vai drīzāk cīnījusies ar plastiku, no kuras taisīju baltus sunīšus. citu ar ausīm, citu bez. laikam nekad nesapratīšu, kā no tā materiāla kaut ko var sataisīt. sprēgā, kalst, birst, nelīp, mīksts. tad jau ar pavasara dubļiem no kurmja rakuma vai ar keramikas mālu ir vienkāršāk. vai arī jau esmu sapratusi dubļu un māla tempu – cik ātri jātaisa, lai nesakalst un nesasprēgā.

vienu no baltajiem sunīšiem biju ielikusi kabatā nenoskārstai vajadzībai. ja nu izdomāju iedot kādam nejauši vai jauši satiktam draugam.

galu beigās vakarā šitādu sunīti (ne baltu un ne no plastikas, bet ar garo rējienu un ar baltu krūti) arī satiku. saki nu, ka nejaušību nav. visi, kas ir jāsatiek, agri vai vēlu uzrodas – cilvēki, sunīši un lietas.

a cytaiž vyss mīreigi. nav nikuo ni loba, ni ļauna.

nedeļgols paguoja mīreigā stresā – sastdīņ ap 9 vokorā saprotu, ka tai ari naasu saprotuse, pa kuru laiku paguoja dīna. pasavieru pa lūgu, jau tymss. aizguoju iz veikalu piec pīna, kab izvādynuot golvu i kab nu reita byutu kas ādams.

kuortejū reizi veikals mani šokēja. ar cenom.

ka laiks i dorbs atļaun, dzeivoju sātā nu maja da novembra. tai, kotru reizi atsagrīžūt Reigā, šoks – par pīna i maizis cenom. paguojušajā rudinī šoks beja kotru reizi, kod guoju iz veikalu. taida sajiuta, ka cenys aug pa sutkom, na nedeļom voi mienešim.

sastdīnis vokorā stuovieju veikalā pi pīna stenda i otkon šoks. par cenom.

gols golā nūpierku vysu, kū vajadzēja i kū varātu vajadzēt. pīkruovu pylnu mugursumku. a dabuoju tikai 1 nakleiku. pylna sumka i tik nadaudz viers 5 latu. kod vēļ tai ir bejs. i tok skaidrys, ka lelai daļai nav tūs 5 latu.

izaruod, kluot jau 1. Adventa svātdīne. nikaidu vaiņuku napynu. sabieru, salyku, sakuortuoju tymā pošā rīkstu bļūdā. lai dag. kluot ari plastmasys Leldīņu ūla, kas jau beja tymā traukā. lobs loba namaitoj.

izaruod, ir ļauds, kas nasaprūt, kū es rokstu latgaliski, voi ari dūmoj, ka es globojūs tekstā i runoju šifrā.

tai eisti nav. vīnkuorši tim, kas muok latgaliski, ir drusku vaira nūsaveics i jī var saprast vaira.

latgaliski rokstu partū, ka maņ tai lobuok saīt. maņ pošai ir interesnuok latgaliski – meklēt i atrast sovā volūdā, kab pasaceitu, kū dūmoju. kai ari nav naierteibys sajiutys, ka otkon naveiklai izasaceišu voi pasaceišu kū na tai – ar napareizim lūciejumim, kalkim voi arhaiskom formom. ka vysa dzeive paīt latgaliski, ir gryuts izkūpt smolkū stilu. 🙂

tok es īdūmoju par ļaudim, kas latgaliski naskaita. gols golā, jau cik beidzamūs īrokstu beja kūpnacionalā raksteibā, lai kai maņ rībtūs itys termins.

tok bess ar jū. niu puors lobu ziņu. vīna latgaliski, ūtra latvyski. 🙂

1. ziņa. vacais suņs Ripss, kam ir kaidi 17-19 godi, vakar sakūde sābru, kas jū kaitynuoja: – sabaka nakūž, sabaka nakūž. izaruodēja, ka kūž gon. nikod nalein pi suņa juo teritorejā. koč jis oklys, kūrslys i steivs. 🙂 paļdis Dīvam, suņs ir pūteits pret trokumsārgu, a sābram pošam beja skaidrys – pats leida, pats dabuoja. nikuo nūpītna nav, tik biksis pušu i zylums. tok izaruod, tam vacajam suņa kriekļam pat ir zūbi mutē!

2. ziņa. mamma piezvanīja un pastāstīja, ka raibā vista nodējusi 4 olas. jo vienmēr ir liels prieks, kad tā gada jaunās vistiņas sāk dēt. bet viņa raibo pelēko vistu nosauca – palākuo palāda. bet vista tiešām ļoti skaista – liela, pelēki raiba ar spalvām rūpīgi sakārtotām kā zivij zvīņas, uz katras spalvas gaišāks pleķis.
gadiem domāju, ka tik skaistu vārdu runā visi citi, bet man mājās nav. izrādās – ir gan!
palāda latgaliski ir pūce. no vārdiem “ēst peles”. bet kopā ar sengrieķu Pallādu un viņas simbolu pūci – tā mīlīgi. 🙂

tai ka nikas nav mirs, cikom jis nav mirs. i pat mirs, jis dzeivuos myužeigi, cikom kaids juo atguoduos i pīminēs.

taids nedeļgols, taida dūma, Zīmyssvātkus gaidūt.

pagaidom naslādzu nivīnu radeju, a kasešu, disku i teikla  īrokstūs lai skaņ vyss cyts, vysa cyta muzyka. Zīmyssvātki ir juosagaida, ir īsasuocs gavieņs. kab byutu svātki, ir juopasacīš. partū ka svātki navar byut kotru dīnu. ka svātki ir kotru dīnu, reiz vysa ir par daudz i vyss ir atbuods – ni prīcys, ni dzierksts acīs.

dzīsmeite par zemi

redzi, redzi, kai niu vīgli
krist nu dzeivis uorā,
kai niu zemis grīžās apleik,
izlein slīkys uorā.

tovi vuordi buoleleni
apsaženēs mudri,
pajims sīvys, brauks aiz jiurys,
struoduos benzintankā.

vysur labi, vysur skaisti,
munā zemē usnis
i iz kotra usnis gola
dzeivoj patrioti.

Untitled

sīka vārdnīca

viss sākās ar sīkziņu, ka tvīts patiesībā ir sīkziņa.

sekoja sīkšana par sīko, ko papildināja atziņa “Vēl par sīkumu – mūsu mazā zemīte, ko ta nu mēs” un atsauce uz balto tēvu lapu

radošo sīkumu lidojumu neparastos izziņas mākoņos aiznesa sīkziņa: “šiks sīks sīciens par sīcoši saistošo sinonīmu saišķi, kas atradās sīcmašīnas sīkumu nodalījumā.

rezumējot – sīcēja dziesmiņa: sīcot dzimu, sīcot augu, sīcot mūžu nodzīvoju.

.

un nu arī pats galvenais –

sīka sīkšanas terminu tulkojošā vārdnīca

vispirms visi sīkšanas laikā izskanējušie varianti un to autori, pēc tam īss terminu apkopojums.

vajadzības gadījumā lūgums labojumus iesniegt rakstiski. 🙂

.

apsīkumot – tvītot par konkrētu tēmu (piem., par sīkumiem, tviterkrogu vai nodokļiem) @jki

apsīkums – interneta servisa uzkāršanās @verners, tvitera uzkāršanās @saprge

čīksts – vaidēšanas sīciens par valdību un nodokļiem @saprge

dižmanis – tāds, kuram ir 1000 sekotāju @rincix

izsīkums – nemitīga atkārtošanās un retvītošana @zz_zigurds

mīksts – sīciens par kulinārajām izvirtībām, pīlēm apelsīnos un purenēs ceptām jūras vēdzelēm @saprge

pakaļa – pieredzes bagātais lietotājs, kas bloķē sīkaļas savos sekotājos @verners

paku centrs – serveris @verners

sakumi – haštags, sakāmais @saprge

sasiksnot – pievienot tvitera listei @saprge

sasīkšana – labais tvītaps @murins

sasīkšanās – saruna tviterī @saprge, tvītaps @piliens

sīcēšana – tviterošana @murins, aktīva tvītošana, tiecoties uz rezultātu @saprge

sīciens – tvīts @saprge

sīcis – jebkurš tviterlietotājs @valtina, tāds tviterlietotājs, kuram nav 1000 tvītu @murins, tiešā ziņa @murins

sīcsīc.lv – civciv.lv @murins

sieks – meklētājs tviterī @uldisz

sīka vienība – apzīmējums zīmju skaitam, kas neietilpst sīkziņas noteiktajās 140 zīmēs @verners

sīkais – tviteris @zz_zigurds

sīkaļa – jauniņais ar 1 vai 2 pirmajām sīkziņām @verners

sīkarīts (sīks + favorīts) – persona, kas ir sekojamais un sekotājs @jemberga

sīkglaimība – tiešā ziņa, atsauce uz kādu @murins

sīklielība – tiešā ziņa @murins

sīkmanība – atsauce uz kādu @murins

sīkmanīgs – tāds, kam daudz sekotāju, bet mazs sekojamo loks @verners

sīkmanis – sekojamais @murins

sīkoņa – 2 vai vairāku personu saruna tviterī @verners

sīkot – tvītot @verners

sīkpaka – tiešā ziņa @uldisz @verners, @murins, saīsināts links @zz_zigurds

sīkpatika – favorīts @murins

siksna – programma vairāku sīkšanas profilu pārvaldīšanai @saprge, tvitera liste @zz_zigurds (kuram vairāk siksnā caurumiņu, tas krutāks, to vairāk sīcēju sasiksnojuši @saprge)

sikspārnis – lietotājs, kam jāaplido daudz paralēlo profilu @saprge (sīkspārnis @zz_zigurds)

sīksts – tvitera vārds @murins

sīkstulistvitera klients @murins, pieredzes bagātais lietotājs, kas bloķē sīkaļas savos sekotājos @zz_zigurds, tas, kurš bloķējis kontu publiskai apskatei @uldisz, @verners, @zz_zigurds, @piliens, tas, kurš parakstās uz daudziem sīkajiem (tviterotājiem), bet pats nesūta sīkos (tvītus) @zz_zigurds

sīkšana – tviterspams, nekontrolējama twītu plūsma, jo īpaši pus-komerciāla @zz_zigurds, tvitervibrēšana @saprge

sīkšanās – tvītaps @uldisz, sasīkšanās @saprge, sasīkšana @murins

sīkt – tvītot @verners, @murins

sīkulis – modīgais temats, haštags @piliens, sekotājs @murins, tvitera lietotājs @jemberga

sīkumainība – savu sīkziņu pārrakstīšana divreiz vai dzēšana @verners, mentions @murins

sīkums, bet patīkami – retvīts @uldisz @verners, tiešā ziņa (meločj no prijatno) @zz_zigurds, retvīts @uldisz, @verners, prieka sīkziņa par 300. sekotāju vai ko tamlīdzīgu @saprge

sīkziņa – tvīts @vilx, SICK-ziņa, skan tik līdzīgi, mūsu kārklu-angļiem un FAIL reliģijas piekritējiem  @verners

sīkziņotājs – tviterotājs @verners, tviteris @murins

slīkšana – tviterspamošana, nekontrolējama ļaušanās sīkšanai @zz_zigurds

slinkotava – linku saīsinātājserviss @saprge

slinks – saīsināts links @uldisz, @verners, @zz_zigurds, Esmu šovakar slinks visu atstāstīt. Nosūtu tev slinku – lasi pats @verners

spiets – tvītaps @piliens

susliks – spraudnis sīkšanas sīkziņu iesūkšanai blogā @saprge

tiesiskums – tiešā ziņa @murins

.

atsauce uz kādu – sīkglaimība

civciv.lv – sīcsīc.lv

favorīts – sīkpatika

haštags – sīkulis, sakumi

meklētājs tviterī – sieks

pievienot tvitera listei – sasiksnot @saprge

retvīts – sīkums, bet patīkami

saīsināts links – slinks

saruna tviterī – sasīkšanās

savu ziņu dzēšana – sīkumainība

serveris – paku centrs

tāds, kam daudz profilu – sikspārnis

tāds, kam daudz sekotāju (virs 1000) – dižmanis

tāds, kam daudz sekotāju, bet mazs sekojamo loks – sīkmanīgs

tāds, kam maz sekotāju (līdz 1000) – sīkaļa

tāds, kas aizslēdzis kontu – sīkstulis

tāds, kas bloķē sekotājus iesācējus – pakaļa

tāds, kas ir sekojamais un sekotājs reizē – sīkrīts

tiešā ziņa – sīkpaka

tvītaps – sasīkšana, spiets

tvitera lietotājs – sīcis

tvitera liste – siksna

tvitera vārds – sīksts @murins

tviteris – sīkais

tviterošana – sīkšana

tviterošana ar nolūku (sevišķi komercprofiliem) – sīcēšana

tviterot – sīkt

tviterspams, nekontrolējama ļaušanās sīkšanai, jo īpaši pus-komerciāla – slīkšana

tvītot par konkrētu tēmu (piem., par sīkumiem, tviterkrogu vai nodokļiem) – apsīkumot @jki

tvīts – sīkziņa, sīciens

uzkāršanās – apsīkums

.

tā kā es to tomēr izdarīju (vairāk gan aiz spītības un pankūku dopinga dēļ), es domāju – apkopošanu, tad – pankūkas studijā!

🙂

.

nākamā rīta atziņšķirklis:

sīkzilonis – no viena sīka @vilx sīciena izpūsta sīcienu vārdnīca @valtina

.

nākamā rīta ieteikums:

Sīkas Sīkšanas Terminu Tulkojošajai Vārdnīcai varam ieviest arī savu restīti #SSTTV, lai sarunas Sīkajā vieglāk raisās @zz_zigurds

http://tehvi.dv.lv/

miskastes

rudens skumjas un nepadarīto darbu riebīgā pēcsajūta.

dienā, kad nezini, kur sevi likt, jo visa ne ta par daudz, ne ta negribas neko, bet vajag visu, varbūt vienīgais, ko gribi tik drusku, ka negribi negribēt, ir uzrakstīt kaut ko par miskastēm un jaunībsdienu izklaidēm – kladēm.

kaut kad drausmīgi sen, vēl aiziepriekšējā dzīvē, apmēram 1994. vai 1995. gadā, sazin kādā jēgā izdomāju tādu tekstu un salipināju no burtiem. tajos laikos laika bija vairāk, sevišķi jau lipināšanai, griešanai, zīmēšanai un darīšanai. tagad baksties kaut ko internetā – e-pasti, skaips, kommmmunikācija, kaut velns viņu rāvis. bet nekam īstam vairs laika nepaliek.

lai gan kas no tā īstā. mētājas kaut kur manā plauktā kā bijušā laika pieminekļi vai laika konservi, kuros ieguldīts tik daudz laika un pacietības. var tikai apbrīnot, cik daudz laika un pacietības, cik daudz garlaicīgu stundu pārciests. tagad lasu un šausminos – ja ne klažu zīmēšanai un rakstīšanai, kā es būtu pārcietusi visas tās trigonometrijas, filozofijas, vēstures un vācu valodas, latviešu literatūras un ķīmijas.

vispār nesaprotu, ko darīju skolā. spriežot pēc tā laika publiskajām dienasgrāmatām (ko lasīja visi, izņemot skolotājas, jo nav jau viegli noslēpt, ka kaut ko raksti, lai pēc tam nevazā pa zvaniem un neliek rakstīt skolas himnas un citus sūdus), esmu vai nu bastojusi, vai gaidījusi zvanu, vai rakstījusi kladē. laikam nemaz neatceros nevienu stundu, kad muti vaļā būtu klausījusies skolotāju. varbūt nepaveicās ar viņiem, varbūt manis pašas uztveres problēmas. jo to, kas tiešām interesēja – bioloģija, mācīja veca karga, kas šļūkāja pa baznīcu un pirms tam bija komunists. nu kā tādai lai tic un klausās, lai arī runa ir tikai par mitozi un mejozi. bet pārējo varēja vienkārši pārlaist un izlocīties. jo teicamniece neesmu bijusi nekad. nesekmīga arī ne, pat ne tajā videnes semestrī, kad neviens nemācījās un nesekmīgi vismaz vienā priekšmetā bija pat bijušie teicamnieki.

tajos laikos vienu brīdi biju apsēsta ar bardaku, miskastēm un izgāztuvēm, jo vilināja marginālas lietas. godīgi salikt burtnīcas kaudzītē un rakstīt līdzeni neesmu mācējusi nekad.

tagad grūti atcerēties, bet vienu brīdi mans istabas gals bija īsts čūskulājs. nepietiek, ka pārvietoties varēja tikai ar vienu sānu, jo visa bija tik daudz. tur karājās jāņuzāles un jaungada rotājumi, uz striķiem bija sakārtas tukšas diegu spolītes, skoča viducīši, avīžu lidmašīnas, kastaņu vērtenes un sakaltušas tulpes, uz grīdas  mētājās vecu žurnālu kaudzes un kaut kādi papīri, avīzes, grāmatas. atceros tikai sajūtu – ka eju un mēģinu noturēt līdzsvaru, jo slīd kaut kādu 60. – 70. gadu žurnālu vāki zem kājām. kā izaugu par cilvēku, pati nesaprotu.

kaut vai šis piemērs no tā laika izklaidēm. tā vietā, lai mācītos vai skatītos TV, lipināju, līmēju, zīmēju, rakstīju. nav jau arī brīnums, ka neatceros, ne kosinusu teorēmu, ne arī māku no galvas citēt “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”.

pavisam ir kādas padsmit tādas klades, kur starp papagailīgajiem raibumiem paslēpies tas, ko tajā laikā domāju par dzīvi.

Bez mīlestības var iztikt tāpat kā bez televizora. Iztiek arī bez galvas. Mēs un miroņi.

Visi cilvēki ir kolosāli, tikai nevajag kaitināt, strīdēties, runāt pretī. Viņu viedokli savam jāpielīdzina lēnām. Kā galda kāju liecot.

Es neesmu nabadzīga, man gluži vienkārši ir ļoti maz naudas. .. mans mērķis būs sasniedzams tikai tad, kad man vispār nebūs naudas.

Man ir ļoti daudz laika, taču tikai tad, ja es nesteigšos.

.. sūds arī uz Eifeļa torņa grīdas ir sūds.

Ja par mākslinieka talantu spriež pēc tā, kur viņš ir apglabāts, tad Rembrants ir ģēnijs, jo viņu apbedīja Amsterdamas nabagu kapos.

Es tos visus senčus brīžam nesaprotu – kāda velna pēc uztraukties par kaut kādu tur BARDAKU! Kārtība bija, ir un būs pārejoša parādība, bardaks pastāvēs mūžam. Kāpēc pielūdz nevis mūžīgo, bet nepastāvīgo?

bet cita starpā, protams, mācījos un godīgi rakstīju ieskaites. jo kā gan citādi būtu tikusi pie skolas diploma un ne viena vien diploma. protams, par to brīnos joprojām, bet laikam jau tā reizēm gadās, ka patīkamas izklaides ir labāk kā nedarīt neko. un patīkamas izklaides reizēm iedvesmo pat lielām lietām. varbūt arī šovakar.

tas arī laikam viss, ko šovakar gribēju pateikt. jo par trillu nekļūst, par trillu piedzimst un saglabājas.

Untitled

Untitled

labdarības akcija "Jautrās sēntiņas"

tagad jau, kā smejies, rikšiem nāk virsū labdarības laiks – Ziemassvētki, Advente un bla-bla. balts pulvers snieg uz skujiņām un, klusi dziedot, mobīls skan. katra sausākā un stīvākā sirds iesmeldzas, sažmiedzas un grib darīt labu. vismaz reizi gadā tak drīkst…

pāris labdaru no lielas labdarības kāres pat apzaga Sarkano krustu un ziedot.lv, lai tik ātrāk tiktu pie labdarīšanas un aizsteigtos priekšā oficiālajiem labdariem.

steigai it kā nav iemesla. vēl pat Advente nav sākusies. bet labu darīt vajag arī labi iešūpoties. un kā ta citādi lai iešūpojas, ja ne sēņu laikā.

piedāvāju šo leģendāro un reiz tviterī jau piesmieto jautro sēntiņu paciņu. paciņa tiešām leģendāra – pirkta Ačinskā, Krasnojarskas novadā, kad tur biju aizdauzījusies apmēram augusta beigās. pēc tam paciņa mugursomā pārcietusi vazāšanos pa Sibīriju, aizdauzījusies vēl mazliet uz leju gandrīz līdz Mongolijai. saspiesta un saņurcīta, bet IR. dažām sēnēm varbūt pat ir klāt kātiņi pie cepurītēm un VARBŪT kāda no sēntiņām ir RŌZĀ.

gļukiem gļuku laiks, labdarībai labdarības laiks.

tātad piedāvājums. mainu šo jautro sēņu paciņu pret ejošu, zvanošu, pīkstošu un skanošu mobilo telefonu. ko savukārt dāvinu 1 nabaga studentei, ko nav iespējams sazvanīt.

vakar centāmies apvienot 2 vecas Nokia 3310 un sataisīt 1 ejošu telefonu, bet nu īsti jau nesanāca vis. jo dzeltenais vāks nederēja ar pelēko, savukārt pelēkais bija par drūmu, bet dzelteno nevarēja aiztaisīt, savukārt tikai dzeltenajam nosprāgusi baterija, bet tikai pelēko nevarēja attaisīt.

ja Tev kaut kur naktsskapītī mētājas kaut kas labāks par Nokia 3310 bez baterijas un vāka un gribi šitās leģendārās sēnes, neesi sēne un atraksti!

vai nu tviterī, vai šite komentāros.

labdarībai sveiks!

P. S. Cepumi ražoti Novosibirskā 22.07.2009. un derīgi gadu.

Untitled

Untitled

Back to top