dziedātāju tauta uzdzied… šķībi

paralēli darba dunai paklausījos fōnā jūtubi ar tūdaliņu šoviem. nevar taču tā atpalikt no dzīves – ja tev nav TV kastes, tevis nav vispār. ja tev nav TV kastes, tu neko nezini ne par šoviem, ne kārtējiem krīzes sūdiem. savukārt, ja neko negribi zināt par šoviem un krīzi, esi vai nu ķerta, vai pasista persona, vai vienkārši izliecies un kaut ko perini. jebkurā gadījumā – aizdomīgi.

to jau visu laiku nepagurdams man saka arī petrovichs.  un galu galā – kam nav TV kastes, tas ir snobs. un snobi tikai izliekas un runā par kaut kādām nebūtiskām lietām laikā, kad LV ļaudību nodarbina SVF, LNT un TV3.

petr1petr2

bez tam jūtubei cauruļtrubei tomēr ir būtiska atšķirība – tur nav baisās žūrijas baiso komentāru, kas katru reizi man uzdzen vēmienu. sak, par mūziku jau nav īsti ko teikt, jo pat kurlai vistai skaidrs, ka nomāva kā karaoke kaimiņu Jezups sava brāļadēla pilngadības svētku pirtī.

tādās reizēs domāju, vai tiešām no LV jau ir aizbraukuši visi un vai tiešām “dziedātāju tauta” nemāk dziedāt, ka jāsalasa visādi neprašas amatieri, miglas mērkaķi jodelētāji un jānosauc par zvaigznēm un spīguļiem? tikmēr kaut kāda zvaigžņu žūrija nevis pasaka, ka karalis ir pliks, bet slavē mistisko uzstāšanos un instalācijas. jo sūdu, kas palaists TV, vairs neklājas saukt par sūdu – tad tas ir TV gaismās mirdzošs sūds un varbūt pat drusku apelsīns.

jūtubei atšķirībā no TV ir vēl viens būtisks labums. var saīsināt. jo lielāko daļu priekšnesumu nācās apraut puszilbē – skanēja tik neglābjami šķībi, ka ausis sagriezās tūtē. nav jau man nekādas muzikālās dzirdes, bet gaili no ērzeļa māku atšķirt un govi no cūkas. internetam ir priekšrocības. ērmus var atslēgt.

šis savukārt ir mans favorīts. vismaz ņirdzīgi. kā izlocīties un dziedāt dziesmu svešvalodā. 😀 ja pieliktu klāt drusku ironijas – alus kausus un vācu šlāgerparādes pompu, būtu vēl smalkāk. protams, vēl smalkāk būtu piemeklēt vēl ko baisu no vācu šlāgerestrādes – tā pati jūtube piedāvā neizsmeļamus krājumus.vajag tikai rakt.

gan neatradu brīnumainos video no vācu prātā jukšanas svētkiem, kad nācija līgojas gar gariem galdiem un vienā balsī dzied un raud kaut kādus gabalus par lībi un haimat. to visu rāda pa TV jau gadu gadiem. apmēram kaut kas šitāds, tikai vairāk ļaužu un līgošanās.

bet cita starpā šodien pa taisno no lidostas uz darbu un pat nenāk miegs. līdz 23 ar kapeikām vēl dauzījos apkārt pa miestu, kritu ap 1, cēlos pirms 5 un gulēju visur – busā, lidostā un lidmašīnā.

piederu tiem laimīgajiem vai nelaimīgajiem, kas aizmieg pirms pacelšanās un pamostas pirms nolaišanās. jau doma par lidošanu uzdzen miegu – tāds nosacījuma reflekss.  ja esmu ļoti nogurusi, pamostos pēc nolaišanās, kad visi sāk bļaut, aplaudēt un sprādzēt siksnas, bet stjuartes lamādamās dzen savās vietās un auro pa mikrofonu, ka vēl nevar celties kājās.

pie mantu kontroles vecenes atmeta ar roku, lai arī kaut kas pīkstēja – pie tam tur, kur nekā nebija. jau sāku domāt, varbūt pa miegam kāds iešuvis dzelzs drāšu implantus jeb tie ir spārni, kas dīgst. bet varbūt kaut kam kaut kur ir jāpīkst, tāpēc arī pīkstēja. kas zina tās viņu pīkstēšanas.

abas vecenes, aizmirsušas par mani, skatījās somas rentgenu un domāja, kas man tur ir. komentēja balsī. 😀

uz turieni no Rīgas lidostas aizvedu gan šķēres, gan 2,5 kg siera. rokas bagāžā! pie tam par šķērēm uzzināju tikai galapunktā, kad izdomāju nogriezt atirušu diegu un sapratu, ka varu to izdarīt – šķērītes joprojām ir šķērīšu nodalījumā. 🙂
atpakaļ vest neriskēju. atvedu tikai tukšu Mezzo Mix pudeli, jo to vajadzēs 4. decembra ciedru šņabim uz LU trepēm. tā tak tagad tāda tradīcija – dzert šņabi un dievoties apsardzēm, ka šampanieti ni un ni, tikai limonādi!

Mezzo Mix ir kōla, kas satikusi apelsīnu. tā viņi tur saka uz etiķetes. negaršo ne pēc kolas, ne apelsīniem. bet pudele cieta un smuka.
maita gan noplēsa arī 25 centus pfanda, bet gan jau arī pēc šņabja tūres varēs aizvest uz Vāciju un nodot. 🙂 vācieši ir kā traki ar tiem saviem pfandiem – citureiz var nosisties līks, meklēdams mantu, par kuras pudeli nav jāmaksā un pēc tam tā pudele nav jānes atpakaļ.

toties vecenes savā starpā apsprieda, ka pudele tak tukša, tāpēc lai jau ved. :D:D:D tas ir, vecene, kas bija pavadījusi manas parpalas no aparāta viena gala, otra gala vecenei apstiprināja, ka pudele tiešām esot tukša. jo to nu gan es viņai atļāvos parādīt. tā teikt, cirkam būs būt.

viņureiz gandrīz izdevās pārliecināt, ka ceļabiedrenes piena sēne puslitra burkā nav šķidrums, bet laikam aizrāvos ar sēnes izcelsmes raksturojumu un labo īpašību aprakstiem, tāpēc vācu vecis padomāja, ka viņa ved šurp kaut kādu bioloģisko ieroci, ar ko taisās apslaktēt jau tā daudz cietušo latvju tautu. toties reiz pati turp mierīgi aizvedu medu, kas bija ieliets kaut kādā kosmētikas stikla bondzelē. tā teikt, sportam.

lai gan visefektīgāk rentgenā izskatās riekstiņi ar iebiezināto pienu – kā mazas, mīlīgas atombumbas vai vismaz granātiņas. dziedošās rotaļlietas gan pārbaudes laikā reizēm sāk dziedāt.

tā nu ieraksta beigās atkal atgriezos pie dziedāšanas. jāpiebilst, ka noskatījos apmēram tikai dziedošās ģimenes. nezinu, vai visas. vairāk ziņkārības vadīta, jo 1 no viņām, izrādās, dzied bērnībslaiku paziņa. par laimi, viņu spēju noklausīties līdz galam. tomēr mierinājums.

koru kariem gan man bija līdz ūkai tikai ar laikam rōzā kora laikam septembra priekšnesumu. riebjas sildītas pusdienas un aizvakardienas ēdieni, bet tos spīdīgos tērpus, karaokes dziesmas, popsu un gorīšanos, tipa “šovus”, redzēju jau laikam pirms gada. pietiek.

labi, ka mājās nav TV. 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.