Jei. Bez PVN

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=V0rEaW7xn9c]

Grupys “Bez PVN” kanals Youtube.com

Kartenis nu klipa “Jei” prezentacejis (munejuos)

Vēļ kartenis nu klipa “Jei” prezentacejis Reigā (Edeitis i beiguos munejuos)

Kartenis nu klipa “Jei” filmeišonys (Edeitis taiseitys)

Nūmainieju desktopam karteņu. I īpyut maņ, tai ir.

Ar PVN! – soka Jis. Bez PVN soka: – Jei!

puordūdu zemi. lāti. Kips elementā, nazkas tiuleņ byus!

Ka iz Reigu brauc cytaiž, var īraudzeit breinuma lītys.

Danieļs Defo. Robinzons Kruzo. 1935. gods, latgaliski. :)

Grupys "Bez PVN" koncerts 30. julī 18:00 stuņdēs Dūma laukumā. Jē, jē, jei!

modēms E220 HSDPA un Linux :)

radioaparats

šudiņ taida tehniska dīna.

mekleju datoram mozu, boltu peleiti. ideali byutu, ka ar sorkonom acteņom i gaismeņom. atrodu 1 šmuku, tok jim birojs eļnē rotā, a pīguode Ls 4,5 Reigā. nu nā, par taidu cenu asu gotova īt kuojom puori Daugovai i pa ryupnīceibys kvartalim ar bezgaleigim betona statinim. tok naīšu. paļdis.

internetveikali Latvejā vyspuor ir vīna vīneiga izklaide. pat najemūt vārā apm. 120 % uzcenuojumu – gruomota, kas izdeviejam moksoj Ls 3,00 i sprostā veikalā Ls 5,40, pi jūs moksoj ls 6,90. a veikals, kur nūpierku mopsi (mozū, boltū datoru), jau bankrotiejs. raudzieju vīnā cytā nūpierkt teleponu. nā, jim precis nav. nu, ka nav, to nav. pasyutieju cytu teleponu – tože nav. pavaicuoju – a kas jiusim ir i kū es varu pasyuteit? lai verūs lopā. a lopā nav tikai pipartrauceņa ar parašutu i sudobra piltuvis. lopā ir vyss. tik nikuo nav.

itei peleite (Экспресс-мышь на колёсиках) maņ patyka. gon drupeit cyti aizdavumi i mierķauditoreja. mož mopšam (datoram) ari patyktu. byus juopavaicoj Annelei ci Līneitei, juos mož var iztambūrēt peleiti iz ritineišu. taipat. Ireta gon ari tambūrej sedzenis pa metram diametrā, tok juos dīgus mes itūnakt izlītuojom projekta īsīšonai (tyka īsnīgti 2 kilogrami 100 gramu projekta).  tok jai niu ir ari juos japuoņu tamburka, kas nu 3. septembra atstuovēja Tonis birojā.

piec puors nakšu izklaidem ar datorim i pneimatiskajim vasarim izzynuoju div lītys:

a) niu es saprūtu, parkū guļamrajonus sauc par guļamrajonim. tī vysi guļ. tuos puors stuņdis piec veina i brandiņa gulieju kai Dīva ausī. taids klusums… nikaidu pneimatiskūs vasaru, nikaidu remontu.

b) pādejā laikā vysi naktīs sepinej jūceigys lītys: dagūši TV tūrni, kreitūši samaļoti, 3 dīnu laikā rokstomi magistra dorbi, avareja atteireišonys īkuortuos, cytplanetīši Puordaugovā, a es guļu i nikuo naradzu.

kai ari grybu atzeimēt – niu ir trokūs laiks. i es laikam izaveru piec laimeiga cylvāka – vysi maņ prosa ceļu i gryb apsarunuot. vakar maņ iz īlys pavaicuoja ceļu div reizis, šudiņ pagaidom tik 1 reizi. vakar ari vaicuoja, kur ir antena. stuovieju i meklieju, kur že iz Barona īlys ir antena. atrodu. a šudiņ pavaicuoja, kur ir poliklinika. paruodieju, guojem ar onkuli obeji suons pi suona i apsarunuojom par uorstim. pateikama saskarsme i dzeivisstuosti. vokorā braukšu iz sātu 4 h autobusā. ak jau byus vēļ kaida pateikama saskarsme.

ituo reita muzykalais fons – dzīsme par briļļu Valdi. skaipa sarakstē par itū temu izskanēja dūma, ka Arņam i RS ir baiguo Radejis suope. jim taidys iz LR sociali vārstys dzīsmis. varātu koncertēt iz īlu i, dūmojams, sapeļneitu vaira naudys kai Aņss ar sovim koncertim. nu tys tai. naformala sarakste par naformalom lītom.

vakar, lobojūt CV, atkluoju, ka vakar izabeidze šopera tīseibys. tai goduos. ceru, ka navajadzēs puorlikt, partū ka es nikuo nazynu ni par kaidom ceļazeimem. doru, kai vysi dora. policeja ir apturiejuse laikam 4 reizis itūs 10 godu laikā. 1. reizi nūvielēja prīceigus Zīmyssvātkus, 2. reizi izlyka 40 latu struopi par braukšonu bez tehniskuos apskatis (i izsacēja apbreinu, ka tik ilgi i tuoli asu bez juos i bez jūs braukuojuse), koč salonā beja 11 paplyki i napīsprādzeiti pasažīri (prīškā 2 gob.) – braucem iz azaru mauduotūs i tei beja konkursa golvonuo bolva “Ceļuojums iz vardivu leici”. 3. reizi aizruodēja, ka boltuos kurtkys jūsta kircinej uorā pa durovom, valkās pa zemi i var palikt nateira. 4. reizi izsacēja breidynuojumu par īšonu puori īlai naatļautā vītā (koč es beju pi ruļa i na tī nūsagrīžu pa kreisi).

par gūdu šopera tīseibom asu pīsavārsuse poliklinikom. izarud, muna saimis uorstīne ir atvalinuojumā. koč aizīprīkšejū reizi, kod maņ juos vajadzēja, tože beja atvalinuojumā. nu, tai jau julī goduos. a vajadzeiga mediciniskuo izziņa, ka asu pīskaitama. vyspuor naasu, tok jim tys nav juozyna. apjuojuse 3 Reigys poliklinikys i apzvaniejuse vēļ 2, sajiemu 5 atsacejumus i sūliejumus iz 18.-31.aug. partū nūliemu īt vīgluokū ceļu – meklēt izziņu Viļānūs. eisi sokūt, tāva ar muoti saimis uorsts Viļānūs pīrakstēs tū zeimi. jaunnedeļ. da tuo laika braukšu bez tīseibu. koč kai jau juodzeivoj.

šūreit kuortejā poliklinikā pasyutēja dierst. pasacēja, ka muna polise apmoksoj vysu, tok ni 2 uorstus – kluot juodamoksoj Ls 40 i tyvuokais komisejis datums ir 18. augusts. paļdis. tod mane vaira nabyus itymūs plotuma grādūs. byušu zemē ar UTC +8. koč veseleibys apskati itūgod jau asu izguojuse div reizis: 1. reizi slimeibys deļ, 2. reizi orūduorsta deļ. niu vajag 3. reizi tīseibu deļ. tys taids sova veida bulšits. nav kur naudu likt. a medapskati CSDD Bauskys īlā nagrybu īt. vajag pa rikteigam – poliklinikā i pi uorsta, na baruot vysaidus ārmu kantorus.

vēļ maņ patyka ziņa, ka Berlīnis veloceleni tai i suokušīs – ļauds poši sazeimēja ar trafaretim iz ītvu simbolus i savylka linejis. maņ ruodīs, reiz grafiti meistari varātu sasajimt i sazeimēt iz īlu vajadzeigys lītys. izapaust iz asvalta, na kiezēt sātu sīnys i svaigi nūbalsynuotus statiņus i elektreibys butkys. nikuo jau nasoku, maņ nav nikas pret grafiti. sovā ziņā jis mani īdvasmoj urbanajā pasaulī. tok par itū veloceleņu dzelu der padūmuot. grafiti pyutiejim koč ir pīredze pyust tai, ka policeja i sietnīki naredz. jūs pīredze byutu naaizvītojama i nastu pozitivu īguļdiejumu infrastrukturā i atvīgluotu traumpunktu uorstu dorbu. juotaupej tok vysaidūs veidūs – ka navar par 10 tyukst. sagrafēt ītvis, vajag pyust.

pasaklausieju šūreit draugūs muzyku. nu, kai lai soka. dīzgon nabaudama daiļrade. par pīmāru, itys – goboli par pakalem i dyrsom. kotram jau sovs. lai jau ļauds dzīd. asam tok dzīduotuoju tauta.

cyta storpā tikkū saguoja satureiga saruna skaipā ar nazkaidu arabu seksa dīvu:

5 atraideiti zvoni

– vēļ zvaneisi, nūsisšu ar syudainu mītu

1 atraideits zvons

– 

3 atraideiti zvoni

– es najūkoju. voi ar nazi pa gerkli.

1 atraideits zvons

– engliche

1 atraideits zvons

– nasaprūtu

sex

4 atraideiti zvoni

– pa seksti nagribi?

– 

2 atraideiti zvoni

– “es ar čiulim nadoncoju.”

– hay…………… 

5 atraideiti zvoni

– apsarībs kai syudu myusa gūvei iz pakalis.

[12:11:02] *** Saruna beigta ***

nu tai tei dzeive i paīt. nūmainieju skaipam īstatejumus. nivīna araba. asu laipna bez gola. bet tūmār prīca, ka latgalīšu volūda ir lingua franca i jimā var sasaprast ar vysim. pādejū teikumu to jis saprota. 🙂

nu, tys vyss tai. pi tehniskuos dīnys pīsader ari tehniskys problemys. tuoļuok var naskaiteit. tok maņ ir zynoma suope par tū vysu.

____________________________________

cita starpā pa laikam esmu Linux lietotāja, bet nevienu brīdi Linux iekšu speciāliste.  (:  manuprāt, katram jādara savs, nav ko līst tur, kur nevajag. (:
bet netieku galā ar 1 problēmu.

kad pie portatīvā kompja ASUS Eee PC 1000H (tautā saukta par mopsi) lieku klāt pie vairākiem Windows XP un Vistas kompjiem jau gadu veiksmīgi lietotu un ejošu modēmu E220 HSDPA (http://en.wikipedia.org/wiki/Huawei_E220), izlec logs – ASUS Mobile Phone Tool un pat paprasa PIN kodu, pēc PIN ievadīšanas un apstiprinājuma viņš pat atrod operatora tīklu utt.
bet, spiečot connect, tad arī viss apstājas.

paziņo, ka dialing… un iet ilgi.
līdz izlec logs “Connection fail, please re-plug in your 3G device, then try again.”

cik jau sajēdzu, paskatījos pie setupiem, bet nekas nemainās, ja tur ko maina.
varbūt kādam ir idejas, kā mopsim iebarot modēmu? (:

P. S. kā jau teicu, es tikai lietoju Linux jau pāris gadus, bet neko nejēdzu no iekšām.

____________________________________

Problēma atrisināta 30. jūlija naktī.

nakts piezīmes. 2009. gada 23. jūlijs

līdz šim esmu teikusi, ka nekad nepametīšu šo zemi. tomēr pamošanās no pneimatiskā āmura kalšanas un ielas remonta zem mana loga plkst. 3:26 naktī liek pārdomāt, vai tiešām. mans miegs un tiesības uz naktsmieru ir 0.

šobrīd es dzīvoju totalitārā valstī, kur man kā indivīdam, manām vēlmēm un vajadzībām nav nekādas vērtības. mana veselība interesē tikai mani pašu. mana dzīvība attiecas tikai uz mani pašu. mans naktsmiers ir mana problēma. sabiedrībai nav pienākumu pret mani, man ir pienākumi pret sabiedrību – nodokļi, uzvedības normas. toties es varu muldēt savā blogā, jo tas nevienu būtiski neskar. tā man rodas ilūzija par demokrātiju un vārda brīvību.

aizsedzoties aiz mistiskām starptautiskām prasībām un manipulējot ar informāciju, kolektīvās vajadzības dominē pār individuālajām. tiek radīta mākslīga ilūzija, ka katram sabiedrības loceklim kopējās laimes vārdā ir jāupurē, piemēram, zināma daļa ienākumu – lai tas būtu paaugstināts PVN, kas skar gandrīz visas preču grupas, vai samazināta darba alga, kas skar gandrīz visus no valsts budžeta algotos, kā arī citi “sabiedrībā nepopulāri, bet ļoti nepieciešami lēmumi”: skolu, slimnīcu slēgšana, finansējuma samazinājums izglītībai, kultūrai, indivīda sociālā un psiholoģiskā atbalsta mazināšanās.

daļai no mums tas nozīmē neko vairāk… tikai elementāru dzīvībai nepieciešamu apstākļu upurēšanu, jo tiek likvidēta iespēja iegūt medicīnisko palīdzību – plānveida operācijas, kompensējamos medikamentus, ārstu sasniedzamā attālumā un dzīvības nodrošināšanu vajadzīgā laikā, medicīniskos pakalpojumus to cenas dēļ. (ņemot vērā katastrofālos Latvijas ceļus un laicīgas akūtu slimnieku pārvadāšanas iespējas pa tiem, sabiedriskā transporta kustības grafiku reģionos un hronisko slimnieku finansiālos līdzekļus personīgā auto iegādei, uzturēšanai, benzīnam, viesnīcai pie slimnīcas.)

daļai tas nozīmē esošo sociālo apstākļu zaudēšanu vai pieaugošu risku nokļūt nabadzībā. negribas domāt, cik jaunu un darbspējīgu vīriešu šobrīd izdara pašnāvības vai iznīcina sevi pasīvi: nodzeras, nopīpējas, nelieto medikamentus, pārstrādājas, nositas ar mašīnām, pofigā nojāj savu veselību. risks zaudēt visu un nedrošība par nākotni, nespēja ietekmēt to ir bīstami, tas nogurdina un izsūc.

daļai tas nozīmē mazāk izglītības, mazāk veselības, mazāk iespēju. iespējams, neviens no mums nav iedomājies, cik lielai daļai.

tajā pašā laikā šādas sabiedrības, kuras labā upurēties, nemaz nav. nav pingvīnu bara, jo visi nav vienādi un katram ir savas vajadzības – katrai etniskai, lingvistiskai, seksuālai, dzimuma, vecuma grupai savas vajadzības, vīzijas un problēmas.

kopīgu mērķu trūkums? vai varbūt sabiedrības sairums, jo katram jārūpējas par sevi – kā 90. gados, kad ieguva tie, kas kustējās straujāk nekā citi: dibināja kooperatīvus, mācījās svešvalodas, sitās darbos, līda amatos, kāpa augšā, meklēja kontaktus. vājākie un lēnākie tikmēr krita lejup un zaudēja.

1993. gads. zaudētas ilūzijas par Atmodas ideāliem, un konsolidējošos politiskos saukļus (par vai pret neatkarību) nomaina nepieciešamība katram gādāt par savu veselību, dzīvību, izglītību, nākotni. zaudē tie, kas nemāk pielāgoties un izsisties – vecie, mazie, slimie.

2009. gads. indivīda vajadzībām, veselībai, drošībai nav vērtības. katram pašam jāizdzīvo. pabeigta novadu reforma – jauns solis pretī uzrbanizācijai: prom no Latvijas laukiem uz pilsētām un no Latvijas prom pasaulē. samazināts finansējums, finansējuma trūkums, arvien absurdāki lēmumi, totāla varas atsvešināšanās. zaudē tie, kas nespēj rūpēties par savām vajadzībām – vecie, mazie, slimie.

šī valsts eksistē uz ubagu kauliem. es esmu šīs valsts daļa. 1993. gadā es uzzināju, kas ir nabadzība. 2009. gadā es saprotu, kas ir vienaldzība.

mani vecvecvecāki pēc dzimtbūšanas atcelšanas nepārcēlās uz pilsētu un neaizbrauca uz Krievijas rūpnieciskajiem centriem vai citām guberņām labākas zemes un dzīves meklējumos, jo spēja izdzīvot uz tās zemes, kas viņiem bija, un uzcēla mājas. mans vectēvs atgriezās Latvijā pēc 1. Pasaules kara, pēc brīvības cīņām kļuva par zemnieku un uzcēla jaunas mājas, mana vecāmāte nepalika Rīgā amatā un atgriezās mājās. mani vecāki pēc studijām palika mājās un strādāja mazpilsētā, bet pēc pensijas sasniegšanas audzēja govis un par pensiju remontēja mājas.

palikt mājās un neskriet līdzi visiem tūdaliņiem, kas emigrē labākas dzīves meklējumos uz Sibīriju Stolipina reformas laikā, paliek Krievijā pēc revolūcijas, emigrē uz rietumiem 2. Pasaules kara laikā, raujas uz Maskavu vai Rīgu krievu laikos, emigrē uz Īriju vai ASV 90. gados, ir manas dzimtas vērtība. izdzīvot pie krieva, vācieša un pie paša velna, bet savās mājās un uz savas zemes. saglabājot reliģisko piederību, valodu un ieradumus. šī iemesla dēļ es esmu padomju laikos kristīta un iestiprināta katoliete, latgaliski runājoša un rakstoša latgaliete un māku slaukt govi. lai gan daudz ērtāk būtu plīvot nekurienē un fleksibli pielāgoties valdošajiem vējiem.

kad pēc augusta puča jautāju mammai, kas tagad būs, viņa labu laiku klusēja un tad teica: dzīvosim tālāk. klusēsim, nerunāsim, bet dzīvosim. kā dzīvojām agrāk, tā dzīvosim uz priekšu. tajā brīdī es to labi sapratu – skolā Dieva nav, baznīcā runā latgaliski, mājās runā visu ko. bet sapratu, ka to negribu – man vajag vairāk.

kādu laiku man likās, ka ir. ka es varu ietekmēt procesus – runājot, piedaloties, dibinot NVO, iesaistoties, esot. paplašinot robežas un redzot, kā tās paplašinās.

protams, ka es nekur nebraukšu un turpināšu runāt un būt. es negribu emigrēt. ārzemēs man riebjas.

bet cik draugu bērēs ir jāpiedalās, lai evakuētos no šīs bīstamās teritorijas?

MMS via e-mail

Back to top