Atrodu teiklā

Kas es beju 2003. godā? Nikas īpašs. Tei poša, kas niule.

Izaruod, teiklā ir sasaglobuojušys līceibys ari nu tūs laiku. Nu nazkurīnis puorpubliceits komentars nazkaidam rokstam “Dīnā”: nazkaids Šabanovs roksta par Latgolu i latgalīšim piec LV bolsuojuma par īsastuošonu ES. Pošu rokstu izkosu Dīnys arhivā.

Ā, atrodu, pat nu kurīnis pajimts. Ir bejs īlykts Dīnā. troka buoba, ak jau syutiejuse e-postu. Naba jau roksta komentarūs rakstiejuse, voi tymūs laikūs moz beja teikls tik ilgi pīejams – e-postus rakstieju sātā i guoju ar disketi iz datorsalonu.

.

Jau pagājis laiks, kopš izlasīju 11.oktobra SestDienu, tomēr Aleksandra

Šabanova raksts Bez cerībām par sevi atgādina arī ikdienas steigā. Kā

latgalieti mani aizskar un aizvaino pēdējā laika tendence – vainīgos ne

tik urrā spožajam, kā gribētos, balsojumam par Latvijas uzņemšanu Eiropas

Savienībā meklēt Latgalē.

Turklāt, kas jo nepatīkamāk, tā ir tendence šī balsojuma iemeslus atrast

latgaliešu citādībā, neintegrētībā, nepareizībā. Rodas iespaids, ka

žurnālisti pirmo reizi pamana, ka ar Latvijas austrumu galu kaut kas nav

kārtībā, ka tur dzīvo tādi bezmaz Dieva doti cilvēciņi. Likumsakarīgs

turpinājums ilgi kultivētajam uzskatam par Latgali kā māla podu, Aglonas

svētku, baznīcu, neskartās dabas un atsaucīgo cilvēku zemi.

A.Šabanova rakstā jaušams patiess izbrīns, ka Latgalē vēl sastopami

kolhozi, kad taču visam sen jau bija jābūt sagrautam, izlaupītam,

aizaugušam. Būt kolhozā nav moderni. Tāpat kā nav moderni atšķirties,

dzīvot laukos un braukt ar zirgu. Tendenciozi izskan Bebrenes un Kruķu

salīdzinājums par labu pirmajai: «Tā nav īsti Latgale, bet Sēlija.» Vai

autors ir bijis kaut vai Rikavā, Nagļos, Viļānos, Sakstagalā, kas taču

turpat netālu no Kruķiem?

Šoruden pēc 20.septembra man pirmo reizi mūžā ir tā nepatīkamā sajūta, kas

droši vien manu vecāku paaudzei liedza runāt latgaliski uz ielas,

auditorijā, darbā – ne vien Rīgā, bet pat latgaliešu vidē. Ka man kāds

laikrakstā, žurnālā, radio, TV varētu aizrādīt, ka mana identitāte ir

nepareiza. Ka mana valoda ir nepareiza, attieksme pret dzīvi, ka manas

domas neatbilst vispārkultivētajai normai.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par»,

kaut, bez šaubām ? pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai

saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un

tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās

Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.

Un vēl ? ja jau kopš1917.gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās

nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās

liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo

pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa

pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir

tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā,

protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem

un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik

pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā,

Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs

būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko

rakstīt un šausmināties.

Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei

nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali

runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas

pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi

Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Varbūt šis balsojums tomēr lieku reizi liks paskatīties uz Latvijas

austrumiem – savas ilgās nošķirtības dēļ citādās un citādības dēļ

nošķīrušās, un apzināti vai neapzināti nošķirtās zemes virzienā. Cerams

gan, ka objektīvi, nevis caur senu aizspriedumu prizmu.

One thought on “Atrodu teiklā”

  1. ari niu, asūt tolerantajā i iz regionalismu i regionalū sovpateibu saglobuošonu tendātajā ES, problema ir tikpat aktuala i suopeiga…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *