Sīvītis ir…

Gumejis lieciejs nivīns naatsaroda. Laikam tautai tys vaira nasaskaita krutai.

Es naliekšu. Maņ eistyn tuo navajag. Jau taipat jiutūs brīsmeigi, nazkai vyss reizē. Iz iztureibu.

Ite kina nu Vernera kruojumu. Vīnkuorši taipat.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=DYTsVUNv-Sw&eurl=http%3A%2F%2]

Latvijas cena

Nu jau laikam ieslēdzies pirmsvēlēšanu sprints. Kandidāts A sola tik. Pirmo reizi. Kāds sola vairāk? Kandidāts B sola vairāk. Pirmo reizi. Otro reizi. Kurš vairāk? Trešo reizi. Pārdots.

Interesanti, cik lauku slimnīcas un lauku skolas varētu eksistēt par Šlesera kampaņas naudu? Jeb ļaužu stulbumam ir citas mērvienības?

Uz katra kāpņu pakāpiena pa Šlesera avīzei. Sola nonest zvaigzni no debesīm.
Ir mazi meli, lieli meli un aģitācija.
Vai varbūt tā jau ir taisnība.
Ja kaut ko atkārto n reizes, nav iespējams tam neticēt.
A ir labs, A ir labs, A ir labs. Kolektīvā hipnoze.

Ja kaut kam ļoti tici, tas piepildīsies.
Ja kaut kam tici no visas sirds.

Vai solītāji tiešām tic, ka var to, ko sola?
Nez, cik Napoleonu ir Tvaika ielā.
Ja Napoleons klaigā TV, viņam var ticēt. Ja runā trolejbusā, viņam visi nav mājās.
Ja Napoleons kāpj tribīnē, viņam aplaudē. Ja Vanšu tilta trosēs, neiedod pat eklēru.

Esmu domājusi par līderiem un sektantiem.
Lai citi noticētu, ir jātic pašam. Harizmātiskām personībām ir vieglāk. Vēl vieglāk ir apsēstajiem, kas dzīvo paralēli un ar putām uz lūpām.
Cik bieži ticība citam robežojas ar sevis un savas patības noliegumu.

Kolektīvā pašnāvība vai varbūt tā ir Latvijas maniakālā ticība mesijām.
Es pats neko. Ko nu es.
Bet tas pa TV gan – skaisti runā. Un viņš tāds aktīvs. Sola. Un darīs. Gan jau darīs.
Nevar būt, ka visi ir slikti. Šis šoreiz noteikti būs labs.

Kad pret plakātiem un TV iestājas imunitāte, ir jāmeklē jaunos ūdeņos.
Politiķi taustās, taustās jauno mediju vidē internetā. Bet tad mauc ar copy-paste metodi blogus un klipus visos interneta medijos pēc kārtas.

Pēc cik elektrošoka devām iestājas vienaldzība.
Pēc cik smaržu paostīšanas deguns vairs nespēj neko saost.

Kam man būtu vajadzīgi politiķi, kas to vien dara kā blogo un raksta komentārus.
Kam man būtu vajadzīgi politiķi, kam par mani piekāst un kas skatās ar Lielā Tēva aci no plakātiem augstu virs manas galvas. Sak, pret tik lielu cinisma devu nevarēs pastāvēt neviens.
Kam man būtu vajadzīgi politiķi, kuru vietā internetā sēž studentiņi un falsificē īstenību. Vai kuru vietā runā PR kantori.

Ir lieli meli, mazi meli un noklusēšana.
Un interneta klačas.

Vēlēšanas Latvijā ir pārvērtušās par PR kantoru izklaidēm & sacensībām. Kurš kā un ko.
Kandidāti ir produkts, ko pārdod. Tēls, ko veido. Prece, ko iesaiņo.
Piemeklē krāsu un izpausmes. Šis ar zaļu banti, tam dzeltena.
Laikam jau visas krāsas ir aizņemtas. Ja dibinātu jaunu partiju, laikam būtu jāņem rōzā bante.

Lomu spēles.
Šie būs radikāli un par 1 tautu, šie radikāli un par citu tautu. Šie te būs par pozitīvām pārmaiņām. Šitie būs stabili un priekš stabilajiem. Tos varētu noformēt kā jaunos un progresīvos, šitie lai būtu vismaz no ulmaņlaikiem. Katram savs. Gan jau uzķersies.

Kāds tam sakars ar valsti un ar mani.

Un ko man pēc tam darīt ar tiem nopirktajiem politiķiem, ko man smuki iesaiņoja un es nopirku par 1 balsi.
Viņi taču visticamak nemāk neko citu kā vien kandidēt, blogot un solīt.
Vienkāršākais un pasīvais līmenis – iesaiņot sevi kā preci, aptīt banti un kandidēt.

Nez, ko viņi darīs pēc tam.
Kā tad viņi domā tikt ārā no Lielās Likstas. Tā reāli, nevis ar zvaigzni pierē un ar mēnesi uz krūtīm – zvaigžņu dēls, pestītājs un zirnekļcilvēks vienā personā. Saskatījies amerikāņu filmas par pasaules glābšanu.

Kas būs pēc apokalipses? Piemēram, 15. jūnijā.

Profili draugos, tviterī stāvēs klusi. Apklusīs blogu spams un komentāri. Visas interaktīvās saites un kontakti ar tautu un vēlētājiem atslābs.
Varēs aizmirst uz pāris gadiem un izdzīvot atsevišķi.
Kad aģitētāji būs prom un PR kampaņas beigušās.

Un tomēr.
Cik slimnīcas var nopirkt un uzturēt par PR kampaņu naudu?
Cik skolas varētu turpināt eksistēt?
Cik Latvijas ciemi un mazās pilsētas?

Tomēr publicēju Lv.lv

Stāsts par vistu

Stāsts par vistu skolas ēdnīcā. No tiem laikiem, kad vēl nebija blogu, interneta un datora un kad publiskās dienasgrāmatas bija jāraksta uz papīra.

Latgolys Radeja. In memoriam?

Kur diveji latvīši, tī treis partejis. Kur diveji latgalīši, tī… vysmoz divejis radejis.

Laikā, kod Latvejā deputati siej gryudus, sānolys i dubļus i smeļ zivs bolsuotuoju muorkā, ir interesnai vērtīs, kai te vīns, to ūtrys Eiropys parlamenta deputatu i pošvaļdeibu kandidats atguodoj par Latgolu. Izaruod, Latvejā ir ari Latgola. Izaruod, ari tī ir bolsuotuoji!

Cyts nu lela politkorektuma pat atzeist pieški sovu babu latgalīti i atguodoj puors vuordu latgaliski. Kab tik piec vieleišonu nanūtyktu lela amnezeja i naaizamierstu i tī puors vuordi.

Piec tam par Latgolu atguoduos piec vieleišonu i tī meklēs vaineigūs, parkū rezyltati ir taidi, kaidi jī ir.Pīminit munus vuordus junī. I īguodojit 2003. goda bolsuojumu par Latvejis pīsavīnuošonu Eiropys Savīneibai i griecinīku mekliejumus piec tam.

2003. goda 11. oktobris, “Dīnys” korespondenta Aleksandra Šabanova roksts “Bez cerībām” – ceļuojums iz Latgolu i eksotikys mekliejumi. Citeju: Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%.

Vaini autors meklej kolektivajā apzinē. Sok, bolsoj kai vysi sābri. Ka sābri par, i es par. ka pret, i es pret. Īmeslis? Austrumnīciskuo dūmuošona. Latgalīši tok ir cyti.

Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.

(Citeits nu tuo poša roksta, olūts: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/bez_ceriibaam)

Nabyutu atroduse ituo roksta, kab pyrms puors dīnu Googlis cioce najauši nabyutu atroduse cyta roksta. Munys 2003. goda rudiņa reakcejis iz jū. Juosoka, itys atrodums beja nagaideits. Tok ir pateikami atrast sevi nazkur i saprast, ka vys esi tei poša. Ka ir guojs laiks i ir bejs vysa besa, a sakne ir palykuse tei poša. Ka vari pasaraksteit zam sovu jauneibys korstumā saceitūs vuordu.

Tuoļuok gars citats nu munys tūreizejuos reakcejis iz rokstu, tok vēļ vaira – vaineigūs mekleišonys teņdeņci, kas tūlaik tyka plaši kuļtiveita radejā, presē i televizejā. Laikam tok Latgola gondreiž beja nūgremdiejuse īsastuošonu ES. Voi ari kaids nūsabeida, ka rezultati nav tik spūdri, kab varātu pasalīleit Eiropys acīs.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par», kaut, bez šaubām – pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.
Un vēl – ja jau kopš 1917. gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā, protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā, Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko rakstīt un šausmināties.
Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Citeits nu ituo olūta: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/veestules/latgale_latvijaa.

Tai par latgalīšim i atguodoj – pyrms vieleišonu, kod ar gondreiž vardarbeigom metodem juoskoloj smadzinis i juosasūlej zalta kolnus. I piec vieleišonu, kod juomeklej vaineigī, kas puorsadavuši na tam spākam voi apjuoti i nūticiejuši.

Cytā laikā, kod nav vieleišonu i nikas nav juosūlej i juopylda, citejūt munu klasisbīdrini Santu, “Latgalīts ir zūbs dyrsā īryusiejušam īriedņam i sorkona lupota daguna golā nanūbrīdušai personeibai.”

Cytā laikā īriedni vībās kai zūbu suopēs, kod jim pavaicoj, kai vaļsts pylda Vaļsts volūdys lykumā sūleitū atbolstu i garantu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonai, atteisteibai i aizsardzeibai. Saeimys deputati (par sprostū tautu i narunuosim) pat nazyna, ka Latgolā školuos navuica latgalīšu rokstu volūdys. Latvejis školu sistemys augli spļauduos i lomojās rokstu komentarūs. A sabīdriskajūs medejūs, kū par sovu nūdūkļu naudu uztur ari latgalīši, latgaliski raida pusstuņdi nedeļā “Latvijas Radio” 4. kanalā storp mozuokumtauteibu raidiejumim.

Par kaidu sabīdreibys toleranci var runuot voi par sabīdreibys integreiteibu, ka Latvejis školā par cytaidū runoj labi ka rasisma i niegeru kontekstā, a poši školuotuoji, par pīmāru, satykti saīšonā pyrms Školuotuoju kongresa, privatuos sarunuos atsaļaun izasaceit tai, ka maņ palīk bais i psihologiski ir gryuts vēļ puors nedeļu piec sarunys. Sok, i tei ir Latvejis škola i Latvejis izgleiteiba, inteligenti i vuiceituoji.

Latvejai i Latvejis školai latgaliskuos Latvejis navajag – latgaliski latvyskuos Latgolys. Interesejūs par tū jau kaidus 10 godus i atbyldu par sovim vuordim. Ka pīruodēsit pretejū, pasaceišu paļdis.

Latgaliskuos Latvejis vajag puordesmit trokajim i puors NVO. Donkihotu ceiņa ar globalizacejis patmalem bez sovys vaļsts atbolsta – tik, cik puors projektim i puors aktivitatem, rokstūt projektus fondim ar apcierstu finansiejumu, otkon i otkon pīruodūt, ka vajag.

Tok, nu ūtrys pusis, kuru latgalīšu meseju vaļsts lai atbolsta? Sytās latgalīši cyts ar cytu kai ar čortim. Kab tik tys ūtrys napadareitu kuo nabejs… i nadabuotu monta i slavis.

Kai dzīsmē par Laimu, kas lem cylvāka liktini: vīnam lyka montu, slavi, ūtram gudru padūmeņ. Tuo gudruo padūmeņa maņ Latgolā i latgalīšu vydā, oi, kai pītryukst. Spiejis sasadorbuot kūpeiga lobuma vuordā.

Atsasaucūt iz naseneju sarunu skaipā: Lela daļa latgalīšu slymoj ar patriotīdūmeigumu i dūmoj, ka jī kai Latgolys patrioti ir vīneigī pasaulī i vīneigī pareizī. Ka kaids kū nabejs cytu soka, tys ir nakryškons voi duraks. Šaļtim ruodīs, ka daļa Latgolys patriotu grybātu sataiseit kulturviesturisku rezervatu i ap juo rūbežu pastateit statini. Kab cytaiž dūmojūšī nakryškoni i jūs principi natyktu vydā. Nu sirds žāl, ka lobys idejis aizīt pūstā. Tok egoisms i šauruo dūmuošona dora sovu – ir tikai divejis taisneibys: muna taisneiba i napareizuo. I gols golā taisneibys nav nivīnai taisneibai i naudys nav ni vīnai, ni ūtrai.

Maja beiguos tiks puordūta “Latgolys Radeja”. Itūreiz ak jau juridiski pareizi i ar golim. Cereibā, ka ari jaunais īpašnīks raidēs latgaliski. Īprīkšejū reizi gon ari cerēja, cereibys napīsapiļdēja. Bizness ir bizness. Biznesam nav dalis par gaistūšom volūdom i gaistūšim pasaulim, vierteibom i cylvākim. Gaistūšys volūdys, pasauli i cylvāki ir juosorgoj vaļstei – ļaužu kūpumam, sabīdreibai, apvīneibai.

Koč kultura i tai nav myusu vaļsts stypruo puse. Laikā, kod cylvāki, pagaisynoj dorbu i cereibys, kod jim beidzūt ir laiks gruomotom, jim sūlej atjimt i bibliotekys, i īspiejis. Laikā, kod varātu vuiceitīs i apgiut jaunys gudreibys, metodis, biblioteku dorba laiku samazynoj, slādz školys.

Tok niu vaira par latgaliski raidūšū “Latgolys Radeju”. Kai šudiņ laikam pusei Latgolys e-postā atrakstēja Valdis Labinskis:

(..) myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai.

Tai kai viestulei beja dalykta kopeja (CC) lelai daļai Latgolys inteligencis, sabīdriskūs darbinīku, NVO ļaužu, atsaļuovu jū puorpublicēt sovā privatajā dīnrokstā “Naktineica” (adress http://saprge.wordpress.com/2009/05/22/latgales-radio/). Lai teik i tim, kas nav V. Labinska adresu sarokstā.

Skaitieju itū viestuli i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu. Kur div latgalīši, tī vysmoz div radejis. Niu ari divejis “Latgolys Radejis” sātyslopys: http://www.munaradeja.lv/ i http://www.lr.lv/. Pat ka kurs vēļ grybātu gluobt voi paleidzēt – kuram to paleidzēt, kuru gluobt?

Ar itū ak jau varātu stuostu i beigt. Beja radeja. Vēļ ir radeja.

Paļdis V. Labinskam i vysim juo darbinīkim, ka radeja dzyma i beja tik ilgu laiku. Paļdis A. Bierzeņam, ka jis raudzēja i satracynuoja pasauli. Paļdis latgalīšu muzykantim, kam juos vajag i kas spielej lobdareibys koncertus naudys salaseišonai.

Īraudziejuse, ka Latgolys kulturys pastuoveišona ir zam vasara, Sandra Kalnīte vakar publicēja pretruneigi vierteitu dīnrokstu. Pretruneigi partū, ka latgalīši ir da vamta atsaāduši itūs pyrmsvieleišonu misionaru, kas brauc misejā piec bolsu i pasūlej pošu besu. A, tykuši pi varys, naīguodoj nikaidys Latgolys i kur ta vēļ latgaliskuos Latgolys.

Latgales radio pašlaik ir vienīgā balss reģionā, kas raida latgaliski un stiprina latgalisko, bet vienlaikus arī latvisko identitātes un kultūras apziņu. (..) Lai nosargātu, pietiktu ar pavisam nelielu palīdzību. Kaut vai valsts pasūtījumu Latgales radio, divi raidījumi nedēļā, kas ļautu izdzīvot līdz labākiem laikiem, kamēr valstij būs vairāk līdzekļu un gribas.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/sandra-kalniete/latgales-bagatiba-un-posts)

Par tū pošu problemu jau vairuok godu rauga runuot bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”. Tok plyka NVO bez politiskūs spāku i naudys kulis ir taids saucīņs bez atbolsa. Demokratiski var runuot, demokratiski var ari natikt izdziersta. Tik apklausta, voi eistyn aiz juos nastuov kaids politisks spāks – kura deļ byutu vārts sasasporuot i reagēt.

Nu ituo goda 9. februara presis relizis par vaļsts atbolsta tryukumu latgaliskajim medejim: Valsts atbalsts, kurš latgaliešu valodai kā nacionālai un Eiropas līmeņa vērtībai ir paredzēts Latvijas normatīvajos aktos, arī 2009.gadā tiks klaji ignorēts praksē: vienīgais latgaliešu valodā raidošais privātais medijs – Latgales radio – ir pārtraucis darbību, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, 2009.gada budžetā nav paredzēti. (..) latgaliešu valoda ir nacionāla un Eiropas līmeņa vērtība, kuras saglabāšanas un aizsargāšanas procesus, kā arī atbildību par valodas attīstību valsts nedrīkst uzvelt uz sabiedriskā un privātā sektora pleciem.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/medijos-latgaliesu-valodas-nebus-ari-sogad)

Nūbeigumā puordūmom kaidys vakardīnys lobdareibys koncerta Rēzeknē klauseituojis puordūmys. Publiceitys juos teikla dīnysgruomotā.

Ap desmitiem vakarā gāju no Latgales radio atbalsts koncerta Rēzeknes kultūras namā. Mūsu pašu mūziķi centās no sirds. Atbalstītāju bija maz, daudz mazāk, nekā biju cerējusi. Varbūt tik tiešām nevienam neko nemaz nevajag? Latgalisks radio nav vajadzīgs? Bet varbūt nav jāskumst un jāpārdzīvo, katram cilvēkam, katrai tautai ir tas, ko mēs patiesi esam pelnījuši. Mēs bijām pelnījuši savu valodu, un mums tā bija. Vai būs tagad? Mēs nebūsim pelnījuši savu radio un mums tās vairs nebūs? Varbūt jāpavelk svītra apakšā un jāiet tālāk?

Niu tikai deus ex machina varā – voi nu jaunais Latgolys Radejis īpašnīks raidēs latgaliski, voi nu kontrolpakets tiks tim, kas gryb raideit latgaliski, voi ari vaļsts dotēs koč puors raidiejumu latgaliski.

Voi mes asam peļniejuši sovu radeju, sovu volūdu i, gols golā, sovu vaļsti?

Publiceits diena.lv

Atklāta vēstule par gaidāmām izmaiņām Latgales Radio

Vuords vuordā puorkopeju šudiņ sajimtū Valda Labinska viestuli. Tai kai viestulei beja dalykts CC kaidim puordesmit cylvākim, tod skaitu, ka ari puorejī ir peļniejuši jū puorskaiteit.

Skaitieju i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu.

Atguodynuošu, ka ituo goda suokumā radeju juos direktors i golvonais akcionars Valdis Labinskis puordeve krīvim i jī piec kaida mieneša puorguoja iz raidiešonu krīvyski, puordūšanys faktu apstreidēja cyts akcionars Aņss Ataols-Bierzeņš, vaļsts notars puordūšonu atzyna par nalykumeigu.

Paraleli tyka izvylkta gaismā jau pyrms laika dybynuotuo kuldys bīdreiba “LR”, kas reikoj lobdareibys koncertus radejis akceju kontrolpaketa puorpierkšonai i meklej cytus finansiejuma olūtus i kam pīder sātyslopa www.lr.lv – ogruokuo radejis sātyslopa.

Par itom peripetejom rokstu daudz. Ituo dīnroksta lobajā pusē asu sataisiejuse pat atsevišku vītu saišu kolekcejai – latgalīšu radeja. Tī nav vysi, tik mane atrostī i dalyktī.

Niu poša viestule ar mīdz i lepej (copy-paste) metodi.

Ansi,
izbeidz reikūt LR Latgolys radejas atbolsta koncertus. Tu ar tū cel nagūdu radejai un vysai latgalīšu lītai. Koncerti Latgolā ir tik vōji sagotavūti un moz apmeklēti, ka izaskota, ka latgaliskais nav nivīnam vajadzeigs. Tei nav taisneiba, jo internetā vīn Latgolas Radeja kotru dīnu ik breidi klausōs vairōk cylvāku nakai ir apmeklētōju pādejūs Tovūs organizētajūs kocertūs. Dīmžāl par Daugovpiļs koncertu Latgales Laiks jau roksta ar vaicōjma zeimi, vai radeja ir vajadzeiga, ja tik moz klauseitōju atbolsta kocertus. Prūtams, radeja ir vajadzeiga, bet nav vajadzeigi taida veida Tevis organizēti pasōkumi. Tikai breinūs, ka muzikim pīteik vēļ uzaupurēšonas pīsadaleit taidūs pasōkumūs. Paļdis jim par jūs dōvonu Latgolas sabīdreibai.

Ansi, bet Tu lobōk izbeidz!

Reizē grybu Tev atgōdynōt, ka Tu vēļ vīnmār esi pīsasavynōjis Latgolas Radejas sātas lopu un simboliku. Prūtams, vari atsarunōt, ka daži kekseiši ir pōrveidūti, ka nav uzlykta autortīseibu zeime u.t.t., un tōdēļ navar byut runas par Tevis un bīdreibas LR sasaisteišonu ar kaidu nalykumeibu. Tūmār fakts palīk, ka vairōku mēnešu laikā Tu nabeji spējeigs izveidūt kaut kū jaunu, patstōveigu. Tu varēji tikai traucēt. Tai pīmāram mēs radejā nu jau divus mēnešus navaram lītūt sovu aogrōkū e-postu un sātas lopu. Te grybu informēt, ka myusim ir jauna sātas lopa, kuru var atvērt pēc adreses www.munaradeja.lv

Ansi padūmoj, kū Tu dareisi ar sabīdreibas un pašvaļdeibu sazīdūtū naudu, kuru Tu tai ari naesi licis lītā ni vīna santima apmārā Latgolas Radejas atbolstam. Ari tys ir vīns nu īmaslim kōdēļ myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai. Te daudz kū varētu leidzēt ari bīdreiba LR, ja tōs vadeibā byutu saprōteigi cylvāki, kas rekynōtūs ar realitatem un navys tikai
ar sovam īdūmam.

Vēļ par naudu. Atgodynōšu, ka naudu Tu jēmi daļu pērkšonai, bet itais vaicōjums praktiski ir naaktuals, jo pat ja Tev izadūtu nūpēkt kaut kū, nauda varētu izarōdeit veļti izdūta, jo na jau aste kustynōs suni! Naudas vīnkōrši ir par moz, lai tiktu pi kontroles paketes! Taitad kū dareisi ar naudu? Atdūsi tū atpakaļ devējim, vai izmontūsi naz kam cytam?

Vyspōr Tavi plani beja fantastiski, lai nasaceitu kaut kū slyktōku. Naudu Tu praseji bīdreibai, bet tū gribēji pajemt nu konta sev personeigi, lai nūpyrktu daļas, un tikai tad tōs atgrīztu bīdreibai. Maņ izaskota, ka tys plans beja jau uz nalykumeibas rūbežas. Pērc radejas daļas par sovu naudu, un tad tōs pōrdūt vai uzdōvini bīdreibai LR!

Tai kai radejas daļu pōrdūšanas summa ir komercnūslāpums, navaru izpaust vysu, bet gribu tikai atgōdynōt tū: pirmpirkuma tīseibu izmontūšonai tagad napīcīšams vairāk naudas nakai ogrōk, un ūtrs radejas kontā tyuleņ jimoksoj 20.000 LVL, lai naapmoksōtūs rēkinu dēļ myusim nanūgrīztu skōbekli. Vai Tu esi gotavs un spējeigs te kaut kū leidzēt, ja nā – tad palīc tur kur esi un jemīs ar sovu Reigas tautas muzikas bīdreibu.

Ar Dīvu

Valdis Labiskis
Vēļ Latgolas Radejas direktors

Muris

Muris. Naatkareigais i murmuleigais kača dāls. Juo mamu izsvīde Reigā, jis dzeivoj sātā.

Biroju dzeive

Piec Maritys īsacejuma apsavieru kinu. I patyka – vacais stuosts, cyta vīta.

[youtube=http://youtube.com/watch?v=uy0HNWto0UY]

Atrodu teiklā

Kas es beju 2003. godā? Nikas īpašs. Tei poša, kas niule.

Izaruod, teiklā ir sasaglobuojušys līceibys ari nu tūs laiku. Nu nazkurīnis puorpubliceits komentars nazkaidam rokstam “Dīnā”: nazkaids Šabanovs roksta par Latgolu i latgalīšim piec LV bolsuojuma par īsastuošonu ES. Pošu rokstu izkosu Dīnys arhivā.

Ā, atrodu, pat nu kurīnis pajimts. Ir bejs īlykts Dīnā. troka buoba, ak jau syutiejuse e-postu. Naba jau roksta komentarūs rakstiejuse, voi tymūs laikūs moz beja teikls tik ilgi pīejams – e-postus rakstieju sātā i guoju ar disketi iz datorsalonu.

.

Jau pagājis laiks, kopš izlasīju 11.oktobra SestDienu, tomēr Aleksandra

Šabanova raksts Bez cerībām par sevi atgādina arī ikdienas steigā. Kā

latgalieti mani aizskar un aizvaino pēdējā laika tendence – vainīgos ne

tik urrā spožajam, kā gribētos, balsojumam par Latvijas uzņemšanu Eiropas

Savienībā meklēt Latgalē.

Turklāt, kas jo nepatīkamāk, tā ir tendence šī balsojuma iemeslus atrast

latgaliešu citādībā, neintegrētībā, nepareizībā. Rodas iespaids, ka

žurnālisti pirmo reizi pamana, ka ar Latvijas austrumu galu kaut kas nav

kārtībā, ka tur dzīvo tādi bezmaz Dieva doti cilvēciņi. Likumsakarīgs

turpinājums ilgi kultivētajam uzskatam par Latgali kā māla podu, Aglonas

svētku, baznīcu, neskartās dabas un atsaucīgo cilvēku zemi.

A.Šabanova rakstā jaušams patiess izbrīns, ka Latgalē vēl sastopami

kolhozi, kad taču visam sen jau bija jābūt sagrautam, izlaupītam,

aizaugušam. Būt kolhozā nav moderni. Tāpat kā nav moderni atšķirties,

dzīvot laukos un braukt ar zirgu. Tendenciozi izskan Bebrenes un Kruķu

salīdzinājums par labu pirmajai: «Tā nav īsti Latgale, bet Sēlija.» Vai

autors ir bijis kaut vai Rikavā, Nagļos, Viļānos, Sakstagalā, kas taču

turpat netālu no Kruķiem?

Šoruden pēc 20.septembra man pirmo reizi mūžā ir tā nepatīkamā sajūta, kas

droši vien manu vecāku paaudzei liedza runāt latgaliski uz ielas,

auditorijā, darbā – ne vien Rīgā, bet pat latgaliešu vidē. Ka man kāds

laikrakstā, žurnālā, radio, TV varētu aizrādīt, ka mana identitāte ir

nepareiza. Ka mana valoda ir nepareiza, attieksme pret dzīvi, ka manas

domas neatbilst vispārkultivētajai normai.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par»,

kaut, bez šaubām ? pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai

saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un

tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās

Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.

Un vēl ? ja jau kopš1917.gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās

nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās

liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo

pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa

pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir

tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā,

protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem

un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik

pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā,

Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs

būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko

rakstīt un šausmināties.

Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei

nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali

runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas

pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi

Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Varbūt šis balsojums tomēr lieku reizi liks paskatīties uz Latvijas

austrumiem – savas ilgās nošķirtības dēļ citādās un citādības dēļ

nošķīrušās, un apzināti vai neapzināti nošķirtās zemes virzienā. Cerams

gan, ka objektīvi, nevis caur senu aizspriedumu prizmu.

Vientulība. Made in China.

Galvu nost!

Sāku rakstīt latgaliski un atcerējos, ka lv.lv tak ir jāraksta latviski. Neko darīt, esmu tā pieradusi pie paralelitātes, ka lielākoties pat nepamanu, kādā valodā rakstu. Bet ne jau par to gribēju rakstīt.

Patiesībā vispār negribēju rakstīt, bet nevaru nepapriecāties par pagaidām jautrāko šodienas ziņu – “Drīzumā uz ielas vairs nedrīkstēs atklāti dzert kvasu, kefīru un citus dzērienus, kuros alkohola koncentrācija ir 0.5 grādi.” Drošības labad paskatījos kalendārā, vai nav aprīlis.Pirmsvēlēšanu laiks ir smieklīgs. Ne dienas bez pārsteigumiem un populisma. PR dzirnavas maļ un maļ. PR dzirnavas maļ lēni un izmaļ tautas varoņus un dievus. Par kādu no viņiem jau vienalga būs jābalso.

No rīta atvēru Tviteri un ieraudzīju ziņu par briestošo kefīra un kvasa dzeršanas aizliegumu. Raksts atrodams šeit.
Nenopriecāties. Nenoņirgties.

Ziņu portāls www.db.lv raksta: Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja esot atbalstījusi grozījumus pašvaldības noteikumos par alkohola (ne)lietošanu uz ielas.
Alkohols, redz, ir ne vien šņabis, liķieris, alus un punšs. Alkohols ir arī kvass un kefīrs, jo arī tajos ir alkohols. Piemēram, “Ulmaņlaiku kvasam” tas norādīts arī uz etiķetes maziem burtiņiem, alkohols 0,5 %.

Svētdien vakarā gājām pa ielu ar slotu un kvasa pudeli, kas 1:1 atgādina alus pudeli, un vēl norunājām – vai ta nu šito ar neaizliegs. Vai ta nu policija neliks maksāt – pudele pa gabalu mats matā atgādina alus pudeli. Tas nekas, ka iekšā kvass.
Nosmējāmies un aizmirsām. Izrādās, tiešām.

Laikam drīkstēs dzert tikai mākslīgos cukura kvasus, kas ražoti no koncentrātiem un garšo pēc limonādes un cukurūdens. Un kefīra vietā jādzer piens.
Vai varbūt tā ir ilgi solītā piensaimniecības nozares glābšana? Reklāmas sauklis “Piens uz tavām lūpām”, dzert pienu ir cool. Nenormāli kruti un stilīgi staigāt ar piena tetrapaku. Visi tā dara.

Dzert alkoholu uz ielas nedrīkst. Nekad gan neesmu sapratusi šī aizlieguma būtību.
Nerādīt nedzērājiem, ka eksistē alkohols? Tad jau nedrīkst dzert no pudeles, kas atgādina alkohola pudeli. Un var dzert no sulas tetrapakas vai Kolas pudeles. Vai celofāna vai papīra maisiņā ievīkstītas alkohola pudeles. Lai tik bērni neredz.
Nepiedzerties uz ielas? Bet tad jau aizliegums attiecas tikai uz procesu, nevis sekām – nevienam nenāk prātā aizvākt no ielām vecas bomzenes ar retiem zobiem un apčurājušos večus, kas guļ uz ietves. Vai pusaudžus jautrā ālēšanās prātā, jaunēkļus ar sapravītu dūšu, jauņuves ķiķinošā stāvoklī, saimes tēvus ar līganu gaitu.

Varētu pieņemt, ka reto zobu bomzenes un čurājošie veči vismaz var noderēt kā uzskates materiāls – dzersi, arī tāds paliksi. Es pat teiktu, ka derētu mācību ekskursijas pa Maskačku un tirgus rajonu, kur sevišķi liela veco dzērāju koncentrācija.
Skolotāja iet ar rādāmkoku un demonstrē – te, lūk, aknu cirozes sekas, dzeltena seja un zobi no pīpēšanas, te nolaidīgs apģērbs un psiholoģiskie traucējumi, te urīna nesaturēšana.
Bet ko ar tām jauņuvēm un jaunēkļiem? Kā dzēruši, tā dzer. Uz priekšu slēpjot arī kefīra paku un kvasa pudeli.

“(..) visiem sen jau ir bijis jāsaprot, ka alkohols ir jālieto mājās, bāros vai restorānos,” tā “Dienas Biznesa” rakstā apgalvo Modris Jaunups.
Savu kefīru dzer tikai virtuvē, bārā un restorānā.
Vai varbūt tur arī sakne – dzer un maksā restorānā, nevis uz ielas veikalā pirkto.

Pirms pāris gadiem sēdējām un dzērām alu Maskavas centrā. No pudeles. Gaidot vilcienu uz Sibīriju un pāris stundās cenšoties saost metropoles gaisu – šodienas burzmu, orķestri gājēju tunelī, čigāniešu bara ķērcienus, ielencot un aptīrot kādu neveiklu gājēju, pūļa ņurdoņu, burzmu, gadsimtu putekļus, kas sanesti no visas Krievijas un sasēdušies Maskavas porās, gaisā parauti un skrien pa plašo ielu vagām. Aizķerdami zelta cakas un marmora plāksnes, betona stabus, gājēju kājas, reklāmu draskas un klaiņojošo suņu astes.
Viens nu gan. Dzerot alu pilsētas centrā un skatoties uz miliciju, kas aiziet ar automātiem un nepievērš uzmanību, jo neesmu kaukāziete, melnā, gruzīniete un izskatos daudz maz balta, krieviska, sava, sajutu kaut kādu kontrastu. Brīvību dzert un reizē tos automātus milicijai pie sāniem.
Kas gribēs aizliegt Krievijai dzert, tas ilgi tronī nenoturēsies. Tā skaidroja vecis vilciena vagonā. Dzēra visi. No rīta viņam nokrita brilles un saplīsa. Bija aizmidzis 2. stāvā ar visām brillēm. Pēc tam sēdēja rāms un dzēra tālāk.
Tas tomēr labāk nekā citam vecim citā reizē. Kas no 2. stāva vagonā nokrita viss un arī drusku saplīsa. Arī sēdēja rāms un neko vairs neteica.

Tā nu pie sevis domāju – te aizliedz sēdēt zālienā, te atkal taisās atļaut. Vismaz pa laikam atkal un atkal parādās tāda ziņa. Te aizliedz alkohola tirdzniecību, te jau pašu alkoholu. Te atkal grasās aizliegt visu, kur ir alkohols.

Starp citu, maizes mīklu arī raudzē un tur gan jau ir kādi % alkohola – arī izceptā maizē. Aizliegsim raudzēto maizi arī. Ja nu kāds noreibst.

Uz ielas turpmāk drīkstēs ēst tikai neraudzētās maizes plāceņus.
Un ko darīt ar bērzu sulām? Tecina un raudzē! Nelegālas alkohola ražotnes viscaur Latvijā. Galvu nost!

Nez, kas tālāk. Ko vēl.

Rakstu ieliku lv.lv

Back to top