breiveiba

Nimoz jau navajag daudz

Šaļteņu, šaļteņu mīrā

I ni stuņdi, ni minotu

Najimt pasauli pīrē

I tod īsazvanēja telepons i es kai plāsta aizanešu syutēt faksu, postu, gruobt i gluobt, zeimūguot, paraksteit, nest, vest.

Interesnai, voi itam tekstam byutu vaira rindeņu, kab telepons nazvaniejs. Voi es raksteitu, kab maņ nabejs vysu tūs dorbu i pīnuokumu. Voi tei vaira byutu es – bez pretesteibys, spīdīņa, naraksteišonys godim i pieška spruodīņa i pasaceļšonys. I gryuts, i labi.

Šudiņ beju iz interesnu kinu – “Reigā” ruodēja vuocu kinu “Kieneņbārni” (KÖNIGSKINDER). Tok vuocyski beja 1/3, puorejais angliski i itāliski. Cik jau tī vyspuor runuoja. Nazynu, kū jī klausējēs austeņuos. (Es gon raugu vysod aizīt iz vuocu kinom i izbaudeit tū, ka varu najimt nikaidys austenis.)

Vysa kina – dreižuok muzyka, doncuošona, mīsys kusteibys pret myuru soltumu, cylvāka breiveiba pret cytu grybu, pret rūbežim, kurlmāmūs žesti kai doncuošonys daļa.

Maņ jau patyka. Muzyka loba. Da i interesnai beja.

Fragments nu kinys. Streids.

Tymā šaļtī, kur Sebastianu atraun nu lūga, zalā vīna pavaca sīvīte īsavaidēja.

Nazkai tai patīsai. Klusums, kusteibys, kinys muzyka i svešys sīvītis bolss zalā.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=gQSJH3mjWA4]

KÖNIGSKINDER Feature Dance Film 72min Germany 2001 Director: Lutz Gregor Choreography: Juan Kruz Diaz de Garaio Esnaola Production: Contact Film, Germany

Guoju pa īlu i pasalieču, kab izlyktu iz placa sumku. Kai nazkod bierneibā.

Varbyut parosti es asu par daudz nūguruse, kab podsalāktu. Voi poša tuo namonu.

Nūpierku 4 zeimuļus ar ārmim, kotru par 10 saņtimim. Meiksti, iz papeira drupeit čeikst.

Lai voi kai.

Reit ceļš.

Maņ pa nazyn cik ilgim laikim ir atvalinuojums.

Taids atvalinuojums, kod leidza nav juojem dorbs.

Niu dūmoju, voi vajag leidza pajimt mopsi. Mož vajag – breiveibai.

Tī ir latvīšu burti. Mož kas juopīroksta.

Lai ir kas vaira par suneišim.

A mož i nikuo.

Pi kuojis.

Tievanānu čulans jau mudri!

Tikkū atguoduoju, ka tok tiuleņ Tievanānu pavasars!
Latgalīšu literatura tekstūs i kluotīnē.
Nakomercials, nagudrys i nanormali glauns pasuokums jau 3. godu piec kuortys – sovejim i sovejūs sovejim.
9.-10. majā.

Pa dīnu sastdīņ ir tolka (sāta apleik kai baile nu zīmys).
Vokorā jau zam mikriešļa gunkurs i pi gunkura ailis, dzīsmis i cytaidi teksti.
Nakts kai nakts.
Nu reita guojīņs iz Viļānu tiergu piec breineigūs Tievanānu cuoļu i raibuo syvāna.
img_0237
Reizi mienesī Viļānūs ir tiergs puors kilometru garumā.
Tī var nūpierkt VYSU.
Pyrmajā godā guojom piec syvāna, nūpierkom 10 broileru cuoļus, kas kotrys izauga kai syvāns.
Ūtrajā godā guojom piec broileru, nūpierkom 11 dekorativūs vystu cuoļus, nu kuru izauga unikalys vystys, kas diej ūlys, i unikali gaili, kas dzīd i dzīd.
Itymā godā muotei vajag i cuoļus, i syvānus, tok tī tod juoīt pyrms 7 nu reita iz tiergu – syvānus mudri izpierk. 🙂
Jei soka, ka tikai piec itūs pasuokumu (kai Tievanānu pavasars) laikam juopierk – saīt cīši lobi.

Ari latgalīšu literaturai vajag tierga. I cuoļu.
Partū ka bez raibu cuoļu i syvānu tymā godā latgalīšu literatura nakust.
Kab na cuoļu, tierga i vysys byušonys, ari Susātiva nabyutu. 🙂

Ka ir kaids, kuram bez ituo pasuokuma nu nikai, gaideišu gostūs.

Ka kam vajag īrauga itam godam, kab labi augtu cuoli, teksti i vysa byušona.

Ilze

Clarin un Nacionālā korpusa seminārs

i mes vysi bez seita

myusim acīs nav guņs

myusu mama bej ceista

kod nūtyka pasauļa gols

es nazynuošu. es byušu

itam pasauļam jūceigs fons

dabasu dabasu zylais

augšā ni gaismys, ni guņs

2. okt. 2008.

šudiņ dorbā svīžu uorā papeirus i īsavieru,

ka ūtrā pusē lopai “Clarin un Nacionālā korpusa seminārs”

ir itys dzejūļs. tai goduos.

Fraņcs Trasuns. Zemnīks i cyuka

Trasuns Francis, Fabulas / b-kga Fr. Trasuna darynotas. – Reiga: Leta, 1924.

Pyrmūdīnis reita posts. Kas ir latgalīši?

Sarakste storp LgSC i SIF.

Raudzējem nūskaidruot, voi bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sovus projektus, kas vārsti iz latgalīšu volūdys aizsardzeibu i pamatā ir kulturys pasuokumi, kursi, seminari Latgolā i Reigā, var īsnīgt Sabīdreibys integracejis fonda projektu konkursam, kas atbolsta itaidys aktivitatis. Nūsacejums – mozuokumtauteibu bīdreibu aktivitatis.

Piec aproksta navarēja saprast. Tys ir 1:1 tys, kū mes dorom – paraleluo kultura paralelajā Latvejā. I paraleluo jimšonuos ap lītom, kas ir paralelys.

Partū ka latgalīts ir latvīts tik tod, ka jis runoj i roksta latvīšu literarajā volūdā. Tai saceit, ir integreits, pataiseits par cytu. Partū ka Latvejā integraceja vystik ir na cytaidūs īkļaušona, napagaisynojūt jūs sovpateigumu, a puortaiseišona piec vīna šablona.

Pagaidom myusu vaļstī navari byut latvīts i raksteit latgalīšu rokstu volūdā. Navari latgaliski pasaceit – es asu Latveja. Tys ir, saceit vari, tok par sovu naudu nu dorba breivajā laikā.

Tai i saīt – vīna tauta, div kulturys. Kai kas, tai separatisms i atsadaleišona.

Dūmuot, vysi tuo vīn gryb kai sasaškeļt i atsadaleit. I profilaksis piec ir juopataisa vīnaidi…

__________________________________

Mani sauc …, un es pārstāvu biedrību “Latgolys Studentu centrs”.
Sakiet, lūdzu, vai aktivitātes, kas vērstas uz latgaliešu valodas saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību iekļaujas šī projektu konkursa ietvaros un mēs varam iesniegt projektus, kas saistīti ar latgaliešu valodu?

Paldies!

Ar cieņu, ….

__________________________________

Labdien!

Paldies par izrādīto interesi!

Grantu shēma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” paredzēta _mazākumtautību _biedrībām un nodibinājumiem.
Grantu shēmas mērķis ir veicināt sapratni un sadarbību starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Ar cieņu

__________________________________

Sveiki vēlreiz!
Kā var uzzināt, kura biedrība ir mazākumtautību biedrība?
Piemēram, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā ir atrodams šāds reģistrs, kur latgalieši ir minēta kā mazākumtautība un tos pārstāv 3 biedrības (skat. pievienoto failu).
Vai šāds saraksts ir izveidots arī SIF?
Paldies!

__________________________________

Labdien!

Atvainojos par kavēšanos!

Mazākumtautība ir citas tautības pārstāvji, kas dzīvo Latvijā, tiem ir sava valoda, kultūra un reliģija.
Latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa, pamatnācija ar savu dialektu.

Ar cieņu
….

__________________________________

Pamatuojums ideals 😀 😀 😀

Sova religeja nav vysom mozuokumtauteibom – ari latvīši ir pareizticeigī, a vuocīši luterani i leiši i poļaki katuoli.
Kultura var byut kotram sova. Tikpat labi, Preiļu nūvods var pasaceit, ka jim sova kultura.
Volūda?
Pīruodi, ka latgalīšim nav dialekts. I mes asam mozuokumtauteiba. 🙂

Laipni aicynoju šūvokor 17:00 vysus iz myusdīnu latgalīšu rokstu volūdys kursim Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Vacajā LNB kuormā ar breineigajom čeikstūšajom durovom i greidom.

Kursus atbolsta tikai LNB, īdūdūt telpys. Lektori struodoj par veļti. Papeirs nu LgSC īkšejūs rezervu.

Partū ka mes gribim, kab vaira cylvāku muoceitu raksteit sovā volūdā. Ari Tu.

__________________________________

Nuokušais e-posts. 🙂

Labdien Ilze,

Atradu internetā jūsu portālu un atradu daudz saukļus latgaliski, kas man ieinteresēja un gribu Jums piedāvāt T kreklus ar šiem saukļiem, kurus Jūs varētu izvietot savā mājas lapā, gazetā un citur.

Mārtiņš

__________________________________

Patīseiba ir nazkur pa vydu.

Tok latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. LgSC bīdri vuicēs cytim jaunīšim, studentim, interesentim tū, kū ir īsavuicejuši poši.

Partū ka tuo mums vajag. I cerīs, ka vajag i cytim.

__________________________________

Kai jau rakstieju 28. oktobrī par latgalīšu biznesu bibliotekā:

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

__________________________________

Taida tei byušona. Taidi i mes. Deļtuo i kursi.

Paļdis bibliotekai. Paļdis vysim trokajim.

Kai es guoju iz blogeru forumu

diena_apmekletajs

Kod “Latvejis Postā” Reigys Centralajā dzeļzceļa stacejā beju nūdavuse apmāram 400 gramu vysaidu projektu i samoksuojuse par tū nacarāti moz (mokā palyka puori pat vīna boltuo moneta, narunojūt par dzaltonajom i bryunajom), izdūmuoju tūmār aizīt iz “Dīnys” reikuotū blogeru forumu. Pa nazkaidim vuojuma murgim pat beju pīsasacejuse, koč parosti itaidys akcejis ignoreju, ka kaids nasajem aiz škvarnika i naaizvalk. Patīseibā es breinojūs, ka aizguoju iz tīni. Poša nasaprūtu, deļkuo i kai. Varbyut deļtuo, ka nazkod pyrms goda laikam mani pajēme aiz škvarnika i aizvylka iz Latvejis Nacionaluos bibliotekys pasuokumu “Blogi – sērga vai iespējas” i nazkas aizagiva smadzinēs.

Beja skaidrys, ka nikas nanūteik taipat vīn i ituo foruma reikuošonys īmeslis ak jau patīseibā ir “Dīnys” jaunuos sātyslopys prezentaceja (mani jimā puorsteidze cīši lelais uzsvors iz blogim, pat pyrmajā lopā salyktajom tautys bolsa karteņom i cytaida veida interaktivu saturu, pat īspieju pošam iz jau gotovys platformys taiseit sovu blogu).

Vysmoz es tai padūmuoju par pasuokumu. Ka cytaiž nabyus – jauna lopa, jauna koncepceja, jauna saruna. Partū ka pyrms nazcik dīnu pieški naktī īsavieru, ka vyss izaver cytaiž. Tai kai taišni beja nūgļukuojuse Mozilla i škārsteiklu vierūs caur Explorer (tū, kam logo ir taids pats kai Reigys etalonam), padūmuoju – ot to gon, vīnā ruoda tai, a ūtrā cytaiž. Taišni pasabreinuoju pi seve – kaidā paralelā pasaulī cylvāks var nūdzeivuot godim i nazynuot, ka sūpluok Explorer pasaulī vyss ir cytaižuok.

Taipat kai maņ saguoja ar “Latvejis Viestneša” blogu platformu – vysu laiku rakstieju sovus dīnrokstus Mozillā i čakariejūs, a redakceja nasaprota, kur es izrūku problemys. Vyss tok ass labi. A reizi īguoju Explorer i saprotu, ka nikaidu problemu to patīseibā nav. Vīnkuorši tys, kū cytaiž doru ar rūku i viļteibu, raugūt apspēlēt muoksleigū intelektu i mašynys automatiku, te ir programmeituoja sataiseits jau gotovs. Tok ar rūku vysleidza lobuok. Pa sovam.

Tai goduos. Taipat kai es vysur volkojūs ar kuojom i nabraucu ar Reigys etanolu (etalonu) principa piec, partū ka maņ tei ruodīs naudys izsaimnīkuošona i bezparāds, tai es nalītoju i Explorer. Vajag tok koč kaidus principus. Taipat kai naādu marineitus kirbus i olīvis – tuo īmesļa piec, kab iz pasauļa byutu koč kas, kuo es naādu. A to ka cylvāks ād vysu, jū var nūturēt par sprostu. A kuram gribīs byut sprostam. Koč jis i ir sprosts dzeraunis cylvāks.

Tai es guoju iz tū blogeru forumu. Sumka beja vīgluoka par 400 voi cik tī gramim. I prīcuojūs par pavasari.

Dūmuoju, ka ak jau naaizīšu. Tys ir, es kavieju jau pyrms tuo, kai beju suokuse beidzūt īt iz postu. Narunojūt par puorejū guojīni lānā gorā.

Tai es gols golā iz jū tūmār aizguoju – nu stacejis puori Daugovai, garom bibliotekys ceļšonys laukumam ar statini vysapleik. Tai kai taisnuokī celi īt ar leikumu i eimūt apleik var vaira redzēt, tod es guoju iz dullū i raudzieju naīt pa taisnū. Partū ka pa taisnū īt nav nikaida šarma. Pa taisnū var aizīt kotrys duraks. A ar leikumu īt i tikt da mierķa – tei jau ir klase.

Gols golā, nikuo svareiga nūkavēt navar. Truopieju iz nazkaidim puors beidzamajim runuotuojim i iz temu, kas mani niu interesej – politiki i blogi. Iz Štokenberga runu, kur jis pīsauce i gūvi Dainu nu Makašānu klāva, i runuoja par sorkonū streipi, kam, blogojūt pyrms vieleišonu, nakuops puori.

Tei streipe mani taišni interesej – cik tuoli kurs var īt, kab puordūtu sovu jaunū sukni par leluoku bolsu skaitu. Tys ir, ar interesi jau puors mienešu verūs iz deputatu blogim, spamuošonu i kontaktu laseišonu socialajūs teiklūs, par pīmāru, draugiem.lv i Twitter. Suocūt ar seikom peškom, beidzūt ar lelajom zivim, kas rauga aizmuozuot tautai acs ar it kai byušonu sūpluok – tok jau tīpat škārsteiklā.

Ogruok zam vieleišonu vysys īlys beja aizkrautys ar palākom deputatu sejom, niu laikam nabyus mīra i virtualajā pasaulī. Lēks uorā i agitēs. Skrīs pa monitoru. Myrguos. Pļuopuos i sūlēs blogūs.

Tei deputatu jimšonuos škārsteiklā izaver nirdzeigi. I brīsmeigi.

Partū ka kam maņ byutu vajadzeigi deputati, kas stuņdem sēd draugūs, Tviterī voi mūka nazkaidus PR rokstus i kopej pa vysim sovim blogim…

Seikuok naizasaceišu. Par tū vysu maņ vēļ juopadūmoj.

Vēļ maņ tymā “Dīnys” organizeitajā blogeru pasuokumā pasaruodēja cīš smīkleigai vīna līta. Izvylku fotoaparatu i sasajiemu divejim kadrim (maņ rībās fotografēt cylvākus, i deļtuo es pat palaižu garom foršu ānu spēli iz projektora ekrana), a jau pi pyrmuo klikša vysi apleicejī žurnalisti atsavēre. Blogeri gon nā.

Kotram tok sova vuts – žurnalists dzierd fotoaparatu voi jiut jū ar trešū nuosi jau pa gobolu!

Tei ak jau ir leluokuo atškireiba žurnalistu i blogeru storpā: na vysi žurnalisti ir blogeri i na vysi blogeri ir žurnalisti. Tys ir, cylvāki var byut blogeri, a žurnalisti ari ir cylvāki.

Tai apmāram.

Kartenis var apsavērt ite: kai-es-guoju-iz-blogeru-forumu

Suneits

Suneits guļ dīnys beiguos.

Suneits ar ausim. Leņkis, kod auss stuov i vēļ nakreit.

suneits jau paaudzs i grauž kaulu siņcēs iz slīkšņa.

Nikod natici www.1188.lv – logikys aizdavums: ka A nav B, voi D ir A voi B, ka C nav A i C ir D

Ka es asu sirdeiga, byutu maigi saceits. Ka es jau kurū reizi naasu gotova nūraut golvys vysom informacejis dīnastem, kuortejū reizi atbraukdama iz staceju (labi, itūreiz ni 7 km kuojom ar sumku pa šliudūni i viejputni) i saprosdama, ka nikur nabraukšu – cīši maigi saceits.

Paļdis logikys aizdavumu sastateituojim nu www.1188.lv i jūs sātyslopys strukturys taiseituoju, datu apstruoduotuoju, programmeituoju leikajom rūceņom i vacmūdeigajai lopai!

Paļdis “Latvejis Dzelzceļam” par breineigu sadarbeibu ar informacejis dīnastem i puordūmuotu informacejis izlikšonu stacejuos! Nu jūs var vuicētīs, kai NAVAJAG cylvākam dūt informaceju.

Jūs deļ maņ beja unikala īspieja pīsaceļt 6 nu reita i īraudzeit, ka uorā ir mygla, naktī ir nūlejs leits, nu balu atsagrīž jaunuotne ar ola pudelem, iz īlys svaiduos salauzts biroja krāslys, tū krāslu savuoc bomži i nas lomuodamīs pa īlu, taipat ari izzynuot, ka es asu glupa i nasaprūtu tik vīnkuoršus logikys aizdavumus kai Leluo Pīktdīne i viļcīņu saroksts, kai ari saprast, ka stacejā struodoj sirdeiga buoba i es vyspuor nasaprūtu, kū radzu i kur verūs – okla vysta, eisi sokūt.

Prūtams, kod es itam logikys aizdavumam asu niu veļtiejuse jau kaidu stuņdi, es saprūtu, ka šudiņ C ir D i D ir vīnaids ar B, taitod šudiņ C navar byut A, partū ka C ir A, ka C nav B. Taitod mož C ir D, partū ka D nav A. Voi ari D nav ni A, ni B, a vīnkuorši D. A cytureiz E nabyus ni D, ni A, ni B, a F – izjāmums nu B, kas ir A izjāmums. Partū ka A nav B i B nav A, a D tože nav ni A, ni B.

Jūks to taids – 1188.lv sātyslopā ir raksteits: viļcīņs 7:30 kursej dorba dīnuos, a viļcīņs 10:28 nakursej dorba dīnuos. Taitod viļcīņs 10:28 kursej breivdīnuos. It kai logiski. Tok deļkuo itys pīvadums par D juoizvad nu C attīceibu ar A i B? Juoīguodoj, ka D ir C – partū ka dorba dīnuos A viļcīņs C kursej tai, a izejamuos dīnuos B viļcīņs C kursej itai, taitod attīceigi, ka Leluo Pīktdīne ir D (izjāmums) i vīnaida ar B i C ir vīnaids ar B, tod D nav A.

Attaisiejuse vakar vokorā 1188. lv sātyslopu i īraudziejuse kai nuokušū viļcīni iz sātu īkruosuotu reisu 7:30, es naīsadūmuoju, ka īkruosuots nanūzeimoj asūšs – tei ir tikai programys klaida. I ka patīseibā reit (šudiņ) ir Leluo Pīktdīne, taitod izejamuo dīna, kod viļcīņs kursej na piec pīktdīnis, a breivdīnu saroksta. Tīsa gon, formuliejumi “kursej”, “nakursej”, zvaigzneitis i streipeitis atguodynoj logikys aizdavumus – izjāmums aiz izjāmuma i izjāmuma izjāmums nu izjāmuma. Nikod nazyni, voi kuortejais dzeļžceļa remonts i izjāmums ir izjāmums nu eistuo saroksta voi jau nu izjāmuma.

Kauns jau atsazeit, ka maņ ir doktora grāds i taitod ak jau ir zynoma logiskuo i seceiguo dūmuošona, a īkrytu iz taidu seikumu: C nav A, a B, taitod D, kas ir C, ari ir B. Tok dusme vysleidza. Patīseibā – pādejais pilīņs. Cik var čakarētīs!!!

Parkū nav īspiejams vīnkuoršs, logisks viļcīņu saroksts: šudiņ ir 10. apreļs, taitod 10. aprelī viļcīņs kursej tikūs, tikūs i tikūs. Nav vaicuojumu. Jis kursej tai, partū ka šudiņ ir šudiņdīna. I reit jis kursēs cytaiž, tok deļtuo es vieršūs reitdīnys sarokstu.

Škārsteiklā (internetā) tei nav nikaida kīnīšu ābece – vīnkuorša sātyslopys puortaiseišona i datu vydā likšonys puorprogrammeišona tai, kab jūs varātu saprast i aizjimts, i nūgurs, i cylvāks ar specialajom vajadzeibom, par pīmāru, cytaiž dzeivei pīsamāruojs i sovā dorbā lobs dareituojs, a nu dobys ar lānuoku dūmuošonu.

Partū ka cylvāku integreišonai sovā informacejis sistemā na vysod vajag vīnkuoršrunys bukletus i specialūs projektus ar ERAF, EU i EEZ finansiejumu. Gona ar puordūmuoti i maksimali vīnkuorši pasnīgtu informaceju.

Nā. Ir nazkaidys cedelis aiz cedeļu. Aiz cedeļu cedelis vēļ cedele – i škārsteikla sātyslopā, i stacejā. Izjāmums aiz izjāmuma – ka beiguos dīna, kod nav izjāmumu, ir izjāmums…


Viļcīņu sarokstu sistema “Latvejis Dzeļzceļā” mani vysod ir fasciniejuse. Pat tod, ka tu verīs iz juo, tu nazyni, kū tu redzi. Tei ir nazkaida cyta logika: lelais saroksts viestej vīnu, tok piec juo viļcīni laikam īt tikai tod, kod es nabraucu. Vysod, kod maņ ar jū ir dariešona, tī ir izjāmumi. Jau godu godim.

2008./2009. goda saroksts “stājas spēkā 25. maijā” i atsatīc iz divejim godim i divejim 25. majim. Parkū tī nav dalykts gods: “stājas spēkā 2008. gada 25. maijā”? A to es eistyn padūmuoju – 2009. goda 25. majā. Vīnkuoršuo tagadne ir neitrala – jei tikpat labi var byut ari nuokūtnis laikā. A dalīkūt koč voi godu voi koč cytu laiku, salyktū paguotni “ir stājies spēkā”, byutu skaidrys – NIU jis ir spākā, partū ka jis JAU ir stuojīs spākā.

Breinumaini. Saskaņā ar izjāmumu dorba dīnā reita viļcīņs ir 7:30, Viļānūs 11:14, videjuo i ar lelu pompu i trādirīdi atkluotuo Līpuojis uotrviļcīna dorba dīnā nav, vokora viļcīņs ir 16:45, Viļānūs 20:15. Dorba dīnā iz dorbu Viļānūs, Rēzeknē, Zylupē ar viļcīni NAVAR tikt – tikai kavejūt dorba suokumu. I viļcīni kursej tikai 2 reizis dīnā – nūkavej vīnu, teic piec pussutkys, nūkavej ūtru, jau cytā dīnā.

Nu pareizi – kurs ta Latgolā struodoj. I ka struodoj, lai sēd sātā! Nav kuo volkuotīs pa Reigu, uorstim, ministrejom i dareišonom. Tys nikas, ka vyss ir centralizeits i kotra syuda piec juoskrīn iz iudiņagolvu Reigu.

Gols golā, Latgolā tok nav ni veikalu, ni školu, ni elektreibys (es nafantazeju, itūs izsacejumus pylnā nūpītneibā ir sacejuši Latvejis izgleiteibys auglis – Reigys školu absolventi!). Kai Latgolā var byut dorba laiks nu 8 da 17 stuņžu dīnā? Voi kai var byut cylvāks, kas gryb ar sabīdriskū transportu aizbraukt iz Latgolu dorba dereišonuos tymā pošā dorba dīnā? Tai i brauc – par komandiejuma naudu ar sovu transportu voi komandiejumā ir div dīnys vīnys vītā i sajem diveju dīnu dīnys naudu ak jau.

Tok breivdīnuos, kod viļcīni kursej piec leluo sarokstai, taitod BEZ izjāmumu, saīt vēļ smīkleiguok. Izjāmumu nu saroksta nav. 🙂 Taitod saroksta sastateituoji par normu (!) atrūn itaidu kuorteibu: reita parostais viļcīņs ar dermantina siedeklim nu Reigys izīt 10:28, Viļānūs jis īīt 13:45, a mudrais viļcīņs ar audakla siedeklim izīt stuņdi vieļuok 11:30, a Viļānūs ir 14:05! Tikai 20 minotu vieļuok kai parostais! A nuokušais viļcīņs ir tikai 16:45.

Paaugstynuotuo komforta viļcīņsbrauc mudruok. Na jau deļtuo, ka slīdis lobuokys i var pabraukt mudruok. Jis vīnkuorši pītur tikai Ūgrē, Pļaveņuos, Krustpilī i Viļānūs. 🙂 A komforts skaituos jau pīsauktī ar drēbi apvylktī siedekli, strāšnys kinys krīvu volūdā 1. i 3. vagonā, kopeja automats 1. vagonā. Par nasastuošonu pi kotra pakša i baileigajom kinom i īspieju pierkt kopeju juomoksoj Ls 1 vaira: pīmoksa Ls 0,5 par komfortu i Ls 0,5 par mudrumu. Koč vysleidza parosti navar dabuot bileti, ka napierc nazcik dīnu īprīkš. Taidi jau ir tī narentablī Rēzeknis, Zylupis reisi… seviški pyrms i piec leluoku svātku cylvāks cylvākam stuov iz golvys kai Indejā.

Taitod piec saroksta sutkā iz ituos linejis ir 3 viļcīni, 2 nu jim īt vīnā laikā. Logika???? Rentabilitate??? Vīns ir ubogu viļcīņs par Ls 4,30 i nūstuošonom pi kotra pakša, a ūtrys kungim ar kinu i kopeju par Ls 5,30? Atlaidit, cenys starpeiba nav tik lela.

Vot i breinojūs. Par “Latvejis Dzeļzceļa” logiku i ceņtīnim “puordūmuoti” salikt viļcīņu sarokstus, kab tī ni besa navarātu saprast i byutu kū na sarežgeituok. Par 1188.lv vacmūdeigū lopu. Par informacejis pasnīgšonys putru.

Tai i saīt – div rūcenis, obejis kairuos. Ni uobeļa mutē truopeit, ni čūksta nūslaiceit. A švaka ir tikai vaļdeiba. Mes vysi eņgeli. Tys nikas, ka navarim kvalitativi padareit sova dorba – kvalitativi (mudri, precizi) informēt sabīdreibu, salikt dereiga, puordūmuota saroksta, padūmuot par ūtru.

A to saīt tai – pasažiri deļ dzeļzceļa, ni dzeļzceļš deļ pasažiru.

P.S. Labi, eju iz staceju vēļ vīnu reizi. Mož par reizis maukt džynsus, jimt lelū sumku i braukt ar stopim?

Žuļtains roksts nu diena.lv

užasniks

vītejais užasniks. izleida nu gultys apakšys! mega ziernūklis!!! google 😀

ziernūklis bāg. i tys nav makro!!! maņ beja bais. 😀 i es naleidu kluot.

koč kū tik drausmeigu es redzieju 1. reizi… i zam munys gultys!

Ituo vokora muzyka

nazkaidys dzīsmis itam vokoram

[clearspring_widget title=”Grooveshark Widget: Chameleon” wid=”48f3ef6c29317865″ pid=”49d9191fabb40304″ width=”400″ height=”300″ domain=”widgets.clearspring.com”]

Back to top