kuces ir tikai krieviem, latīņiem ir cenzūra

Opā, izklaides ar lv.lv un avīžu blogu (jeb emuāru) cenzēšanas jeb rediģēšanas epopeju  nebeidzas. 🙂

Ka avīžu blogi nav blogi parastā izpratnē, tas tā. Galu galā ne vien uz papīra nodrukāta avīze, bet arī virtuālajā telpā uzturēts un pozicionēts portāls nav vis 1 autora, bet redakcijas sacepums, tajā skaitā pieaicinot štata un ārštata autorus rakstīt tīkla dienasgrāmatas.

Cita lieta, ka tā arī nekļūst skaidrs – priekš kam. Parādīt, ka redakcija iet līdzi laikam un zina, ka eksistē blogi? Tas ir tāpat kā Čaka ielas viesnīcas Viktorija profils Vīterī (Twitter) – rakstīt latviski starptautiskā kanālā, ja klienti ir ārzemnieki. Var iet arī citu ceļu – izveidot alternatīvu informācijas kanālu, piesaistīt papildus autorus, viedokļu dažādību un auditoriju. Visas metodes labas, cīnoties par auditoriju.

Savukārt par to, kā es nevaru sajust avīžu blogu specifiku un mērķauditoriju, esmu jau rakstījusi – “Kā man neiet ar avīžu blogiem”.

Pašlaik rakstu 2 portāliem: diena.lv latgaliski un lv.lv latviski. Abās vietās apmēram no 2008. gada maija. Nepilna gada laikā esmu publicējusi vairākus desmitus vairāk vai mazāk veiksmīgu rakstu par lietām, kas tobrīd ir likušās svarīgas. Drīzāk komentārus un novērojumus, ne pētījumus vai analīzi.

Pieredze un novērojumi liecina par pilnīgi pretējām tendencēm. Virtuālā Diena ir spējusi piesaistīt ļoti daudz autoru, kas veicina informācijas dažādību, regulāru atjaunošanos, bet arī īslaicīgumu, jo 1. lapā ir tikai 5 svaigākie blogu ieraksti. Rezultātā arī ļoti labus autoru rakstus nevar paspēt ieraudzīt un izlasīt, ja vien neapmeklē lapu regulāri. Ievietotā informācija nereti tiek publicēta arī papīra versijā, ja ir aktuāla vai piesaista kādu citu iemeslu dēļ. Savukārt lv.lv ir palicis pie sākotnējā modeļa – 5 autori jeb eksperti, kas gan raksta par visu iespējamo, tikai ne tēmām, kas skar viņu specialitāti un kur viņi varētu būt eksperti. Mulsu un mulstu joprojām, tomēr spītīgi nerakstu par latviešu literatūru, bet gan par dzīvi un savu pieredzi. Jo varbūt daudz lielākā mērā esmu savas dzīves, nevis literatūras eksperte.

Ja dienā rakstu par to, kas ir svarīgi un aktuāli, un tas īpašas domāšanas problēmas nesagādā, tad lv.lv nereti ilgi jādomā, ko lai tādu uzraksta. Jo neredzu jēgu komentēt kaut kādu veču izteikumus publiskajā telpā vai mediju apgremotos notikumus. Kāpēc vairot ziņu negācijas? Lai vairojas prieks. Kāpēc atgremot, ja varu radīt.

Tehniski abas platformas ir diezgan līdzīgas, taču dienā ir iespējams pievienot gan video, gan audio failus un fotogrāfijas, par tādiem sīkumiem kā teksta formatēšana un saišu ievietošana pat nerunājot, tad lv.lv tikai tagad esot paradījusies iespēja ielikt saiti (vai varbūt redakcijai jāpasaka, kur jāliek, nezinu). Pati gan tā arī neesmu nekad likusi, jo laikam nepamanīju. Nerunājot par iespēju pievienot fotogrāfiju. Jebkuri jauninājumi nāk ilgi un grūti – blogu tops apmēram pusgadu nostāvēja nekustināts: 5 lasītākie raksti tika lasīti tūkstošiem reižu, pārējiem rakstiem tajā iekļūt tā arī nav izdevies joprojām, lai arī beidzot ir pieejams dienas tops. Nupat pamanīju, ka ir pielikts klāt kalendārs un iespēja izlasīt kādas dienas, mēneša un gada blogus.

Lai vai kā, pamazām esmu atkodusi dienas un lv.lv auditoriju. Vismaz sapratusi, kāda tipa cilvēki nāk un komentē. Ja dienā ļoti dažādi – gan paviršie uzkliedzēji par nesaprotamo valodu, gan parastie un fanātiskie latgalieši, gan mirstīgie un tolerantie, gan nemirstīgi īpašie, tad lv.lv visbiežāk ļoti dīvaini ļaudis ar citu loģiku. Ne mana suga. Acīmredzot, ierēdņi, juristi un grāmatveži.

Tāpēc nupat notikušais joks ar, manuprāt, nevainīga vārda izcenzēšanu bija, maigi sakot, nagla pakaļā. Substantīvus kuce un kuces aizstājot ar mistiskajiem tādiem, redakcija parādīja savu nekompetenci. Gan blogošanas, gan arī tekstu rediģēšanas sakarā. Tāds varētu tikt lietots adjektīva, ne substantīva vietā, bet semantiski neitrālu substantīvu korektore nav spējusi piemeklēt. Nerunājot nemaz par to, ka tik būtiskām izmaiņām teksta ekspresivitātes un vārda semantikas izmaiņu ziņā ir jābūt saskaņotām ar autoru.

Savus argumentus par rediģēšanas un cenzēšanas faktu no sākuma biju domājusi ielikt komentāros, tad padomāju – cik infantili. Ja ir problēma, par to var pateikt e-pastā tieši. Tā kā mediju vidē pazīst atklātās vēstules tam un šitam, tad redakcijai sūtīto vēstuli iekopēju arī savā blogā. Neies tak preses relīzi taisīt no tāda nieka. 😀 Bet lai potenciālajiem lasītājiem ir info.

Jocīgākais sekoja – redakcijas atbilde cenzētā raksta komentāros, nevis uz e-pastu. Turklāt atbilde kādam anonīmam komentētājam, kas apvaicājas par cenzēšanas faktu. Izrādās, cenzūras nav, jo vārdnīcā cenzūra ir definēta kā kaut kas cits. Jo pēc sazin kura gadsimta vārdnīcas definīcijas –  ja būtu cenzūra, raksta nebūtu vispār.

Taču pat 19. gs. latviešu presi neaizliedza visu, ja vien sākotnēji bija dota izdošanas atļauja, bet cenzēja atsevišķus rakstus, teikumus, vārdus. Tomēr šajā gadījumā redakcijas iespējas nepublicēt atkrīt – rakstus internetā publicēju es pati. Tātad cenzūrai nav nekādas iespējas. Ja nu pašcenzūrai (no kā arī baidos šādu notikumu kontekstā). Pašcenzūra nereti nodara vairāk posta nekā cenzūra. Jo sevi vienmēr kritizē un soda vairāk nekā būtukritizējuši, sodījuši citi.

Toties ir iespējas postcenzūrai – publicētā teksta rediģēšanai, pēc tam izņemot lieko. Redakcija (korektore) labo laikam taču atbilstoši vārdnīcās definētajām robežām starp literāro valodu, sarunvalodu, vulgārismiem, žargonu. Jo kurš valodnieks, kas nav pūrists (apsēsts ar ideju par tīro, ideālo valodu) gan ņemsies nošķirt leksiku – jebkura vārdnīca jau publicēšanas brīdī ir novecojusi. Un kāpēc gan blogā tiktu lietota tikai semantiski neitrāla leksika, pat ja tas tiek ievietots

Palūrēju elektroniskajās vārdnīcās tepat tīklā. Protams, gan kuces, gan cenzūras nozīmes ir definētas. Tomēr ir skaidrs, ka tās neietver visas vārdu nozīmes. Kuce nav tikai sunene un mauka, kuce galu galā ir arī ragana, maita un kas vēl ne – kas spēj iekost un nepazīst līdzjūtību.Par ko, šķiet, vakarnakt arī centos kaut ko uzrakstīt.

Tāpat cenzūra nav tikai 19. gs. arods un nav beigusi pastāvēt līdz ar cenzora nāvi un  “Pēterburgas Avīzēm” (starp citu, Blaumanim ir foršs gabaliņš, kā pēdējais cenzors aiziet pensijā un no garlaicības sāk cenzēt cenzēšanas noteikumus). Cenzūra bija 20. gs., tā ir arī 21. gs. Kas par to, ka vairs nav 19. gs. metodikas ar cenzēšanas noteikumiem, ukaziem un normām. Mūsdienās cenzē pat blogus. Ja autora pašcenzūra un valodas un teksta izjūta nesakrīt ar avīzes stērķelēm un kruzulēm.

Nobeigumā redaktores komentārs. Atbilde kaut kādam komentētājam (kas gan neesmu es, lai gan šķiet, ka atbilde laikam tiek adresēta arī man). E-pastā atbildes joprojām nav.

.

Z.Kalniņa > 11.03.2009 19:55

Ar patiesu gandarījumu atzīstam, ka Ilze Sperga ir kļuvusi par portāla LV.LV vienu no spilgtākajām emuāru sejām. Ilzes vēstījumi vienmēr ir gaidīti. Auditorijai autore piedāvā gan saistošas tēmas, atklāti pozicionē savu viedokli, gan talantīgi un savā izkoptā literārā stilā atklāj stāstījuma detaļas. Šajā emuārā pēc literāro redaktoru ieteikuma redakcija uzskatīja par pieļaujamu veikt korekciju divos autores teikumos, dzēšot viena krievu valodas izcelsmes vārda, pēc nozīmes – vulgārisma lietojumu.

Portāla LV.LV redakcijas vārdā noraidu komentāra repliku par cenzūru. Cenzūra (lat. Censura) – tekstu u.c. mākslas darbu pārbaude, lai izlemtu, vai tos drīkst p ublicēt.

Neraugoties uz šo domstarpību – paldies par jūsu viedokļiem!

Uz sadarbību turpmāk!

.

P. S. Kamēr rakstīju šo te un kamēr divas reizes uzkāras un atkārās Mozilla (kaut kas nav riktīgi ar to 3.0.7. versiju) un, lai slava wordpress platformai, tomēr nekas nepazuda arī pēc uzkāršanās, lv.lv parādījušies kaut kādi jauni komentāri. Trādirīdis turpinās.

2 thoughts on “kuces ir tikai krieviem, latīņiem ir cenzūra”

  1. Interesanti..
    Šķiet, piederu pie abu avīžu blogu lasītājiem.
    Bet par diena.lv blogu straujo mainību un grūtībām noturēties ‘topā’ – nav jau tik traki!
    Var būt ne martā, bet citos mēnešo Saprge parasti bija Dienas blogu pirmajā 5-niekā (http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog)

  2. traki nav. bet vienkārši salīdzinu – ja, piemēram, aprīlī, maijā vai jūnijā, kad viss sākās un portāls nesen bija mainījis koncepciju, bija jāgaida apmēram pusnedēļu, lai iepriekšējais raksts izrotē ārā no piecinieka, tad tagad tas notiek dienas laikā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *