vēstule redakcijai par blogu cenzēšanu

Labdien!

Man jautājums, pēc kādiem kritērijiem tiek normēta lv.lv rakstos lietotā leksika.
Vai ir kaut kādas blogu rakstības normas, ko es nezinu? Vai arī lv.lv noteikumi, ar ko neesmu iepazīstināta?

Šonakt manis publicētajā tekstā kāds ir veicis labojumus.

Oriģinālā bija : “Kurā brīdī es esmu palikusi par kuci, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.”

Izlabots: “Kurā brīdī es esmu palikusi par tādu, kas domā, ka svešinieks uz ielas var prasīt tikai naudu, nevis ceļu, atbalstu, padomu, palīdzību.”

Un otrs gadījums – oriģinālā:  “Kurā brīdī mēs visi palikām par kucēm, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.”

Izlabots: “Kurā brīdī mēs visi palikām par tādiem, kas neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.”

Labojumiem nepiekrītu, jo tie nav adekvāti un mainās teksta ekspresivitāte.
Vārdus nelietoju nejauši un zinu, ko daru. Tāpēc arī izvēlējos lietot šāda leksikas slāņa paraugu.
Nevis, piemēram, maita, mauka, zaraza, sterva vai vēl sazin kas.

Jo bija svarīgi paust aprakstītās personas vērtējumu. Kas šobrīd tekstā ir pazudis.

Atbilstoši Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcai kuce ir 1. Suņu mātīte. K. ar kucēniem. 2. vienk. Slikta, paklīdusi sieviete. K. tu tāda!

Taču manā tekstā šim vārdam bija pavisam cita semantika, kam nav sakara ar femīno vai maucības diskursu.

Otrkārt, blogs nav raksts, kas tiek iesniegts redakcijai. Tā ir autora tīkla dienasgrāmata, komentārs – tieša komunikācija ar lasītāju.
Tāpēc drīzāk jautājums, vai blogā vispār drīkst veikt labojumus (iespējams, ortogrāfijas, interpunkcijas kļūdas). Kur nu stila labojumus vai sava veida cenzūru – teksta literarizēšanu, vienkāršrunas cenzēšanu.
Jo tad tikpat lielā mērā var labot arī daiļliteratūras tekstus.

Lūdzu atjaunot oriģinālo tekstu un turpmākos labojumus saskaņot ar mani kā autori.

Ar cieņu –

vārds, uzvārds, telefons

3 thoughts on “vēstule redakcijai par blogu cenzēšanu”

  1. Cerams, ka pati vēstule netiks izcenzēta..
    Piemēram:
    `Labojumiem nepiekrītu, jo tie nav adekvāti un mainās teksta izteiksmes spēja.
    Vārdus nelietoju nejauši un zinu, ko daru. Tāpēc arī izvēlējos lietot šāda leksikas slāņa paraugu.
    Nevis, piemēram, tāda, tāda, tāda, tāda vai vēl sazin kas.`
    😀

  2. 😀
    patiesībā man ir diezgan pofig, jo varu arī nepublicēt tur neko – jo tāpat saņemos varbūt 2 reizes mēnesī. bet nepatīk pati ideja, ka kāds labo.
    tad nevajag saukt par blogiem…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *