traktors

Prese šudiņ izguoja malnā rameņā ar krystu. Ar smierti nasabalavoj. Smierts taipat ir par daudz.

Es tik verūs, kai rūnās i teik radeitys temys. Kai vīns pasoka i vysi runoj leidza. Kai ir topa temys, kas kai gaisa baloni pīsapyuš medeju telpā. Beverina, Abrine, geji, PVN, Gaismys piļs, Dīnvydu tylts, inflaceja, krize.

I tod vysi vīnā bolsā kai kūrs pyuš i pyuš tū balonu. Cikom jauna cacka pasagoda viereibys centrā voi tema sevi izsmeļ. Balonu nav interesnai pyust vairuok reižu piec kuortys. Pīpyut, pasaver, aizsīņ.

Cik daudz šmuku brīsmeigūs ziņu balonu. Avarejis, nabyušonys, svešys suopis i brīsmys. I taida morkotna baile – a niu mož ar myusim. Pyut i pyut.

Krizis balonu pyust ir interesnai. Saīt daudz dorba. Vysi ir īsaisteiti. Truopej i bagaturim, i bednajim – i miļjonars pagaisynoj kaidu miļjonu, i peņsioners kaidu desmitnīku. Vysim ir, par kū parunuot. I pasašausmynuot, cik vyss brīsmeigi. Kai naīt, kai bankrotēs, kai myusus nūpierks.

Vīni pat pīduovoj okupēt sovu zemi zvīdrim. Poši namuok puorvaļdeit. Lai atīt kungi ar jau gotovu sistemu i izgluob naboga napraškys.

Tod es saprotu, kas ir Īreja. Latvīšu sluopis piec parāda – ka atīs kaids i pastateis parāda. Navys es byušu kuorteigs, a maņ apleik vysi byus kuorteigi. Navys es nazagšu, a maņ apleik nivīns nazags.

Es, latvīts, nasamaineišu, a īliekšu perfektā uorzemu pasaulī. Kur kuorteibu nūsoka cyti. Es tikai pīsamāruošu. I struoduošu – jim, navys sev. Partū ka tai eisti nimoz nazynu, kū īsuokt ar sovu dzeivi. Nūpierkt kaidu dzeivūkli voi plazmys televizoru. A tai? A bess zyna. Tai i dzeivojam. Pamazeņam.

Tok ka kaids gryb, kab Latveju okupej zvīdri, es atguodoju zvīdru laikus. Nui, beja školys. A Latgolu taidā gadīnī vajadzātu pīvīnuot Pūlejai. Kai nazkod beja. Katuoļs katuoļa saprass. Da i varēs atguoduot pīmierstū leksiku: vīšnis, grušys, ambona, spovedneica, kļašters. Nabyus ni rusicismu, ni letonismu, a polonismi.

Kod es dzieržu ituos runys, maņ palīk kauns nu sova dzeda Juoņa i juo bruoļa Jezupa, kas pīsavīnuoja Latvejis armejai i kuovēs par sovu zemi. Taipat maņ ir kauns nu munys probabys Martys, kas vīna izaudzynuoja 7 bārnus, partū ka veiru Donatu i vacuokū dālu Bronislavu 1919. godā sorkonī īlyka cītumā. Donats sapyva Krīvejā, dāls piec diveju godu atsagrīze sātā. Par tim divejim godim jis nabeja izaudzs nicik.

Vēļ maņ ir kauns nu Bronislava, nu tuo poša 14 godus vacuo puikys, kas Latvejā atsagrīze 16 godu vacs i ar tom pošom drēbem, ar kū beja aizvasts. Jam pīduovuoja dzeivuot saimē nazkur pi Reigys. Jis atsagrīze pi mamys i bruoļu i muosu. Jis beja vacuokais dāls, jam beja juobyut saiminīkam. Kod krīvi ūtrū reizi īguoja Latvejā, jis nūsaglobuoja mežā – kab nikod myužā vaira naradzātu cītuma i smierts. Mežā jis ari nūmyra- nu pasaļšonys i meningita.

Nadūmoju, ka vīgļuok beja munom babom Monikai i Veronikai, kod juos piec kara struoduoja kolhozā i nu reita guoja iz Viļānim stuovēt ryndā piec maizis. Partū ka sovu gryudu i myltu nabeja. Voi munai mamai, kas 90. godūs maizi cepe sātā – partū ka jei kai peņsioneitam uorstam nabeja naudys nūpierkt juos veikalā.

Es radzu, ka nav vīgli. Tok nav tik gryušai, kab vaideitu. Tik gryušai nav nikod.

Var atjimt naudu. Naudys var nabyut. Tok vysod ir vēļ koč kas. Koč kas, kū es muoku, zynu i varu. Kū es varu īmaineit pret cyta zynuošonu, muoceišonu, vareišonu.

Atguodoju, kai sastdīnē pyrms Pyupuļneicys stuovieju iz tierga i puordevu pyupulu puškus ar dzeiveibys kūkim i paeglem. Kab ļaudim byutu, kū pasvieteit bazneicā. Tei ir līta, par kū maņ nav kauns.

Vysu nikod navar atjimt. Var atdūt vysu.

Niu draud nūdūkļu paceļšona. Nabyus ni radejis, ni gruomotu, ni avīžu, ni teļvīzera. Nabyus naudys, nabyus informacejis. Vēļ ak jau slēgs školys i bibliotekys.

Dreiž ar latvīšu volūdu byus taipat kai ar latgalīšu volūdu – bez raidiejumu latgaliski radejā i televizejā, bez regularys informacejis latgaliski presē, bez raksteibys vuiceišonuos školā i bez latgalīšu gruomotu skaiteituoju.

Kod vysi latvīši byus sovys volūdys analfabeti, navajadzēs ni latvīšu avīžu, ni latvīšu radejis, ni latvīšu televizejis. Ak jau byus tikai puors trokūs, kas dybynuos NVO i raudzeis raksteit projektus, kab kū nabejs izdūtu latvyski, īvuiceitu voi sagluobtu. Partū ka leluokuo sabīdreibys daļa bez sovys volūdys i bez informacejis var iztikt.

Pryuši iztyka bez pryušu volūdys. Jī naizmyra, izmyra volūda. Latgalīši iztīk bez latgalīšu volūdys, partū ka informaceju var dabuot ari angliski, vuocyski, krīvyski, latvyski. Daugovpiļs kūrs var dzīduot i latgaliski, i latvyski. Var ari angliski voi krīvyski. Kūrs jau paliks tys pats i dzīduos tikpat labi, gaiši, azartiski. Nabyus tikai volūdys.

Nui, ir “Latgolys Radeja” – kas raida latgaliski Rēzeknē, Daugovpilī, Jākubpilī. Nui, regionalajā presē reizem ir bazneicys zinis latgaliski i roksti par deportacejom, kulturu i bierneibys atminis. Nui, latgaliski itūrudiņ beja div raidiejumi “Latgales Televīzijā” – kod pīrakstēja projektu i pīškeire itim raidiejumim naudu. Nui, latgaliski Latvejis Radejis 4. programā ir vīns Bronislava Sprydzāna raidiejums, kū piec tam var nūsaklauseit internetā.

A cik ilgi volūdys pastuoveišona var nūtikt nu projekta iz projeku, ar NVO i privatpersonu guodeibu. A cik ilgi nūsatureitu latvīšu volūda, ka kotru reizi byutu juopīruoda, ka politiskuos, ekonomiskuos zinis var puorskaiteit ari latvyski, ka latvyski var izdūt gruomotu, avīzi, nūvadeit raidiejumu.

Tok tai vot i dzeivojam. Sovs pīneņš, svīsteņš. Sova galeite. Sova volūda.

Nu Dīnys.

Category

2 Comments

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Back to top