Oficialuo i dzeivis volūda

Dūmuoju, pasyuteišu mamai žurnalu. Da i poša vareišu puorskaiteit.

Jei to gon vysod pasyuta pi postneicys, a es dūmuoju – kod vēļ postneicu satikšu, ir tok 21. godu symts, pasyuteišu teiklā. Juopuorbauda, voi ir taida īspieja. Sok, ka jau es tū izdūmuoju, tam ir juobyut.

Īguoju Latvejis Posta sātyslopā. Kai to, ir ari e-aboneišona. Pravda, cikom saprotu, kur tys ir, čut kokla naatlaužu. Tok tys tai. Atrodu pat žurnalu. Nūsabreinuoju, ka tik lieši.

Izaruodēja – kab pasyuteitu presi, vajag pīsaregistrēt. Nu, kū vajag, vajag. Sarakstieju cīteigai vysus datus, tymā skaitā personys kodu (nikod napateik cytim dūt personys kodu, seviški ka jis paliks kaidā mistiskā datubāzē).

Tod beja juonūruoda adrese. Atrodu sovu rajonu, sovu pogostu i pat sovu dzerauni. Jūceiguokais beja, kod beja juoizalosa sātys vuords. Koč avīzis pasyutam jau godim, myusu sātys sarokstā nabeja.

Nu ūtrys pusis, kas dzeraunē kod sātys vaicoj – pogostā gona ar uzvuordu. Vysi zyna vysu par vysim. Nazkod jaunais postnīks beja sajaucs i atness na tū, tok tāvs ar muoti sēde i izdūmuoja, kur ūtra pogosta golā varātu byut tys, kas tū varātu byut pasyutiejs. I taisneiba! Beja jau ari. Īdeve uobeļu maisu.

Tai laikam i saīt – ka myužeigi prese aboneita iz gūdavuorda, aizrokstūt tik vuordu i pogostu, kur jimtīs sātys vuordam. Kam juo taida vajag. Tok e-aboneišonā vajag.

Vierūs iz sātu nūsaukuma saroksta – i smīklys, i až izmysums. Parkū ir taida atškireiba – oficialuo i dzeivis volūda. It kai muna zeme byutu okupeita i juos viesture i ideņtitate byutu juopuorroksta. Saīt otkon kuortejuo zogtuo dzeive i viltuotuo dzeivuošona.

Sprosta Latgolys dzeraune, pagaidom pat ir bārni i brauc iz školu. Krīvi, latgalīši. A sātu nūsaukumi: “Bērzaine”, “Dravas”, “Kļavas”, “Marijas”, “Rožlejas”, “Spaļi”. Nikas nav samaluots, tai beja raksteits sātyslopā.

Vierūs i breinuojūs. “Spali” – nui. Tī dzeivuoja Spaļu Aņciuks, dzeraunis sirdsapziņa. Stateisi buļbys nalaikā, nūsauks par nakryškuonu. Nalaikā molku grīzsi, nūlomuos par valna bagaturi i supastatu. Nalaikā cyuku nūkausi, sauks par nabarāgu. Vysam ir sovs laiks. A Svātuos Teklis, Annys i Marijis dabasūs braukšonys dīnā ir juosvietej, na juokaš sīns voi juorevej duorzs, ir juoskaita puotori, na spani, luopstys, gruobekli. Aņciuka deļ baba klāva golā īstatēja lozdys – lai nasaver pogolmā i naskandynoj pa pasauli. A mama pyunis golā īstatēja īrubinis i līpys – lai nasaver. A acs Aņciukam beja lobys i zam vacuma. Kai nabyus – kod beja leluo padūmu zemis elektrifikaceja i elektreibu sātā vylka čut ni ar varu, Aņciuks pasacēja – nikuo nabyus. Elektreiba maitoj acs. I nabeja ar. Cik prīšknīku i pakaļnīku izaskraidēja, a elektreibys naīvylka. Teļvīzers ari maitoj acs. Radeja ocu namaitoj, tū jau pādejā laikā klausējēs gon – iz batareju. A tai – tikai patafonu.

A kas ir tuos puorejuos sātys? Pavysam, skaiti, Lavrovkā div sātys, Bryškuos div sātys, myusim div sātys, Grytuonūs div sātys, tod vēļ Gryškys sāta, Spalīnis sāta, Ausejīnis sāta, Ļusis sāta, Rozys sāta i Actenītis sāta.

A kas ir “Bērzaine”, “Dravas”, “Kļavas”, “Marijas”, “Rožlejas”?

Bārzu pi myusu moz, tik malnzemis molā aiz Lavrovkys. Tok Lavrovkā vīni krīvi. Kur jī varātu byut izkosuši tik troku vuordu kai “Bērzaine”? Kļovs ir tik vīns, pi Grytuonu sātys. Kai reize, ka jūs meita precējēs, beja nūsarcs sorkons, sorkons. Vaira nikod tik sorkons nav bejs. Tok Grytuonūs ir ari Marija, pareizuok sokūt, kotrā Grytānu sātā ir pa Marijai – vīna Mare, ūtra Marija. Varbyut  “Kļavas” ir tī, kur Marija ir nūmyruse, a “Marijas” tī, kur saimnīkoj Mare? “Dravas” laikam ir krystamuotis sāta. Vysmoz jim ir bitis, vīneigajim par vysu dzerauni.

Ilgi dūmuoju, kura nu apleicīnis sātu varātu byut “Rožlejas”. Rūzis aug pi vysu sātu, lela daļa nu jūs ir līknē, ūtra daļa kolnā. Myusu sāta ari iz kolna, tai i saucās jau nu 20. godu – “Pučukolns”, aizraksteits kai “Puķu Kalns”. Rūzis ari ir pučis, tok kura sāta varātu byut nūsaukta tik poētiski? Izdūmuoju – mož Čehovu sāta. Saimineicai to vuords Roza.

Tik tuoli labi, kotram nūsaukuma ir pīmaklāta sāta. A kū dareit ar sātom, kam nav nūsaukumu? Zynu, ka avīzis pasyuta i muns tāvs ar muoti, i Bryšku Marija, i Bryšku Ontons, i Puškins, i Dzimka, i cyti. Saīt, ka jūs sātom nav nūsaukumu. Voi ari jī nav bejuši gona leli poeti i nav izdūmuojuši kaidu puorpasauleigi skaistu i dzejisku nūsaukumu.

Īsadūmuoju. Kotrys sauc, kai gryb – pūra molā pi brikšņu ir “Ezerlīči”, meža styurī “Mežnoras”, kolnā pi ceļa “Augstrozes”. Ka tik šmuki skaņ.

Vēļ atguoduoju myužeiguos mūkys ar gūvim – nūsauc tu jū par Purynu, a kai ta lai vetuorsts registrej? Purene to jei nav. Tai i saīt Linde. Koč var izrunuot i latgaliski, i aizraksteit latvyski. Nūsauc par Vabali, uorsts iztulkoj par Vabuoli. Nūsauc par Rūtu, vetuorsts vaicoj – Ruota voi Ruta. Juoiztulkoj tok vuords vaļsts volūdā. Tys nikas, ka pats vetuorsts, gūvs saimineica i ak jau ari poša gūvs labi saprūt ari latgaliski. Tik ka raksteit namuok – kai vetuorsts, tai gūvs.

Nui, a žurnalu mamai tai ari napasyutieju. Izaruod, maņ nav ni sātys, ni adresa. A kū es varu dareit, ka nadzeivoju ni smolkajuos “Rožlejās”, ni glaunajā “Bērzaunē”, a sprostajā “Pučukolnā”.

Nu ūtrys pusis, var jau ari iztikt. Dzeive poša kai romans, kuo tī taida pīskaiteisi pa avīzem voi žurnalim.

____________________________________________

Publiceits ite.

2 thoughts on “Oficialuo i dzeivis volūda”

  1. Loba dīna!
    Dīna patīšam loba. Asu ļūti, ļūti pateiceiga, ka muns komentars, i reizē lygums, tika jymts vārā. I as tū īmīļotū i dziļi sirdī palykušū raksteņu varu vēlreiz porlaseit. Lai Jysim izadūd vysos jūmos. Lai gaiši i prīceigi atnok Zīmyssvātki i ražeigs jauns gods! Ar patīsu cīņu – jysu gora dorbu cīneitoja.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *