kai beja svātdiņ

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=1fu0f8c3QyU]

tai ari beja.

blogera medības, pif-paf

paskatījos baisā blogera Veidenbauma bildes. tas ir policijas meklētais potenciālais slepkava. sak, viņam bildēs ir ierocis.

ērmu bars. bildes ir pavisam par ko citu.

piemēram šī. Zvārtas ieža slepkavība.

tas arī ir tas.
sabiedribas radīto monumentālo un neskaramo vērtību tabu pārkāpšana un iznīcināšana.
vai tas būtu apjūsmojamais Zvārtas iezis, Valtera un Kažas salkanā popsa, sabiedrības aizmirstie bāreņi, kam visi reizi gadā ziedo un tad aizmirst uz gadu, resnas un niknas tantes trolejbusos, nacisti un ebreji (jeb 2. Pasaules kara genocīda malšana), krievi un čečeni (jeb viņu konflikts un informācijas plūsma par to).
viens ir skaidrs. ja šis ir lielākais latvju tautas bieds un potenciālais šāvējs, tad jājautā, kas esmu es un tu.
problēma, ka lielākā daļa cilvēces laikam nespēj domāt ārpus stereotipiem.
ja šauj ebreju, tātad nacists. tas nekas, ka šauj arī nacistu. vai, pareizāk sakot, šauj un dekonstruē informācijas blāķi par genocīdu.
cinisks humors par sabiedrības radītiem stereotipiem un to gāšanu nenozīmē reāla cilvēka slepkavību reālajā dzīvē.
reālais slepkava atbilst citam uzvedības modelim. to policijai vajadzētu zināt.
ja policija ir mācījusies no Somijas pieredzes.

bet gan jau dzenāsies pakaļ šitam un pa to laiku palaidīs garām 20 potenciālo Latvijas trako veidotus video draugiem.lv vai youtube.com. pēc tam savilks galus kopā un klaigās, ka internets ir ļaunuma sakne. beigās vēl uzliks blogu cenzu vai obligāto reģistrēšanos. kas tad Latviju nezina, trakāki burta kalpi par visiem burta devējiem. ka tik kaut ko nepalaist garām – tas nekas, ka garām peld līķu un informācijas kaudzes, furgoni un kravas kastes.

atgādina šodienas vaimanāšanu par ciedru riekstiem. visu vasaru riekstu nebija. šodien topa vēsts visos portālos, jo kāds uzcepa gan jau relīzi un ielika publiskajā telpā, bet mediji pagrāba.

P.S. piemēriem nav neviena linka, jo man ir slinkums. un vispār jāiet gulēt.

un ko tad lai dara ar šādu video autoriem?

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=ixH7j_u59NM]

Krājumi

Reiz pirms vairākiem gadiem man atveda kartupeļu maisu. Bija sesija, tomēr mājās nesēdēju. Tieši tajā vakarā bija paredzēts koncerts.
Viss būtu labi, bet kartupeļu maisu man atveda uz centru un nolika ietves malā pie universitātes centrālās ēkas Raiņa bulvārī.

Domāju, domāju. Kartupeļi vajadzīga lieta, bez kartupeļiem nav dzīves, līdz pavasarim tālu. Koncerts laba lieta, bez mūzikas nav dzīves.
Ņēmām ar draudzeni maisu katra aiz sava gala un gājām uz koncertu Vāgnera zālē. Students paēdis, koncerts dzīvs.

Garderobes tantiņa bija vieglā neizpratnē, tomēr atļāva maisu nolikt pie mēteļiem. Numuriņu gan neiedeva.
Pareizāk sakot, viss notika lielā steigā un tantiņai netika dots laiks apdomāties. Vienīgais, ko viņa spēja – atvērt vārtiņus. Lai maisu nevajadzētu celt pāri letei.

Kas to zina, kāds bija koncerts. Laikam labs.
Kad atgriezāmies pie kartupeļu maisa, tantiņa bija atguvusies un smējās vien. Bija atnākušas arī citas viņas paziņas.
Nē, nu šito cirku. Viss kas ir bijis, bet ka uz klasiskās mūzikas koncertu iet ar kartupeļu maisu!
Tā neesot bijis pat kara laikos.

Vakar gāju pa ielu no koncerta un atcerējos kartupeļu maisu. Mūzika un kartupeļi. Lauku kartupeļi, kas ļāva mācīties veselu semestri un nedomāt, vai ir kas ēdams.
Lija lietus, pa asfaltu tecēja ūdens, mašīnas brauca un šļakstījās. Šur tur pa kādam cilvēkam. Kā viņi dzīvo. Kā viņi satiekas pilsētā un nesatiekas.
Auksts un riebīgs laiks, bet apkārt savās darīšanās no punkta A uz punktu B iet silti un salijuši cilvēki. Tā arī paiet garām.

Uz stūra pie miskastes apstājās večiņa ar celofāna maisu uz galvas. Viņa paņēma no atkritumu kastes papīra kafijas krūzi. Ar nosalušiem un smalkiem pirkstiem lēnām un rūpīgi noņēma krūzes vāciņu, nolika atpakaļ miskastē.
Viņa pielika degunu pie krūzes, paostīja. Laikam labs.
Kafijas smarža pielijušā un drēgnā gaisā.
Viņa pielika krūzi pie lūpām un dzēra aukstu kafiju. Aizvērusi acis.
Es domāju. Kafiju var dzert arī tā. Pēdējais pagaist pieradums pie kafijas.
Kafijas garša uz ielas. Auksta kafija aukstā laikā.
Vņi tā arī nesatikās. Tas, kurš nopirka un neizdzēra kafiju. Tā, kura atrada neizdzerto kafiju.

Veikalā ieraudzīju, cik maksā maizītes. Kruasāns ar sieru – 43 santīmi. Kas tajā kruasānā ir tāds, lai vēlu vakarā tas maksātu 43 santīmus. No rīta būs jau sakaltis. Miltu paka ir tikai divas reizes dārgāka.
Vai tam, kam ir vienalga, cik maksā kruasāns, ir vienalga, ka tas ir sakaltis. Vai varbūt lielveikala auditorijai ir vienalga – nositušies pa pieciem darbiem, viņi pērk visu, kas atgādina sapni par nedzīvoto dzīvi. Tas nekas, ka nav miera. Tas nekas, ka no rītiem nav laika. Tas nekas, ka nav nekā.
Ir pussakaltis kruasāns ar sieru.

Pārdevēja purpinādama atsauca pirkumu. Atkal kāds no plaukta bija paņēmis vairāk nekā spēja samaksāt. Sīka sievietīte ar rūtainu mēteli. Tādi mēteļi ir daudziem, pelēka rūtiņa, melnas pogas. Viņa ilgi domāja, atteicās no siļķēm. Pārdomāja. Siļķes viņai tomēr likās pārāk svarīgas. Viņa atteicās no burkānu maisa un jogurta.
Atcerējos, kā pirms nedēļas viena no viņām atteicās no maizes. Vai nu maizi, vai pienu. Viņai gribējās pienu. Gan jau maizes būtu pieticis ilgākam laikam, bet piens likās vajadzīgāks. Vai varbūt maize mājās vēl bija.

Pa ielu veca sieviete izgrieztām kājām vilka ratiņus. Ratiņos – lielveikala maiss. Maisā – eļļa un tualetes papīrs. Vairākas pudeles eļļas un vairāki tualetes iepakojumi.
Iedomājos. Vai varbūt viņa gatavo krājumus nenoskārstai vajadzībai. Pērk visu, ko var atļauties nopirkt pašlaik.
Lai pēc tam pirktu tikai to, bez kā nevar iztikt.

Atcerējos šī rudens atlaižu dienas vienā lielveikalā. Kā no Pārdaugavas brauca pēc tualetes papīra un veda ar tramvaju. Veselām pakām.
Atcerējos padomju laikus. Bija dienas, kad veikalā “izmeta” tualetes papīru. Cilvēki sakāra striķītī un lielīgi nesa ruļļu krelles.

Lielveikali ir šīs sabiedrības spogulis. Nomaļus nepaliek ne tīņi, kas grabinās gar čipsu kastēm, ne kruasānu pircēji, ne vecas sieviņas.
Lielveikali ir bāze, no kuras uz savām alām velk pārtiku. Nebaltai dienai.

Laiks ir ar atlaidi pirktos tualetes papīra ruļļos.
Kamēr iztērēs, sāksies jaunas atlaides. Varbūt līdz tam laikam viss jau būs daudz labāk.
Vai varbūt vairs nešķitīs tik slikti. Ja jau ir vismaz papīrs.
Vai varbūt visus nemaz nepaspēs notērēt. Mazbērniem paliks mantojumā trīs pakas tualetes papīra.

______________________

No lv.lv

Latgalīšu bizness bibliotekā

Latgalīšu ortografeja asūte lobs biznesa projekts.

Puorskaitieju itaidu komentaru, pasabreinuoju. Puorskaitieju ūtru, suoču dūmuot.

Tai laikam ir. Normali cylvāki, pyrms kū nabejs dora, apriekinoj sovu peļņu.

Kū ideja trokuoka, tū peļņai juobyut leluokai. Risks atpeļnej īguļdeitū kapitalu, ka juo nasaīt pagaisynuot tuo poša riska deļ.

Izdūmuojom, ka gona gaideit nu vaļsts tū, kuo jei nav ni spiejeiga dūt, ni ari gryb voi kod nabejs varātu gribēt garantēt.

Tys ir, juos varys aparats, partū ka vaļsts to asam i mes ar tevi, i sābru Ontons.

Reikuosim poši latgalīšu rokstu volūdys kursus. Apsavērsim – vajag juos kaidam voi tikai pošim. Pasadalēsim – ka zynim mes, lai zyna i cyti.

Informaceja dzeivoj, puorsavītojūt nu vīna cylvāka da ūtra. Cikom cylvāks runoj ar cylvāku, ir volūda. Kod volūda palīk tikai vuordneicā, lementarī i lyugšonu gruomateņā, nav ari volūdys. Kod volūdys nav školā, juos ar laiku nav ari gruomotuos, saimē i sapynūs.

Pryuši izdūmuoja, ka lobuok runuos vuocyski. Pryuši palyka, volūda pagaisa. Pagaisa volūda, pagaisa i pryuši.

Skaitu, kū roksta cylvāki, kas pīsasoka kursim. Cik daudz ir ļaužu ar pagaisynuotom saknem.

Mama ar tēti runuoja latgaliski, ka beja pi babys ar dzedu. Mašynā, kod brauce iz dzerauni, runuoja. Sātā nikod. Es cīši grybātu īsavuiceit koč puors vuordu babys volūdā.

Tuos ir tikai treis paaudzis. Volūdys vaira nav.

Latvejis Nacionalajā bibliotekā, vēļ vacajā kuormā, nu šudiņdīnys vokora byus latgalīšu rokstu volūdys kursi. Dzeiva volūda, na gruomotys i konservi. Cylvāku saziņai, sarakstei dūmuota, runuota, dzīduota, smīta, sepineita, saceita, šveiksteita, na tikai senejuos gruomotuos puorskaitama.

Gruomotuos byus vysod. Zynuosi volūdu, atrassi i puorskaiteisi. Zynuotnīki vysod varēs pieteit.

Niu ir pādejais laiks runuot i lītuot rokstūs.

Kur ta cytur, ka ni bibliotekā īsavuiceit raksteibu. Pi vysu tūs gruomotu, burtu i nūglobuotuos informacejis. Dalikt pasauļa informacejis tūrņam sovu mozumu, atrast tī seve.

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

Tik tuoli par volūdys vuiceibom kai biznesa projektu.

Ir tikai vīns mozs i nu molys pavysam naradzams seikums. Nivīns par itū dorbu i īguļdeitū laiku naudys nasajem.

Ari par nūsacejumu izstruoduošonu, jūs izdūšonu, izsyuteišonu Latgolys školom. Ni santima.
Tys nav biznesa projekts. Tei ir cylvāku interese i gribeišona aiz seve pamest i cytim dūt kū vaira par anonimim škārsteikla komentarim.

Tys ir myusu laiks, energeja i nauda, kū varējem izlītuot daudz lobuok i efekteiguok, par pīmāru, taisūt kaidu sabīdreibys leluma pīpraseitu preci (a sabīdreibys vairumam ka tik labi paēst i pasavērt gultā teļvīzeri), par kū sajimtu naudu nu Latvejis bagaturu, vaļsts pasyutiejuma, školu, īstuožu i cylvāku.
Na dorūt kū vaļsts varai līku i sabīdreibys lelajam vairumam navajadzeigu, kuo dareituojus nūrej poši latgalīši.

Tok ka nivīns trokais i duraks nu laika gola nabyutu dūmuojs par latgalīšu raksteibu, juos nabyutu ni taidim voi itaidim burtim, ni rūkrokstūs, ni gruomotuos, ni datorūs.

Vēļ lobuok, ka par munu dorbu samoksoj taipat kai par cyta taiseitu montu, partū ka autori asam vysi. Īguļdeitais laiks i energeja, pruots i talants nu tuo nasamaina, tok tymā pošā laikā ir izvēle – dariet tū, par kū moksoj, voi dariet tū, kas dora prīcu.

Taids i bizness. Dori, kuo masai navajag. Dori par sovu naudu i sovā laikā.


Es tik dūmoju. A kam maņ pierkt Latvejis maizi, gali i svīkstu.

Lītuvīšu i kīnīšu prece ir lātuoka. Taipat kai lātuoka i lobuoka kaidam pasaruod uorzemu literatūra voi uorzemu volūda.


Izvēle pierkt sovu, koč duorgu preci, ir tikpat iracionala kai skaiteit sovu literaturu voi lītuot sovu raksteibu.

A kurs ta cyts juos skaiteis. Naba jau kīnīši.

Gols golā, āzdams lītuvīšu svīkstu, vari runuot latgaliski, a, āzdams latgalīšu svīkstu, par latgalīti napaliksi.

Taids i bizness.

Bibliotekā parunuot babys volūdā.

Publiceits ite.

šudiņ

ir dīnys, kuru varātu ari nabyut. nivīns tuo i napamaneitu, ka jūs nav.

un atlaižot rudeni

sagaidot māsu ziemu

bildes no olimpiādes

atradu apkopojumu – bildes no Pekinas olimpiskajām spēlēm. iespaidīgi un pretīgi reizē.

pārpratumi, kļūdas, novirzes sportā. sports kā pārpratums, kļūda, novirze.

stulbi sanāca

šodien dabūju jauno sim karti no otra mobilā operatora. zvanus apmaksās darbs. bet kaut kā biju palaidusi garām iespēju pasūtīt komplektam arī kaut kādu mazcenas telefonu.

tad nu tagad domāju – ar ko zvanīšu.

tā kā jaunais telefons nobruka un nevarēju atrast pirkuma čeku un garantijas talonu, labu laiku lietoju veco telefonu. kad nobruka arī tas un vecuma dēļ vairs nedarbojās 1 poga, savācu no 1 radinieces viņas veco telefonu. ne īpaši vecu, bet pāris gadus lietotu. kad tam izkrita 1 sānu poga, no citas radinieces savācu citu lietoto telefonu, kam nav nekādas vainas. diemžēl tas ir kodētais telefons.

tas nozīmē, ka ar otra operatora sim karti tur nebūs forši.

laikam beidzot būs jāsaņemas un jānopērk savs un jauns telefons. normāls telefons, ne kaut kāds dotētais vai kodētais. ne jau ūberkruts, bet vienkārši zvanīšanai un sms. nekas vairāk neinteresē, jo viss cits ir kompī.

no otras puses, arī tas ar izkritušo sānu pogu vēl ir tīri labs. varbūt to pogu vēl var iestiķēt atpakaļ. ja es zinātu, kur noliku pogu. jo liku tā, lai ir droši un var atrast.

bet varbūt jāpielauž radinieci aiznest tagadējo telefonu atkodēt. diez vai to varu darīt es pati. vilks zina.

reits. pa ceļam iz dorbu

Back to top