Utopejis i cereibys

Īlyku Dīnā biļdis nu vokora stygys i pīrakstieju par atbiļdeibu.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Sasalasiejuši jūs, cylvāki taidys taisa i iz zemis, apkaun vīns ūtra ideju vuordā i pasludynoj jaunu pasauli. Sok, “mes jaunu pasauli sev ceļsim, kur vaļdēs taisneiba i prīca”. Kur vysi byus vīnaidi i nivīnam natryuks nikuo taida, kas ir ūtram. Kur vysim bārnim byus vysys cackys. Kur vysim lelajim byus vyss – mašyna, dzeivūklis i displejs ar interesnom gruomotom, kinom i čatu.

Tik kotru reizi jī apsalauž, ka piec revoļuceju kaidam vysleidza īt lobuok nakai cytim i tim cytim naīt nicik labi. Partejis cylvāki vysod dzeivoj lobuok kai partejis sekuotuoji – lai tys byutu dzeraunē, lelā piļsātā voi iz tuksneša vyds. Sektā voi sabīdreibā.

Vīnu lobums lelā vairumā ir cytu nalaime. Nabogu, naprašku i slymūs. Līkūs, uorpus sistemys asūšūs.

Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. Sīvīšu ar bārnim voi sīvīšu bez dālu, bārnu invalidu voi bārnu bez tāva ar muoti, veirīšu bez sīvys voi veirīšu ar veiru.

A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas nūtiks ar progresu. Kai byus, ka vyss vysu laiku byus tai, kab myusim byutu lobuok. Bezgaleiga laime nav īspiejam, jei nūteik iz cytu laimis riekina.

Muns dators ak jau moksoj tikpat cik nedelis puortykys norma vīnai dzeraunei kur nabejs nūst nu centra, a es rokstu nazkaidus tekstus. Munā sātā varātu dzeivuot nazyn cik bomžu, a šaļtim tī nadzeivoju i es poša. Ar munu mašynu varātu vest humanū paleidzeibu kaidom nabadzeigom saimem, a jei stuov pi pakša.

I tod rikteigi nūsalaiž rūkys. Pasauļa naizgluobsi. A pasauļam nūsaspļaut par mani.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigam ryugtumam jam juobyut pret dzeivi, kab raksteitu antiutopeju.

Nu ūtrys pusis, par munim dorbim i vuordim nav atbiļdeigs nivīns cyts. Taipat kai es navaru izmaineit pasauļa iņdis, žuļts, vīnaļdzeibys i izsmīkla.

Es varu byut i raksteit, kū dūmoju, a komentari, replikys i izsaucīni ir reakceja iz munu tekstu, na muna teksta daļa voi daļa nu mane.

Tys ir kai īt i īkustynuot gaisu, kas sasavej i sasamutulej. Voi pamest pādus smiļktīs – pastuovēs i pagaiss, viejs aizpyuss i vyss byus otkon leidzons. Tik tū vīnu šaļti tu esi tī guojuse.

Kod eju pušdīnēs, nareši sateiku cylvāku, kas guodoj par vaļsts volūdu myusu vaļsts izgleiteibys sistemā. Myusim pateik vīna i tei poša kukne. Myusim ak jau ir cīši daudz kuo kūpeiga.

Ir jūceigi apsazynuot, ka nikuo ļauna naasu dariejuse, a mane nasveicynoj. Pat nūsavierš, kab maņ nabyutu īmasla sveicynuot. Tai nazkai napīkluojeigi.

Koč kaida maņ tī bāda. Nivīna naasu ni nūkuovuse, ni, dūmuot, nūlomuojuse i pazamynuojuse. Tik acīs i publiskā telpā pasaciejuse, kū dūmoju par vaļsts volūdys politiku.

Pasauļa napuormaineisi.

Pasauli var gon puormaineit, pasauļs izamaina lieneņom i namonomai, kab piec šaļts juo vairs napazeitu. Pasauļam ir vīna taida breineiga līta – jis ir vysaids, kruosains i izamaina. Jis vysod ir taids pats, tok nikod nav taids, kai beja.

Kaleidoskopa stikleni sakreit cytaiž, vaira nikuo nav pa vacam – jauni breinumi.

Es asu atbiļdeiga par sovim vuordim i dorbim. Ari par itū vaļsti i juos volūdys politiku, kas veicynoj naīcīteibu i sabīdreibys sasaškeļšonu, aizvainuojomu, atstumteibu. Seviški, kod runoju latgalīšu jaunīšu auditorejā i manī klausuos.

Varu tikai īsadūmuot, kai sasajiut školuotuojs, runuodams par ituos vaļsts tīsiskumu, demokratiskajom vierteibom, izgleiteibys nūzeimi dzeivē. Voi kai sasajiut policists, savuokdams iz īlys 14 godus vacu dzāruoju. Voi uorsts, saluopeidams ar pirotehniskū raketi sašautu bārna rūku. Voi socialais darbinīks, nu sātys iz bārnunomu aizvazdams vutainu bārnu.

Kod runoju ar jaunīšim, juodūmoj i juobyut gudrai vaļsts vītā – kab tukšums izgleiteibys sistemā, informacejis vakuums par latgaliskū Latveju i aizvainuojums sabīdreibā napuorsavārstu oklā naidā. Jaunīši ir korsta tauta.

Tys ir kai ar guni – kab jei syļdeitu, a nasadadzynuotu vysa sev apleik. Kab dagtu gaiši, a napuorītu guņsgrākā. Kab atguoduotu, ka ir latgalīši, a nasuoktu cytus taiseit par latgalīšim.

Ksenofobeja nagluobs pasauli. Īcīteiba i byušona sūpluok ir kas vaira par sovys taisneibys paceļšonu puori cytu taisneibom.

Latgalīši nav lobuoki par cytim. Latgalīši ir taidi poši kai cyti.

Laime iz cytu riekina nav ilga.

Es tik vys dūmoju, cik bezgaleiga ir pacīteiba. Cik bezgaleiga dreikst byut pacīteiba.

Voi tys latgalīšu kulturys tradiceju ūgļu korstums, kas sylda tautysdzīsmēs, gruomotuos, tekstūs, saziņā, bez jaunīšu korstuma i atkluotuos līsmis i, kas nav mozsvareigi, vaļsts guoduotys molkys izgleiteibā, vaļsts naudys i īriedņu lobvieleibys latgaliskuos kulturys atteisteibai var byut ilgstūšs.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Vēļ brīsmeiguok ir dzeivuot bez cereibu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.