dorbi, dorbi

atguoju pyrms kaidys pusstuņdis iz sātu, piec puors stuņžu juosaceļ. a kod lai dzeivoj. a maņ vēļ vaicoj par nazkaidim blogim. nu nav, nav mane bezgaleigi daudz.

vārdnīcas

nerunāju lietuviski, bet pa laikam patīk pārsteigt draugus, atbildot viņiem ar kādu teikumu lietuviski, ko spēju uzrakstīt, precizējot dažu vārdu nozīmes.

patīkami, ka ir dažas vārdnīcas, pēc kurām nav jāiet uz grāmatplauktu.

lai ko par to teiktu visādi ērmi, bet cilvēks ir slinks un visilgāk dzīvos ctrl+F un copy-paste lietas, nevis iesējums cietos vākos.

Krilovs un rudens

laikam būs lietus

Aļfona tīkls norasojis.
pag. reizē pēc tam sekoja grēku plūdi ar pārplūdušām ielām.

ceiņa ar drozofilom

vakar beidzūt sasajiemu i pasaroku pa teiklu. problema beja nūbrīduse pamateiga – drozofilys kiezej iz svaigi kruosuotūs sīnu, a vakar vīna īliduoja dagunā. jemūt vārā, ka maņ ir īsnys i vyss rībās, ar tū pošu juos izapeļnēja naidu iz myužu. pat najemūt vārā Aļfonu, kam piec drozofilu smierts sasamazynuos bareibys kruojumi.

lobuokī padūmi ceiņa pret flinstonim, kū atrodu teiklā, beja naļaut jom sasavairuot, naturūt ustobā pyvušys augļus ci duorzeņus i iudini. a gadīnī, ka juos jau sasavairuojušys, pi padūmu dominēja syukšona ar putekļu syucieju.

vysā bez augļu i bez iudiņa navaru iztikt, partū ka naba jau kasreizis sīsi cīši atkrytumu maisu i naba jau puču vāzē natureisi.

atlīk putekļu syuciejs. niu stuov kuknis vydā. kai īeimu, tai ratynoju lidojūšūs parazitu ryndys.

pagaidom izaver cereigi. šur tur pa kaidai vēļ ir, tok tys laika vaicuojums. Aļfons gon nalein i uorā. sēd sovā izlītnis caurumā. dabuošu jam vairuot drozofilys muoksleigai kaidā burkā. 😀

nešķīstība

visu rudeni virtuvē perinās drozofilas. sauktas arī par flinstoniem.

Aļfons, protams, ķer. bet cik 1 zirneklim vajag. drozofilas uzvar un vairojas.

tad nu domājam – sist nevar, jo nesen nokrāsojām sienas. izķert nevar, jo nav jau normālās mušas. indēt? vai varbūt ķeras uz mušpapīra?

ko tādai drozofilai vajag? kā izmantot viņas vājības?

saindēt augļu sulu?

Islandīši Islandē ci terminologejis Sisifi

Paļdis Dīvam, latgaliski vuordā “Islande” ir eisais “i” naatkareigi nu vysa – svešvuordūs vysod ir eisī patskani. Naprosit, deļkuo tys tai, tok tai ir. Izjemūt latvīšu ciļmis aizgivumus, kas saīt kai pošu latgalīšu vuordi, tik fonetiskuos puormainis – Īva i Pīters, Andryvs Nīdra.

Beidzūt Dens pīrakstēja par Terminologejis komiseju i “Īslandis” breinumu.

Es tik vysod breinojūs, parkū terminologi nikod nadūmoj terminus laiceigi jaunom realejom, a jemās ap jau pīrostom i maina jom nūsaukumus. Taids sovā ziņā bezjiedzeigs dorbs – vysu laiku puormaineit tradiceju, neavys likt pamatus tradicejai.

Ka eira byutu īguojuse volūdā pyrms eiro, nabyutu nikaidu vaicuojumu. A tai saīt puorsavuiceit. Kai vysod soka – lobuok naprast nikai, ni prast na tai, partū ka izavuiceit nu jauna vysod vīgļuok nakai īsavuiceit cytaiž.

Tai i ruopalej tī volūdnīku Sisifi pa sovu terminu čupu i breinojās.

Nu ūtrys pusis, varbyut labi, ka latgalīšu volūdai nav itaidu komiseju. Kab bejušys komisejis, nabyutu ni radejis, ni kinys, ni kopejis, a radio, kino, kofeja.

Par laimi i par skrīšonu

Piec garys jimšonuos ap serveri i nasaprasšonys, parkū nastruodoj ftp, koč pyrms nedelis struoduoja, sova blonduma genu atzeišonys, laikam Dīnā byus ar vysu klipu.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=bYEiGK4HPew]

Grybu pasadaleit ar sovu prīcu. Nu latgalīšu muzykys teiruma. Grupai “Bez PVN” (sātyslopa ite) ir izguojs klips dzīsmei “Screen”.

Grupai “Dabasu Durovys” izguojs jauns muzykys skrytuļs “Ļepetņīks” (latgaliski – tauriņs). Jī ar sovu muzykys prīcu byus i spēlēs Upītē, latgalīšu meilys dzīsmu i aiļu festivalā „Upītes Uobeļduorzs” (vaira informacejis ite), jī ir atsasaukuši ari Daugovpiļa studentu aicynuojumam i 25. septembrī byus Reigā, Muzykys akademejis Studentu klubā. Koncerti jau ir bejuši Daugovpilī i Reigā.

A vyspuor maņ ir bais. Maņ ir bais nu ļaužu ļaunuma. Nu ļaunūs ocu, mieļu i pruota. Nu ļaunūs dorbu, vuordu, komentaru i vysu vaira – nu ļaunūs dūmu.

Ceļš iz eļni ir brugeits vysu vaira ar lobim dorbim i vuordim (i tik pa šaļtei ar ļaunim). Leluokuos pasauļa cyuceibys ir saguojušys, grybūt kū nabejs lobu. Tys ir, vīnu lobums ir ūtrūs ļaunums. I tī vīni izlem ūtrūs vītā.

Tok dūmys ir pats stypruokais cylvāka īrūcs. Juos navar byut najaušys.

Kas byutu totalitarī režimi bez totalitarūs sabīdreibu, kas jūs roda i atbolsta – aiz sovys ceņteibys, pīdereibys mekliejumu, bailis dzeivuot švaki voi bailis nūmiert, aiz cereibu dzeivuot lobuok. Kas byutu maniaki voi slapkavnīki bez jūs uperu voi ubogi iz zagli bez tūs, kas jim dūd voi nu kuo var atjimt.

Voi esit īsavāruši, cik pādejā laikā ir daudz ļaunuma publiskajā telpā? Cik vyss ir švaki? Kai teik zogts tovs i muns mīrs. Kai tev i maņ atjem spāku, laiku i sirdsmīru, prīcu par dzeivi.

Kū vaira ļaunūs ziņu, tū augstuoki ziņu devieju reitingi. Nui. Ļaunums pīvalk cylvākus – apsavērt, kai cytim naīt. Dūmuot, nu tuo pošam ītu lobuok.

Kū vaira ļaunūs ziņu, tū cylvāki natic lobajom ziņom. Naredz jūs.

Kū vaira ļaunuma publiskā telpā, tū acīs vaira bolku i skoborgu – vaira naredz pasauļa breinumu, skaistuma, lobuma, dīviškeiguma, ļūbisteibys, atdevis, mīra i prīcys.

Nui, naīt tik labi. Inflaceja, apkuris sezona, mozys olgys i leli nūdūkli.

Tok voi dzeive paliks skaistuoka, vīgluoka, ar pierstu valkūt pa napadareitūs dorbu i naizmoksuotūs naudu sarokstim. Voi dzeive nu tuo pasastīps garuoka, ka šudiņ i šudiņ, i šudiņ vysam pasauļam nūsažāluosi, cik dzeive ir eisa i kai tev naīt.

Kū vaira rokstu par sovu baili, tū vaira nūsabeistu.

Publiskai raksteit ir taipat kai plykai izīt uorā nu pierts – voi nu krist, voi nakrist snīgā. Byus solts, tok byus ari labi.

Dorba kai eļnis. Kū vaira padori, tū jauni kolni otkon gaida. Voi nu namuoku izalaseit prioritatis, voi ari apsajemu par daudz, voi ari taids laiks i taidys praseibys. Līkī atbierst poši, puorejī skrīn pakaļ nazyn kam.

Nav laika dzeivuot. Kur ta vēļ dzeivuot skaisti i byut. Mīrā ar sevi i ar apleicejim.

Pirmeņ es saprotu, ka ir divejis realitatis. Eistuo i tei, kuru es izdūmoju. Vysi napadareitī dorbi ir tamā ūtrejā. Kod pasaveic i es daboju kū nabejs, pīmāram, sarokstu publikaceju voi maņ īdūd naudu, tod tamā realajā pasaulī īsalauž tei narealuo. I tod tam vaira navar nūticēt, tik jūceigi tys ir.

A vyspuor vaira ir tuos narealuos. I ir cīši juosaver, kab jamā napalyktu, naīsadzeivuotu i napadareitūs dorbus napadūmuotu par padareitim.

22. septembrī Baltu vīneibys dīna. Ar latgalīšim? Bez latgalīšu?

Varbyut latgalīšu kulturys, literaturys i volūdys atbaļsteišona i par vierteibu atzeišona ari jau skaituos padareita.  Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā sataiseituo dorba grupa, kas sprīde i ziņuoja ministru prezidentam, kur i kas vaļstī ir dareits latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonai, atteisteišonai i atteisteibai i kas tiks dareits iz prīšku, dorbu jau veikuse.Atskaite nūdūta.

Niu da cytys dorba grupys, kas otkon dūmuos, kas taids varātu byut dareits. Kū taidu pīraksteit atskaitē.

Tik dareišona kai i da ituo – entuziastu i trokūs rūkuos.

Šūvokor piec puors stuņžu braukšu iz Pīterburgu. Tī nūtiks pyrmuo latgalistikys konference, kas veļteita Ontona Skrindys gramatikai, kas izguoja tuolejā 1908. godā, kod latgalīšim otkon beja juosavuica raksteit latgaliski.

Pīterburga pyrms symta godu beja Latgolys i latgalīšu gaismys piļsāta. Kur niu ir latgalīšu gaismys piļsātys?

Gribīs ticēt, ka atbiļde ir jaunajā grupys “Bez PVN” dzīsmis “Screen” klipā. Skrīņ, kur gribi. Laime ir niu i ite. Itepat, kur esi tu i es.

Sūpluok. Blokus. Ite. Niu. Ar tevi.

nu soki nu

ar mani otkon runoj Jezus ci humora šovs “Latgalīši i Jezus” Lakugā.

ar trokim pa lobam…

naradzamais cylvāks

Latvejā ir vīna “kartupeļu speciāliste”, kas atbiļd par vaļsts volūdys atteisteibu.
kai es pasaruodu iedneicā, verās vysur, tik na iz cylvāka.
sok, kaidys interesnys buļbys myusim šudiņ te īdūtys…. i mērce kaida interesna…..
tīsa gon, ir gryuts nasavērt iz ūtra, ka ar ūtru sasaskrīn durovuos aci pret aci. tok vysmoz nasveicynuot ir izeja ari itaiduos situacejuos.

oi, cylvāki, cylvāki…

Back to top