Reits nu reita

Itymā nedeļā dūmoju, voi vyspuor maņ vajag publiskūs blogus. Krīze. Zajebalo vysi. Vysi komentari i gudrinīki, kas nasās iz lela. Kas piec tam pa teiklu rūk par mani datus i syuta viestulis (eu, juopasaver ari ūtrā kastē, tei ir dūmuota speciali teikla spamam, partū ka ir publiceita jau seņ teiklā).

Tai i nasaprūtu, kam maņ blogi. Na jau itys, kuru atrūn tikai tī, kas meklej i kam pasagoda najauši, a avīzēs.

Dīnā nazkaids apseikums, partū ka nav auditorejis – ir glaimuotuoji i čiuli (tīšā nūzeimē, augstpruoteigī vīnvierzīņa latvīši). Tī namoksoj, bet atbolsta, gaida. Nu ūtrys pusis, varu raksteit par vysu i latgaliski. Tū to gon asu saprotuse, ka latgaliski es rokstu mudruok, vīgļuok i vaira par temu, nakai latvyski. Nazkai pošai azarts meklēt vuordus i konstrukcejis. Ar draugu runuoju par itū. Jis ir tulkuotuojs. Jam taipat ir ar latvīšu volūdu. Rakt vacvuordus, dūmuot jaunus vuordus. Dzymtuo volūda palīk dzymtuo volūda.

Viestnesī vyspuor navar saprast, voi vajag – tik tys, ka jī prosa i ari moksoj. Komentaru nav, skaiteituoju navaru īraudzeit – mož juo tī i eistyn nav. Partū asu pastatiejuse aukiunis i rokstu par tū, par kū rokstu. Ari teikumus latgaliski (ar laiku mož i vysu latgaliski, ka naapniks).

Draugūs apnics personeigums. Ka vysi zyna tikai tū, kas ir draugūs. Vajadzātu vyspuor vysu izdzēst, nu vīnys pusis. Nu ūtrys pusis, žāl. Mož juoizdzieš līkī draugi, kas nav draugi. Kaidi 20 mož paliks. Ha.

Blogspotā ir hohmys blogs, tys nav pa nūpītnam. Tikai vīna identitatis daļa. Taipat kai ite. Partū otkon tī ir drausmeigs raibums, bet lopa ir gryuta i juos navar apsavērt i raksteit ar mobilū internetu.

Deļtuo izdūmuoju, ka nav kuo jimtīs. Ka jau itys beja pyrmais blogs, kū sataisieju, kod izdūmuoju, ka maņ tože vajag blogu, partū ka vysu myužu (apzynuotū, nu padsmit godu vacuma, kod beju guojuse pi samanis) asu rakstiejuse i tymā skaitā publiskuos dīnysgruomotys.

Lai jis i ir pyrmais. Na tikai latgaliskajim tekstim, a muns. Ar hohmom i nūpītneibu. Nu, pyrmais, bet laikam izjemūt draugus, kur munam blogam byus rudinī treis godi (jopcik). Koč publiskū dīnysgruomotu rokstu nu 1993. goda laikam (otkon jopcik). Lai jimā īt vydā vyss. Nūsaspļaut par auditoreju. Koč nabyus vysu tūs glyuņu, kas nasaprūt, par kū ir runa, a kam par vysu ir sovs vīdūklis. Asu nūguruse nu publikys vajadzeibu.

Drupeit naārts jau ir, sovā ziņā blogspots izaver ārtuok lītojams, cik jau juo lītoju. Bet kū var gribēt. Nav jau klade, kam iz vuoka var saleimēt sazyn kū. Es laikam namuoku atrast dizaina prikolus. Nazkai nasaīt sataiseit personeigu, sovu.

Niu juoskrīn iz dorbu. Vīnu nu dorbim. Dag. 😀

P.S. Vakar atkluoju iTunes, niu raugu saprast, kas luoceišam vādarā. A to izbesiejs i Mediapleijers i Vinamps. Linuxa datorā ir lobys multimedeju programys, tok pošam datoram janvarī byus 6 gadi, pavacs i lieneigs. Nūpierku par Ls 400 i nazkaidu rodu draugu atlaidi. 😀 Bešanuo nauda tod beja. Nu ūtrys pusis, pagaidom vys tik normals dators. Nikas jam navuod, pat papyldus atmiņa dalykta. Tik tys, ka vīnlaiceigi nav tolka lītuot nazcik datoru, tys rezervei i datim.

Vysam sovs laiks

Publiceits ite

Trešdiena, 16. jūlijs 2008 18:01

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Nikur naasu pagaisuse, a nedeļu nikuo nadarieju.
Naskaitieju avīžu, nasavieru teļvīzera, nasaklausieju radejis. Zynu, ka beja Dzīšmu i daņču svātki – nu taidys informacejis navar nūsaglobuot. Jei ir vysur. Tok varu atsazeit, ka naasu nūsavāruse nivīna koncerta, reportažys i sazyn kuo. Naasu ni dzīduojuse, ni doncuojuse. Naīšu ari klauseitūs tūs runojūšūs akmiņu, koč byušu Reigā i jī laikam vēļ nazkū pliesnej.
Nasajiutu deļtuo vaineiga. Sovs laiks dzīduošonai, sovs kluseišonai.

Nikaidys vainis. Nikaidys līkys informacejis.
Bess zyna, kas tymā pasaulī nūteik. Ak jau nikuo loba, ka ticēt ziņu agenturom – plyudi, kari i vojuošonys.
Nazkur dzymst bārni, nazkam atsaveic vysi dorbi, nazkurs ir laimeigs, a myusim stuosta tikai par svešu smierti, bādom i cīsšonom. Dūmuot, nabyutu gona sovu nalaimu. Voi varbyut tai var aizmierst sovu nadīnu.

Dareit to nazkuo darieju, a nikuo pruoteiga. Salasieju čajus – līpuzīdus, soltuos mātrys i citronmātrys, kumeleitis, boltū i sorkonū uobuleņu, klindžeris, rudzupučis, žyužainis, ašņazuoli.
Zynit, kai izaver paradizē? Zīd puču pučis, iz elektreibys vodu sēd bezdeleiga i dzīd, kryumā čivinej zvierbuli, speid saule, smylgys lieneņom leigojās viejā, pylni zori vīšņu i juoņūgu, ūž piec sīna, mada i vosorys. A taids mīrs. I redzēt var tikai tik daudz, cik var redzēt – da meža, da ceļa i da kolna. Nav nikuo cyta iz pasauļa, tik itys pasauļs.
Puorsieju 3 gūvs, baruoju 27 cuoļus, revieju duorzu, a pa vokorim pamazeņam apstruoduoju rūkroksta gruomotu tekstus i gatavieju referatu rudiņa konferencei.
Itymā godā Ontona Skrindys gramatikai palīk 100 godu. Jei tyka izdūta Pīterpilī i dūmuota Romys Katuoļu bazneicys Goreiguo seminara studentim i cytai latgalīšu inteligencei. Partū i Sanktpīterburgā septembrī nūtiks pyrmuo latgalistikys konference. Latgalīši otkon brauks iz Pīterburgu, kai pyrms 100 godu. Tod brauce vuiceitūs i struoduotu, niu brauc runuotu. Varbyut 2108. godā zynuotnīki brauks iz Dublinu. Ka tī tiks izdūta gramatika.

Niu braucu viļcīnī iz Reigu i rokstu itū vysu.
Šudiņ Finansu ministrejā ir Sabīdriskuo lobuma pīskieršonys komisejis sēde, kur lems par vairuoku organizaceju liktini – ir juo peļniejušys tū statusu voi nav. Jūks taids, ka zīduotuojim ir nūdūkļu atlaidis i ir vīgļuok dabuot finansiejuma projektim.
Tuo jūka deļ speciali braucu iz Reigu. Nu labi, na speciali. Vēļ kaidys padsmit dzelys izdūmuoju. Naīs vīnys ministrejis deļ dzeitīs puori vysai Latvejai.
Latgolys Studentu centrs pastuov jau nu 90. godu suoku i pa laikam aktivi dorbojās, pa laikam kruoj asni i idejis. Sovs laiks kolnu guozšonai, sovs laiks vērtīs iz vysa. Sovs laiks pasauli pagrīzt, sovs laiks i grīztīs jai leidza.
Nu 2005. goda bīdreiba ir oficiali registreita kai “Latgales Studentu centrs” i ituo goda pavasarī jei īgiva eistū nūsaukumu – “Latgolys Studentu centrs”.
Redzēs, kai juks. It kai piec byuteibys vyss teik dareits sabīdreibys lobā (i nikod nav bejs cytys dūmys), a vylks zyna, voi tū var saprast ari nu sausūs papeiru.
Idealismu i idejis na vysod var pīraksteit A4 formatā.

Beja Kūkys, niu byus Krustpiļs. Pa kreisi ceļs i ceļa remonts. Vyss izrokts i izuordeits, pamasta tik vīna asvalta puse, sadzeiti mīteni, pībārta graņts. Pi luksofora stuov vīna mašyna. Vēļ vīns luksofors, tī nav nivīnys mašynys.
Remonts, a cylvāka nivīna. Interesnai, piec cik godu jī sataisēs tū ceļu, ka struoduos 8 stuņdis dīnā, 5 dīnys nedeļā, nastruoduos zīmā i nastruoduos, kod nasastruodoj?

Šudiņ pīcūs nu reita stuovieju Viļānu stacejā i gaidieju viļcīņa. Bilets palics duorguoks. Par 63 saņtimim. Nīks jau ir, a sasalosa. Iz prīšku i atpakaļ, jau čut ni pusūtra lata.
Narentablajā viļcīnī aizjimti vysi siedekli, koč ir nedelis vyds. Pravda, cytā siedeklī vīns, cytā div, cytā vysi četri i pīci cylvāki.
Ite labi, ka ir viļcīņs. A to Latvejis celi taidi, ka nazyni – liduosi pa kreisi voi pa labi. Podlēc iz dūbis i planej viers luopeituo asvalta.

Seviški loba ir vīna vīta storp Preilim i Viļānim. Ceļš taids, ka vaira par 50-60 kilometru stuņdē bais i mīgt – tī dūbe, tī kolns, a tys vyss vēļ leigonai izalūciejs viļņu viļnim. Mašyna to dasamīdz pi zemis, to lidoj viers bezdibeņa. A pieški ceļa molā zeime – uotruma īrūbežuojums, 70 km/h.
Až smītīs voi rauduot – ite paraugi pabraucs iz tūs 70 kilometru! Mašynys pa gobolim nasalaseisi!
Niu to, pravda, vīnu ceļa gobolu ir izliejuši nu jauna. Ilgi to byus – jau niule mašyna brauc pasalākdama. Jauns asvalts, a viļni tī poši. Tradicejis ir svātys.
Da kū tī. Labi, ka nav ar laivu juobrauc voi ar ciervi juocierš ceļs cauri latvāņu džunglim, ka gribi kur tikt. Vys jau Latvejā nazkaidi celi ir.

Pīcūs nu reita jau ir lela dīna, tik tys, ka gaiss pasolts – i napasaceisi, ka juļa vyds. Putyni čivinej, saule izaususe, pučis i zuole pylnys rosys i sasagataviejušys jaunai dīnai.
Guņspučis vēļ zīd pošā zamyškā, vēļ vosora nav puorsavāluse puori vydam. Beigs zīdēt guņspuču viersyunys, jau i myglu i sieņu laiks, jau i vosora cauri.
Vosorai ir sovs hronometrys – guņspuču vuoleite. Pamazeņam zīd pa zīdam vys iz augšu, iz augšu, cikom īzīd rudinī.
A gruovī pretim stacejai jau taisuos iz zīdeišonu dzaltonuos astis. Ak jau jom ir kaids smolks nūsaukums, a juos vys saukoj par lopsysastem i par smyrdaklym. Ka ituos pučis samīdz voi satryn, juos smird piec rudiņa. Voi ari rudiņs smird piec jūs.

Pi školys auga lela dūbe tūs puču. Varbyut juos tī zīdēja jau vysu vosoru, tok septembrī, kod atguojom iz školu, vysa dūbe beja vīnuos dzaltonuos slūtuos iz garu i lopainu kuotu. Kod pa rudiņam guoja puču kompoziceju izstuodis, vys kaids pa kluseņom čupa nu tuos puču dūbis kaidu dzaltonu akcentu. Sok, nivīns tuos škodis i namanēs, a par laika taipat vyss nūsaļs.
Vīnu reizi myusim lyka īt tymā dūbē i saplēst slūtys, ar kū slauceit školys pogolma. Beja nazkai jūceigai, a plēsem i slaucējem. Nateireibys nu tūs puču juka vaira kai tyka teireibys, tok pamazeņom dasamanējem, kai ar jom slauceit tai, kab putekli, smiļkts, lopys i jūs zīdi i pypuri lāktu iz vīnu pusi i asvalts palyktu teirs.
Vēļ šudiņ pīmiņu, kai guojom ryndā – nazcik klasis meitiņu – i cyta aiz cytys slaucējem smiļkšainū, rupučainū asvaltu. A vysu vaira pīmiņu, kai ūde gaiss – osai, osai piec tūs puču. I kai piec tuo ūde rūkys – piec septembra, školys i atvosorys osuo syltuma.

Puču dūbē pi stacejis zīd liļovuos pučis garūs kuotūs i ar zvonim. Jom niu pats zīdu laiks – reizi godā i eisu šaļteņu, a vysu godu stuov dūbē lelom, opolom lopom. Tymuos lopuos laikam i vysa dekoraceja, a zīdeišona – tik taids bonuss. Sok, i juos vēļ ari zīd.
Napīmiņu tūs puču vuorda, partū ka mūdeigūs puču nūsaukumi nav muna stypruo puse i nikod nav bejs dareišonys – taidys pučis stota piļsātuos parkū i pi pīminekļu. Dzeraunis sātā taidu nav. Varbyut ka niu ir pasajuoviejušys – reizē ar smolkūs duorzu kulturu ar akmiņu kruovumim, baseinim i eņgeļtaurem.
Vys dūmoju, kai izamaina vyss – ļauds pītaisa glaunu duorzkūpeibys žurnalu iz gluma i duorga papeira i diktej puču i duorzu mūdi. A cyti ļauds pliešās nu uodys uorā, kab jim vyss byutu – pļaunams maureņš, baseins ar gipša eņgeli, petūnejis vacā droškā i akmiņduorzs. Ir tok ļauds, kam nikod nav gona – vys jim nazkuo vajag i vajag.
Jī navar sēdēt iz beņča pi sovys ustobys pakša i vērtīs smylguos. Jim vajag appļaut zuoli, izrevēt dodzus i ņuotris, pīstatēt rūtu i jurgiņu, samtiņu i rūžu. A pasavērt iz tuo šmukuma tolkam laika i nav – to juostota kuopusti, to buļbys juovogoj, to runkuli juorevej, to juolosa vabalis i tuorpi, to juomygloj laputs i vēļ ap nazkū juosaboksta.

Zīdūšūs liļovūs puču dūbē pi stacejis struoduoja treis rasnys kamanis. Ryukdamys liduoja nu zīda iz zīdu, nu zvona iz zvonu. Dalidoj i īlein vydā zīda taurē – čut ni īsaspīž, až aizapeikst, a īlein. Piec nailgys šaļtenis atspriekleņ izlein uorā, ceļās spuornūs i aizryuc da cyta zīda. I tai dūbei pa riņči.
Laikam piec ūžys sajiut, kur ir mads, kur nav. Jau leiss vīnā zvonā, a aizryuc i aizlidoj prūm – jau mads pajimts, jau zīds puorzīdiejs. Vydā leist nav kuo. Nav kuo laika kaveitu, spāka tiereitu. Iz naizplaukušūs zīdu juos i nasaver, laikam vēļ naūž piec mada.
Kamane naplieš zīdu vaļā bez laika. Jei sagaida eistuo laika, kod zīds gaida kamanis i paplieš sovu tauri vaļā. Tod jei atlidoj i īlein vydā. Tik vīnu reizi vīna kamane, deļtuo i vysa zīdeišona.

Vierūs, kai juos struodoj soltajā reitā, i dūmuoju. Nikas nanūteik bez laika. Pučis vuoleite pamazeņom zīd i zīd iz prīšku, atsataisa zīds aiz zīda, izplaukst, izzīd i saveist. Atsataisa i sasakļaun. A kotram zīdam ir sova kamane – napaspēja vīna, atliduoja ūtra.
Nikaida režima voi grafika – tik zīds aiz zīda. Zīds aizazīd aiz zīda. Zīdu aiz zīda aplidoj i apsaver kamane. Ka ir mads, lein vydā. Ka nav, lidoj da cyta. Steigys nav – kotram daīs sovs laiks. Sovs laiks i zīdeišonai, sovs laiks i veisšonai.
Tai i verīs smylguos, pučēs i kamanēs i nasaprūti, kai lobuok. Skrīt par spāku voi vīnkuorši dzeivuot. A dzeive pamazeņom, pamazeņom zīd iz prīšku – zīds aiz zīda, dīna aiz dīnys.

Daīt laiks, i atsarūn cylvāks i pīroksta gramatiku. Daīt laiks, i atsarūn cylvāks i ar rūku puorroksta gruomotu. Ir laiks, i cylvāks puorskaita cyta raksteitū – piec godu symta voi piec diveju. Ir laiks, cylvāks īsavuica raksteit i skaiteit sovā volūdā.

Ir eistais laiks, i volūda izplieš spuornus i lidoj nu zīda iz zīdu, nu mutis iz muti, iz ausim, iz gruomotom, iz škārsteiklu, iz radeju, iz teļvīzeri, bazneicu, veikalu i školu.
Post scriptum piecpušdīnē – komiseja beja poša nūpītneiba. Bet tod atplauka smaidā i bez nivīna vaicuojuma “Latgolys Studentu centram” pīškeira sabīdriskuo lobuma statusu.
Uh. Juostruodoj…

Zyni, kur Tev juobyut sastdīņ?
19. julī 18:00 Preiļūs byus latgalīšu muzykys koncerts “Taiseits Latgolā”!

Ite Tev na Reiga! 😉

Kur bitis, tī mads. Viļānu mīstam 80 godu

Publiceits ite

Sestdiena, 19. jūlijs 2008 12:59

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Kur bitis, tī mads.
Itei ir Viļānu mīsta svātku devize.
A svātki ir sataiseiti, partū ka palīk 80 godu, kai mīstam ir pīškiertys mīsta tīseibys – voi, kai smolkuok saceitu, Viļāni ir īgivuši tīseibys nūsasaukt par mīstu.

Kai apdzeivuotai vītai Viļānim to godu vaira – voi itymā godā nabyus vysi 513 godi, kai Wellone muiža pyrmū reizi mināta viesturiskūs dokumentūs. Ak jau bejuse i ogruok, tok par jū nikas nav raksteits.
Iz Kaupra kolna tok i piļs bejuse, i apsamesšonys vītys. Ļaudim te patics dzeivuot jau nu laika gola. Ir tok ari breineiga vīta – upis molā, pi dzeļžaceļa i lelajim krystcelim. Brauc nu kurīnis gribi, atsadūrsi Viļānūs.

Gols golā, kai teikā ir saceits – nazkod Viļānūs beja breineiga i bogota piļs. I, ka Reigys piļs grims, Viļānu piļs ceļšis augšom ar vysu bagateibu i cylvākim.
Ak jau tai ari byus. Ak jau ari regionūs nazkod byus mozi centri i vysā apleicīnē pi itūs mozūs centru dzeive īs iz augšu. Ite tik ticeibys, attīksmis i dorba līta!

A tai jau nikaidys vainis i šudiņ. Cylvāku i mašynu pylns nu vīnys vītys. Až sastrāgumi iz golvonuos īlys.
Sovejī, draugi, rodi i turisti. Tierdznīceibys centrā var nūpierkt vysaidus muola nīceņus.
Braukšu gostūs iz Boltkrīveju jau piec puors dīnu, cīma kukuļam nūpierku muola gaiļus ar cīši sirsneigim (i drupeit sekseigim) kņuobim. 😀

Mīsts izpuceits teirs i šmuks. Vysi gruovi izpļauti, beidzūt tai kai taisuos likt asvaltu īlai iz staceju.
Vysur zemē saspraustys kruosainys pučis, kas saulē speid cauri i až mirdz. Kūkūs pakuortys boltys pučis i bitis.

Remonts teik taiseits ari Viļānu slimneicā – vīna palata dzaltoneiga, ūtra biešeiga, treša zaļgona. Laboratoreja jaunā i plašuokā vītā. Pyrmā stuovā vīta slimnīkim, ūtrā stuovā – socialajai apryupei. Tim, kam dzeivē naīt labi.
Tai ka Viļāni turīs. Viļāni beja, ir i byus.

Bite ir Viļānu simbols, jei ir ari mīsta gierbūnī. Laikam jau aiz čakluma. Voi aiz speiteibys – salasēs madu, a svešim par veļti naatdūs. Kūss i ryuks. Nu bišu madu pajimsi tik ar pruotu.

Cylvāki smaida, byus guojīņs nu Kulturys laukuma iz Laksteigolu solu. Byus koncerts i sporta spēlis, pasuokumi bārnim i jaunuotnei.

Upismolā tepat sūpluok beja sasastuojuši nazcik puišu i meitu ar gitarom i mieginuoja dzīsmis. Skaļai i prīceigai runuoja latgaliski, smējēs i jūs prīca guoja pa Maltys iudinim iz prīšku. Dzīduoja latgaliski i latvyski.

Tai ka – prīceigus svātkus!

Partū ka dzeive nūteik vysā Latvejā i vysā Latvejā ir pylns ar mozim Viļānim, kas dzeivoj sovu dzeivi i sytās nazkai, a reizi pīcūs godūs sabrauc iz Dzīšmu i dzygu svātkim Reigā.
I tod ari Reiga var byut lapna par sovim tautyskajim brunčim i latvyskumu.

A puorejā laikā Viļāni nazkai dzeivoj i nazkai rauga, kai lobuok.
Ir jau ari lobuok. Siežu upis molā, verūs škārsteiklu, skaņ dzīsmis, smīkli, aizamaun gūvs, dzīd gaiļs i nazkaidi mozi putineni. Saulē zib viļni, lidoj spāris. Nu pļovys nas sīna smuordu.
Ite tev na Reiga.

Vokorā braukšu iz Preiļu mīsta svātkim, jim tože 80 godu. Pa ceļam nūstuošu i Viļānūs, apsavērt, kai sviņ.
Redz, Preiļūs ap sešom stuņdem vokorā ir latgalīšu muzykys koncerts “Taiseits Latgolā”, Viļānim itūreiz natyka.

Tok gon jau cytu reizi Viļānūs byus kas taids, kuo nivīnam nav bejs i nabyus. Voi ta ideju tuoli meklēt – kuldā, kārmynā, kabatā.

Pereišona, cereibys i latgalīšu muzyka

Publiceits ite

Pirmdiena, 28. jūlijs 2008 21:12

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Pa taisnū nu Latgolys Studentu centra organizeituo koncerta “Taiseits Latgolā” Preiļūs brauču iz Boltkrīveju. Pa ceļam tik ībrauču sātā salaseit montys, pagulēt i paēst.
Taidi puorskriejīni vysu laiku. Nav mīra. A kū padareisi. Vosora.

Koncertam nabeja ni vainis. Gona i muzykys, i cylvāku.
Tik vadeituojs nazkaids jūceigs – šaļtim navarēja saprast – runoj latgaliski voi latvyski. Pa vydu pylns ar krīvu vuordim.
Kuortejū reizi pīsaruoda – volūda nalītuota saryus. Ka kasdīnys juo nakūpsi, aizīs pūstā pats lobuokais mehanisms i aparats.

Kai kasdīnys atsajaunoj antivirusu programa datorā, tai kasdīnys vajadzātu padūmuot par antisprosteibu programu sovā volūdā.
Bez sprosteibu, paviršeibys – kaids vuords iz mēlis, tai spļaunu. Tys nikas, ka puse pa krīvyskam, puse pa latvyskam.

Kai antivirusu programu kur nabejs izstruodoj specialisti, tai nazkam juokūp i volūda – juodūmoj termini, juosakuortoj raksteiba, juotaisa vuordneicys, juoroksta gruomotys.
Vēļ lobuok – ar sovys vaļsts atbolstu.

Nu reita brauču iz sātu i dūmuoju, cik jūceigi tys vyss.
Kai idejis rūnās, atsateista i pīsapylda. Gondreiž voi saīt – ka eistyn kuo gribi i tuo tymā šaļtī vajag, tys pīsapylda i ir. Na par reizis. Piec laika i varbyut cytā veidā, tok ir.
Nazkod seņsenejūs laikūs – pyrms godu 5 voi 6 – sovā storpā runuojom par narealu ideju – kaidā vītā Latgolā sareikuot koncertu ar latgalīšu dzīsmem.
Sprīdem, ka varātu paaicynuot vysaidys grupys i aicynuot jom vysmoz vīnu dzīsmi nūspēlēt latgaliski. Tai saceit, obligatuos nūdavys. Pi seve runuojom – cik tys byutu interesnai. Sareikuot latgalīšu muzykys koncertu Latgolys jaunuotnei.
Tod i pruotā naīguoja, ka varātu saīt eists latgalīšu grupu koncerts. Saguoja.

Voi varēja pruotā īīt, ka piec nazcik godu byus “Atzolys”, jimuos sasatiks muzykanti i klauseituoji, ka jau 2004. goda rudinī “Borowa MC” pīsadaleis koncertā Reigā i iz jū leidza nūbrauks i leidza juss atzolīši taututārpūs ar lāpom, ka 2006. goda suokuos “Borowa MC” tiks Latvejis viereibys centrā i sajims bolvys par sovu muzyku, ka piec kaida laika izdevieji sasajims palaist muzykys tiergā ari grupu “Bez PVN” , ka muzykanti suoks spēlēt, ka Valdis Labinskis sataiseis radeju, kas raida latgalīšu volūdā – “Latgolys Radeju” – i kū var atrast i dzierdēt ari škārsteiklā, ka latgalīšu muzykai atsarass klauseituoji i leidza jutieji.

Braukdama iz koncertu, Rībeņūs pajiemu divejus puikeļus. Stopuoja iz Preilim.
Vieļuok redzieju, kai doncuoja. A nu reita, braukdama iz sātu, īraudzieju – jau atguojuši kuojom da Rībeņu. Laikam nivīns jūs nabeja jiems mašynā i veds iz sātu.
Vajag tok tai sasagaideit. Otkon jūs īraudzeit iz ceļa.

Tik jūceigai ir īraudzeit mierķauditoreju sejā. Kaidi jī ir. Latgalīšu muzykys klauseituoji, leidzajutieji.
Kam vajag tuo, kas ir izpereits.

Koncerts beja izadevs. Gona klauseituoju, gona doncuotuoju.
Da poša reita ogruma.

Pīters Luocs to gon stuovēja pi īejis Preiļu parkā pi sova latgalīšu gruomotu golda i vaidēja, ka myusu dīnuos nivīnam navajag lobys gruomotys. Ka nivīns napierk. Ka īt garom i labi, ka pasaver, paškūrsta.
Ak jau napierk gon – lai jei stuovātu plauktā i byutu apziņa, ka tī ir salykta eista latgalīša cīneiga biblioteka.
Es ar nu juo majā par pīcdesmit saņtimim nūpierku tikai nazkod 90. godūs izdūtū M. Andžānis stuostu kruojumu bārnim “Puisāns i koza”. Vajadzēja duovonai.
Gruomota jau vaca i nūsanosuojuse pa tiergim. Da i taipat izdūta na cīši lobā kvalitatē.
Tok lobuokys nav.
Nav bārnu literaturys latgaliski.

Tai i saīt, ka latgalīšu gruomotu tikpat kai napierku i poša. Zynu, ka taipat nabyus laika puorskaiteit. Ka tei itūšaļt nabyus prioritate.
Bez tuo – kurys gruomotys asu gribiejuse, jau seņ asu nūpierkuse voi sajāmuse duovonā. Kas ir tuo vārtys.
Naskaitu, ka byutu vajadzeigs nūpierkt vysu, kas ir latgaliski. Taida plaukta maņ ari nav, kur gruomotys likt plykys likšonys piec.

Ar gruomotom vyspuor nav vīgli.
Moz, ka vajag atrast i izaudzynuot autoru, kas spiej, muok i gryb raksteit latgaliski i radeit lobu literaturu. Vajag atrast i skaiteituoja, kas spiej, muok i gryb skaiteit latgaliski.
Apzynuotai soku – vajag atrast, partū ka latgalīšu gruomotu izdeviejim ir vīna lela nalaime – namuoceišona izplateit sovu produktu. Sok, kas gribēs, tys atrass. Lai stuov nūlyktovā.

Tok bez gruomotu eistyn var iztikt.
Ka meklēs, to kaids trokais. Videjais skaiteituojs iztiks.
Normals patārātuojs pierks vysu cytu īmesļu deļ, na deļtuo, ka tei tok latgalīšu gruomota. Pierks autora, teksta, reklamys, pīejameibys, acīs īsadūršonys, vuoka dizaina, nūformiejuma, īsiejuma i papeira kvalitatis deļ.
I voi tod vēļ nūpierks. Mož tikai pacyluos i nūliks.

Nivīna gruomota, lai cik loba, nivīns rakstnīks voi dzejnīks nabyutu sataisiejs taidu vātru i leidzajusšonu kai muzykants i juo muzyka.
Tei ir realitate. Partū paļdis jim. Ka jī atsaroda eistajā laikā i saškeļvinēja Latvejis iudini.

Jau kurū reizi pīsaruoda, ka myusu dīnu sabīdreiba ir slinka. Ka ciļvēce vyspuor ir slinka. Ka jai pateik dzīsmis i daņči, na drukuotūs tekstu skaiteišona.
Skaiteišona vyspuor ir izradzātūs privilegeja. Vuiceitūs i ziņkuoreigūs. Kam nav gona ar sovu pasauli i ar tū pasauli, kū jī dzierd apleik i radejā, redz iz īlys, teļvīzerī, škārsteiklā i kinuos i kas pats buožās viersā.

Kai ar tom gruomotom ni beja i byus, tok koč atgalīšu muzykys niu jau tik daudz, ka koncerts īsastīpe da vālys nakts. Varbyut i nikiadys vainis. Kurs gribēs, tys sova sagaideis.

Nedeļu dzeivuoju Boltkrīvejā, tuolejā dzeraunē aiz dobys rezervata rūbeža, meža vydā i pamastā sātā. Dzeraune Tereški ir myruse, tī nivīns nadzeivoj. Tik lapsinis i bezdeleigys. Naredz pat zvierbuļu – kuo jim meklēt vītā, kur zemē nanūbierst ni gryudi, ni kaidi mylti, putruomi. Kur nav ni vystu, ni cyuku, ni gūvu, ni zyrgu. Tik pluovoj meža cyukys i mežā bļaun meža uoži.
Lela daļa sātu aizvastys prūm – ka iz nūpierktuo zemis gobola diveju godu laikā napastota sātu, vaļdeiba jū atjem. Tai cylvāki, kas pi Minskys bejušajūs armejis poligonūs sapierkuši zemi, meklej pa pamastajom dzeraunem sātys, pierk, aizvad i pastota iz sovys zemis skota piec.

Ka sāta, seviški ceļa molā, stuov naapkūpta, naappļauta i apaug ar kryumim, pošvaļdeiba lem, kū ar jū dareit. Goduos, ka izlem nūjaukt – ka jau saiminīkam juos navajag. Voi izlīk struopi.
Partū ceļa moluos sātys izmaļavuotys vysuos varaveiksnis kruosuos. Aiz lelys ceņteibys. Partū izpļauti vysi gruovi, dzeraunem salykti ružovi statini, sastateitys samtinis i pat stulpi i akmini ceļa molā nūkruosuoti iņdeigi sorkoni, zyli, dzaltoni, zali i liļovi.

Tai Tereškūs nu nazkodejūs ostoņpadsmit sātu niu palykušys tik četrys. Vīna stuov kai dača, cytys nūpierkuši etnografiskuos bīdreibys bīdri – lai stuov eistys i sovā vītā, na nazkur svešā poligonā par apsmīkli.
Dzeivuoju nedeli bez elektreibys (tikai ar generatoru), bez mobiluo telepona zonys, bez škārsteikla i bez gultys. Ar kruosnī taiseitom brūkaškom i vakareņom, ar blīnim, kas capti uora kuknē iz plitenis, kas salykta nu ceglu, kas jimti nu nūjauktūs sātu sabrukušūs cepļu.
Da tyvuokuo veikala – pīci kilometri. Pa ceļu, kur meža tehnika izsytuse taidys dūbis, ka leita iudiņs sasastuojs jiuruos. Vīna ir Malnuo jiura, ūtra – Baltejis jiura. Ituos div pļaņčkys naizkolst nikod.
Žyguļs ruopoj jom cauri, iudiņs ar viļnim sytās gruovamolys kuorklūs i prīdēs. Ar cytu mašynu varbyut i naizbrauktu. Ka vīneigi ar kaidu apvyda mašynu ar augstajim skrytulim.
Nivīnam tuos dzeraunis vaira navajag. Tikai trokajim, kam vajag vysa tuo, kuo cytim navajag.

Tei beja Boltkrīvejis etnografiskuos bīdreibys organizeituo omotu vuiceibu nūmetne. Jim taidu pasuokumu itymā vosorā ir vairuok gobolu – jau beja puors ekspediceju, byus daņču vuiceičonuos nūmetne i vēļ puors ekspediceju.
Jī ir etnografi, kas ar mozu, dreižuok nikaidu sovys vaļdeibys atbolstu losa kūpā sovys tautys bagateibys, kuo jai pošai vaira navajag. Na tikai etnografiskūs lītu, a omotu, dzīšmu, daņču i stuosteitū bagateibu.
Partū ka boltkrīvu volūdu to vuica škola, jimā ir lela daļa paziņuojumu, īlu nūsaukumu, uzrokstu, a runuot jimā narunoj. Boltkrīvu volūda ir dzeraunis i kolhoza volūda. Naveiksminīku volūda.
Kurs boltkrīvs ir izasits dzeivē i dzeivoj piļsātā, tys runoj krīvyski. Kurs gryb izasist dzeivē, tys runoj krīvyski.

Tok vysod atsarūn kaids, kam nav mīra. Kam vajag tuo, kuo cytim navajag.
Varbyut piec laika tuo aizavajag i cytim, tik tod jau var byut par vieli – volūda seņ aizlaista pūstā.

Niu jau nazcik godu ir atsaroduši entuziasti, kas reanimej pryušu volūdu – trešū i myrušū baltu volūdu.
Jem vacūs rokstu pīminiekļus i rauga nu jūs sataiseit myusu dīnu volūdu.
Pryuši nazkod paskaitēja, ka dzeivē var izasist ar vuocu volūdu. Ka pryusiski runoj tikai naveiksminīki.

Voi latgalīši paskaiteis, ka veiksminīki runoj latvyski?

Vakar vīnūs i pīcpadsmit minotūs izlyku iz ūlu vystu.
Perine, izpūrkšuse spolvys, klukst. Vajag bārnu.
Piec treju nedeļu byus cuoli. Ka nasaīs zuoperē.

Lānom i ar pacīteibu perine sēd iz desmit ūlu. Aizmierst par vysu iz pasauļa. Ni āduse, ni dzāruse. Tik ād, cik juos izceļ nu perekļa i pabaroj.

Par reizis nikas nasarūn iz leidzonys vītys. Pajem ūlu i siedi.
Aizmiersti par tū, ka nivīnam juos niule navajag. Kod byus cuoli, vajadzēs vysim.
Apaugļoj ideju i gaidi, kas nu juos izaškeļs – gaiļs voi vysta.

Šūvokor Rēziknē latgalīšu muzykys koncerts “Latgolys Radejis nakts”.
A vakar izdzierdu spletnis, ka 12. septembrī byus grupys “Dabasu Durovys” koncerts i diska prezentaceja. Lai labi lūbās, gaideišu! Maņ pateik jūs humors.

Vēļ es gaidu Maltys breinuma Guntika disku – ar juo dzeju i dzīsmem. Maņ ruodīs, reši goduos satikt koč kū eistu, kas īt nu īškom. Šudiņdīnys Latgolys realitatis i ļaužu attīceibu škārsgrīzums talanteiga cylvāka acim.
Zynu, ka talants na vysod īt kūpā ar spieju izasist. Vysleidza gaidu. Tei nav taida muzyka i dzeja, kas pateik vysim. Tys ir eksotisks i tepat sātā izaudzs breinums, nanūgludynuots i naizpuceits.
Deļtuo i gaidu.

Šūgod nūtiks ari “Atzolys”!
Ka kurs nazyna – “Atzolys” ir jaunīšu vosorys seminars jaunīšim nu 15 da 19 godu, kam interesej Latgola i latgaliskais. Juo mierkis ir īpazeistynuot jaunīšus ar Latgolys nūvoda viesturi i kulturu, paleidzēt apsazynuot sova dzymtuo nūvoda kulturys sovpateibu, byut lapnam par jū.
Seminarā “Atzolys” jaunīši apgiust latgalīšu rokstu volūdu, latgaliskuos tradicejis, latgalīšu literaturu, kulturviesturi, tū apvīnojūt ar lītdereigu i aizraujūšu atpyutu.
“Atzolys” – tei ir vareiba byut latgaliskā vidē kūpā ar vīnaudžim i nasabeit runuot latgaliski i apsazynuot sevi kai latgalīti. Atzolīši –tī ir ļauds, kas runoj, dūmoj, dzīd, sepinej i sapynoj latgaliski!
I zam beigu – drupeit reklamys. Taipat jau vysi grybātuoji ak jau natiks iz seminaru, tok konkurence vysleidza ir svieteiga līta. Ari raunūtīs piec zynuošonu.
Seminars nūtiks Rēzeknis rajona Bieržgalē nu 2008. goda 18. da 21. augusta. Daleibys moksa ir pīcpadsmit latu, a ceļš da Bieržgalei i atpakaļ juomoksoj pošim daleibnīkim.
Dasasaceišonys kuorteiba ir vīnkuorša, da 9. augusta juoatsyuta sovu CV. Kam syuteit? Pameklej Lakugā.

Siežu pi Maltys upis Tievanānūs i lītoju sābru bezvodu teiklu. Nav ni vainis.
Iz prīšku vēļ. Nu škārsteikla a ni atsakaut. Pat vosorā i pi upis.

I vardive peikst, ka iz juos izmīdz

Publiceits ite

Piektdiena, 1. augusts 2008 18:38

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Pats vosorys korstums. Beidzūt.
Saule tai i sutynoj.

Tievanānu čulana cuoli jau izauguši. Jau kaunās sovā storpā. Nūsastota cyts pret cytu i lāc. Syt ūtram par golvu i čārc.
Tievanānu čulana – kam jūs nūpierkom Viļānu tiergā piec latgalīšu autoru tekstu skaitiejumu “Tievanānu nakts”, tautā saukta par Tievanānu čulanu.
Parkū čulanu? A partū, ka gaiši zylajā čulanā ir dzeivs muzejs i vysaidi breinumi. Lynu suseklis, ausšonys bierds, bļūda ar zyrga grūžim i zyrga dzanyuškys, attreiti streiči i zuoboku kaļovys, kūka bazmāns i sātā taiseita lela ciorka, škeleta golva Pītereits i čyguonu maskys, vaca radeja i ļustra, kadaki i suknis. Kuo vajag i kuo navajag. Vaira jau tuo, kuo vaira navajag – bejušūs laiku breinumi.
Tei jau taida kai tradiceja – kai latgalīšu dzeja pavasarī Tievanānūs, tai cuoli Viļānu tiergā. Sastdīņ teksti, svātdīņ bazneica i tiergs.
Paguojušā godā saguoja desmit broileru. Da vosorys beigu jau beja izauguši kai luovys, kaidi septeni kilogrami laikam.
Tys deļtuo, ka cuoļu krysttāvs Raibīs Suņs, nūbraucs iz Rēzekni struoduot sovu maiņu “Latgolys Radejā” jim veļtēja dzīsmi “Vystys un gaili”. Kai naaugt, ka jūs tai ļūbej.

Itymā godā nu cuoļu izaugs čapāsli. Cyts ar buordu, cyts ar biksem, cyts a grebeni kai pankam, cyts ar čupčiku, cyts ar capuri.
Kaidu tik nav. Septeni goboli, kotrs sovaiduoks! I pa spolvai, i raksturam!
Niu asu sātā pi mobiluo škārsteikla i dalikt kaidu bildi byutu gari puotori. Ka vyspuor dasalyktu.
Varbyut reit voi kuru cytu dīnu nūbraukšu da mudruoka škārsteikla i īlikšu ite Tievanānu cuoļu obrozu.
Šmuki to jī ir kai valni! Akurāt taidi kai jūs krysttāvs – Raibīs Suņs!

Šudiņ sakosom sīnu ūtrajā pļovā Tievanānūs.
Itymā pļovā nabeja tik daudz vardivu kai vakar upislejis pļovā. A tī kuo jūs beja! Koč losi i skalinē i ved iz tiergu!
Cyta lela, cyta moza, tok vysys palākbryunys, glumys i šmukys! I lāc až peiksteidamys pa ruguojim.

Atguoduoju vacū teicīni nu nazkaida spolvainūs (ci spuornuotūs) ideju kruojuma, ko sovā laikā izroku nu nazkurīnis deļ “Vosoruošonys”. “I vardive peikst, ka iz juos izmīdz.”
Školuotuoju vosorys kursi “Vosoruošona” ar laiku palyka par nūpītnu pasuokumu Latgolys kulturys dzeivē. Iz kursim brauce na tikai školuotuoji, a ļauds, kam interesj latgalīšu kultura.
Kursi beja loba dzela, ļaudim ar patyka, tik ka izputēja – nabeja kas jū pavalk.
Kotrai dzelai vajag zyrga. Nateik zyrga, i dzela izput.

Tok naba plyki entuziasti par sovu naudu i atreiz reizem raksteitūs projektu leidzeklim aizluopeis vaļsts izgleiteibys sistemys rūbus.
Ka Izgleiteibys i zynuotnis ministreja naredz vareibys školys programā īlikt vajadzeibu Latvejis jaunuotnei īsavuiceit raksteit i skaiteit latgaliski – kotram Latvejis cylvākam zynuot par ūtru vaļsts volūdys rokstu tradiceju i muocēt jimā puorskaiteit tekstus. To kū tī vaira.
Ka nav vajadzeibys vuiceit, deļkuo lai školuotuojs vuiceitūs pats. Vosora tok tik eisa.

Latgalīšu raksteibys vajag tikai trokajim i entuziastim, koč vaļsts iz papeira tok garantej latgalīšu volūdys kai viesturiska vaļsts volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Tys ir, vaļsts, paļdis Dīvam, nalīk skrytuļūs spryudziņus i namaisa, ka trokajim kuo vajag.
Tok vaļsts institucejis, kam tys byutu pīnuokums i kam byutu juostruodoj, kab mazynuotu sabīdreibā saspeiliejumu i veicynuotu demokratiskūs procesus sabīdreibā, gaida nazyn kuo.
Gaida, cikom goreigais separatisms puoraugs realajā?

Kur ir saspeiliejums, tī ir loba augsne taidim procesim.
Kur mīdz, tī i vardivis peikst.

Eistyn, ir šmuki, ka vaļsts institucejis īdūd naudys atseviškim projektim, tok projektus ir juoroksta trokajim.
A kam maņ taida vaļsts, ka vysleidza vyss juodora pošam, a ministrejis ir šmuki kuormi Reigā i pošpīteikamu īriedņu bors?

Kod vajadzeiba apgiut latgalīšu rokstu volūdu byus norma Latvejis školā?
Kod īriednis, kam juopījem naturalizacejis eksamens nu Latgolys krīva, muocēs jū pījimt vīneigajā latvīšu volūdys paveidā, kū tys krīvs muok i kū jam, dzeivojūt Latgolā ari vajag, – latgaliski?
Kod, par pīmāru, Latgolys pošvaļdeibu vieleišonu bileteni byus latgaliski kai 20. godu symta 20. godūs Latgolā?

Latvejā kai totalitarajā Boltkrīvejā, kur taipat iz papeira vaļsts šmuki aizstuov boltkrīvyskū, a dzeivē vysi runoj krīvyski i boltkrīvyskuo vajag entuziastim.
Vīneiguo atškireiba – publiski runojūt par tū Latvejā, nasyt policeja.

Tok Latvejā var izīt autoru kolektiva saraksteita bīza gruomota par Latvejis kulturviesturi, kur nav ni vuorda par Latgolys kulturviesturi. (Avotiņa A., Blūma D., Līdaka A, Ņefedova I., Šmite E. Latvijas kultūras vēsture. – R.: Zvaigzne ABC, 2003.)
Tikai par tū Latgolu, kas ir baltīšu Latgola – par pīmāru, latvyski raksteituos gruomotys.
Dūmuot, Latgola byutu kaida okupeituo teritoreja, kur nikod nav bejs ni sovys kulturys, ni viesturis.
Dūmuot, latgaliski raksteituo, izdūtuo, dūmuotuo nikod nav bejs.

Koč skaidrys – latgaliski raksteituo eistyn nav Latvejis kulturys telpā, partū ka pat vuiceits i Latvejis augstškolu veics latvīts namuok puorskaiteit latgaliski raksteita teksta, davar tikt pi latgalīšu kulturys olūta.
I pa šai dīnai latgaliski raksteitais atsarūn cytā kulturys telpā, aiz septeņu aizslāgtu durovu.
A atslāga ir Latvejis školā – īvuiceis voi naīvuiceis.

Kas tei par latvīšu inteligenci, kas namuok sovys volūdys? Nazyna ni sovys viesturis, ni kulturys?
Kas tei par tautu, kam Latveja beidzās nazkur pi Aivīkstis, a aiz juos, kai maņ i munim draugim ir vaicuojuši tok jau Latvejis vydsškolu veikuši jaunīši, Latvejis augstškolu studenti, varbyut nav ni elektreibys, ni veikalu, ni civilizacejis…
Par kaidu literaturu, volūdu, viesturi var runuot.

A teicīņs to taids: “I vardive peikst, ka iz juos izmīdz.”
Var jau vysaiž padūmuot, ari par vardivem, kas peikst, ka izlāc iz odu ruguoju voi juos ar gruobekli damīdz pi zemis, gruobdami sīna.

A dūmuots ak jau ir par cylvākim.
Vysu myužu var nūdzeivuot kluseņam. Tik pa pavasaram kūrkt pa muorku voi pa pīci godi dzīduot Dzīšmu svātkūs i lēkt Daņču svātkūs. Par pīci godi reizi izviļkt sovu tautyskū sukni i atguoduot, ka tok latvīši, ka Laimys zeimis i Pārkiuņa zeimis, ka sova dzeive, sova zynuošona, sova saprasšona.
Reizi par nazcik laika aizdzīduot “Rūžeņu”, “Tuoli dzeivoj” i sasajust – cik tok breineiga tei latgalīšu volūda i folklora. Tik nikuo navar ni saprast, ni puorskaiteit.

A tod kas nabejs izmīdz, vardive aizpiekst, ļauds pasaceļ kai vāplys.
To Tibetai vajag breiveibys, to Irakā navajag kara, to pošim napateik parāds sovā sātā.
Pasacyloj, pasacyloj i aprymst.
A kū jau tī – lobuok pa sovam, lobuok ar mīru, lobuok mīreigi.
Tok jau pošim vīn juodzeivoj. Kuo mes te, lobī ļauds, plēssimēs. Cikom plēssimēs, atīs cyti i vinnēs. Atīs krīvs i pajims vysu.

Nazparkū maņ myusudīnu Latvejis bāda ar vaļdeibys i īriedņu korupceju atguodynoj sīvys dzeivi ar dzāruoju veiru i leidzatkareibu nu alkoholisma.

Zyna, ka dzer i ka nūdzers, a sasamīrej, nūgloboj kaidu naudu iztikšonai i kluseņom dzeivoj.
Kū ļauds padūmuos, ka es tai – sadūšu jam par kupri, atjimšu naudu i varbyut izdzeišu nu sātys. Mani že ļauds struopēs i sauks par natikli – ka sova veira naveižoju apkūpt.

Tai i sīva mozgoj sova dzāruoja jiuzys, vaksavoj pībrystuos tupelis i luopej, pa gruovim vuoļojūtīs, saplāstū kopku.
Kū jau tī – lobs cylvāks, ka nadzer. Ka nadzer.

Tai i tauta – zyna, ka vaļdeibā jem kukuļus. Ka kukuļus jem īriedni, uorsti, policisti. Zyna, ka jem, a ūrkš nazkū pa koktim. Kai kuo aizavajag, saveikš sovu veikši, sovu paceņu i skrīšnim – kab sev lobuma izalyugtu. I poši jimtu, ka kas devs.
Zyna, a nikuo nasoka. Leidzatkareigi nu korupcejis, apsaindiejuši.

A kas tī besu klauseisīs, kam taisneibys pīruodeisi.
Ka daudzi cyluosīs, vysu pagaisynuosi. Da i pasauļs nasaprass – otkon vaļdeibys krize, otkon korupceja.

Vajag pa lobam. Vysi sovi. Navar pasaulī ceļt naslavi. Apgrīzs vēļ Eiropys naudys, padzierduši taidu našmukumu.
Tai jau lobi cylvāki tī deputati i prīšknīki. Redz, cik gudri runoj. Pavuiceiti, ļaudīs apsagrūza.
Tai jau lobi cylvāki, kam besi naudys jim bejs gona i najimtu, kur vajag i navajag. Kurs pasūlej naudys, tam i pakaļ skrīn. Kai dzāruojs pudelei.

Dzāruoja tik grobs izvuiceis. Kas cylvāku gluobs nu montkuoreibys?

Voi ir lela atškireiba – tikt apglobuotam ūzula kūka grobā par tyukstūšu latu voi prīdiskūka grobā par symtu latu? Voi varbyut tik ar sintetiskū drēbi apsystā i puškim izrūtuotā dieļu kastē?

Smierts ir vīneiguo monta, kas vysim sadaleita vīnaiž.

Tik tys, kas dzeivoj dzeraunē aiz meža i pūra, tai i aizīt kluseņom ar sirdi.
Ni jis peikst, ni prosa. Ni juo uotrī aizspiej, ni breivpruoteiguo veseleibys apdrūsynuošona, ni bazneickungs ar pādejū sakramentu.
Kurs jau Reigai tiuļuok, tū ratavoj i īlīk slimneicā. Ka ir līka nauda, jam i peili iznas, i vyss kai pi cylvāku.

A cytaiž – div pasaulis.
Dzeraune i centrs.

Maņ sova dzeive, deputatim sova.
Kai jī Reigā nacīnej munys volūdys, tai i nacīneis. Siedi dzeraunē i runoj ar sovu sābru latgaliski, a kur jau teic mīstā i runoj ar kaidu svešu, tī jau lobuok i pa krīvyskam.
Partū ka zyni – krīvs to par akcentu nikuo napuormess, a latvīts par akcentu pasasmīs i nūsauks par čangali.

Namuoki dzeivuot i izasist – partū tev i nadūd ni naudys kai bolsuotuojim saeimā, ni dvīļu kai guņsdziesiejim, ni cyta lobuma. Ni tev zemis pi Rāznys azara, ni meža Atspukā, ni teiruma i jaunys sātys.

Šliuc i iz prīšku ar sovu veižu mašynu pa dzeraunis ceļu.
Kod īs pogosta ci nūvoda vieleišonys, mož kandidati i sypnēs kaidu graņts skaudzi leluokajuos dūbēs.

Koč vaicuojums nav par celim i veikalim, par školom i volūdom, par medicinu i elektreibu.
Vaicuojums ir par cīnu pret ūtru cylvāku, pret juo dzeivi i vajadzeibom – nanūmiert bez laika švakys medicinys sistemys deļ, napalikt suonim švaka ceļa deļ, napalikt bez normalys izgleiteibys juos reformu i myužeiguos nadataiseišonys deļ, napalikt bez sovys volūdys, kulturys, viesturis i sovys zynuošonys izgleiteibys rūbu i vuiceituoju analfabetisma deļ.
Vaicuojums ir par atbiļdeibu. Atbiļdeibu par sovim vuordim, dorbim i nūlaideibu. Atbiļdeibu pret cylvākim.

Koč stuosts par Latvejis vālātuojim i īdzeivuotuojim ir stuosts par vardivem, kas dzeivoj kluseņom.
Ka veicās izbēgt, to dzeivoj. Ka nā, apād starks.
Bolsu padūd tikai tod, ka kaids izmyn viersā.

Koč stuosts par Latvejis vālātuojim i īdzeivuotuojim ir stuosts par perini vystu, kas kluseņom sēd i perej cuoļus.
Tu esi atbiļdeigs, kab jei vysod byutu gona iudiņa i iedīņa. Kab vystai pītyktu spāka izperēt cuoļus.
Partū ka jei dzeivoj cuoļu deļ. Treis nedelis vysta nadūmoj par sevi, sēd ni āduse ni dzāruse. Tiks cuoli, kotru siekleņu atdūs bārnim.
Kaidam ir juodūmoj ari par pošu vystu. Kab cuoli napagaistu.