Postpadomju transports

No rīta piecēlos, lai brauktu uz mājām 11:28 – ar ātrvilcienu.
Parastais vilciens atiet vairāk nekā stundu agrāk un Viļānos ieiet 10 min. pirms ātrā vilciena – izvēle kļūst diezgan loģiska.

Biļeti nepārdeva, jo neesot sēdvietu. Ar masu paņēmu konduktoru un stāvēju vagonam pa vidu.
Biļeti man pārdeva parasto, ar visu piemaksu par komfortu – Ls 0,50. Komforts – stāvēt kājās. Nu jā.
Piepisās dzērājs, kas par vari iedeva man savu vietu un tad līda runāt un grābstīties. Paldies.
Šņākdama aizgāju uz vagonu, kur pārdod kafiju un rāda filmas. Ja jau komforts, tad komforts. Stāvēju tur.
Noskatījos bojeviku krieviski ar šaušanu un spridzināšanu un atnācu atpakaļ. Dzērājs bija aizmidzis.
No stacijas ar visu smago somu vilkos stopēt uz šoseju, jo autobusa kursēšanas laiks nav saskaņots ar vilciena pienākšanas laiku. Arī ar lēnā vilciena pienākšanas laiku tas nav saskaņots, tāpēc stresa nav.

No stacijas uz šoseju ved mazs meža celiņš. Mani apdzen sudraba Audi 100, uzņem gaitu un… iebrauc grāvī. Zilus dūmus gāzēdams un zemi ardams, izbezdē ārā. Aizbrauc. Uz ceļa gan paliek nolūzis bamperis.
Tad tas maita iekaš otrā grāvī, ar inerci izlido ārā, aizbrauc. Uz ceļa paliek no grāvjiem izgāzētas pērnās lapas, grantī vagas un robi, krūmi izlauzīti.
Nikna kā čorts ar kāju ka maucu pa to bamperi. Nolido nost kaut kāda skrūve, nolūzt plastmasas gabals. Pakāru zarā, lai citiem netraucē.
Novācos no ceļa uz meža stigu un vilkos ar visu somu uz šoseju.
Protams, šis brauc atpakaļ. Laikam meklēt to sūda bamperu. Gāzē kā slims, viss mežs rīb.

Uz šosejas neviens neņem. Stopē, cik gribi. Kurpes spiež.
Somu noliku zemē un vairs nestopēju, domāju – iet kājām, gaidīt busu, bāzt somu grāvī un vēlāk braukt pakaļ.
Apstājas auto. Aizvedīšot.
Šis, protams, viens pats ir braucis jau no Rīgas.
Nu bāc. Mierīgi varēju braukt ar stopiem.

Izlaida. Līdz mājām palicis 1 km pa grantinieku.
Tikko nogājis greideris, izčakarējis visu ceļu. Grants čupas un akmeņi. Kājas var izlauzt.
Kluburēju un domāju – tas viss galu beigās ir veiksme vai neveiksme. Galā tak tiku.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *