Postpadomju transports

No rīta piecēlos, lai brauktu uz mājām 11:28 – ar ātrvilcienu.
Parastais vilciens atiet vairāk nekā stundu agrāk un Viļānos ieiet 10 min. pirms ātrā vilciena – izvēle kļūst diezgan loģiska.

Biļeti nepārdeva, jo neesot sēdvietu. Ar masu paņēmu konduktoru un stāvēju vagonam pa vidu.
Biļeti man pārdeva parasto, ar visu piemaksu par komfortu – Ls 0,50. Komforts – stāvēt kājās. Nu jā.
Piepisās dzērājs, kas par vari iedeva man savu vietu un tad līda runāt un grābstīties. Paldies.
Šņākdama aizgāju uz vagonu, kur pārdod kafiju un rāda filmas. Ja jau komforts, tad komforts. Stāvēju tur.
Noskatījos bojeviku krieviski ar šaušanu un spridzināšanu un atnācu atpakaļ. Dzērājs bija aizmidzis.
No stacijas ar visu smago somu vilkos stopēt uz šoseju, jo autobusa kursēšanas laiks nav saskaņots ar vilciena pienākšanas laiku. Arī ar lēnā vilciena pienākšanas laiku tas nav saskaņots, tāpēc stresa nav.

No stacijas uz šoseju ved mazs meža celiņš. Mani apdzen sudraba Audi 100, uzņem gaitu un… iebrauc grāvī. Zilus dūmus gāzēdams un zemi ardams, izbezdē ārā. Aizbrauc. Uz ceļa gan paliek nolūzis bamperis.
Tad tas maita iekaš otrā grāvī, ar inerci izlido ārā, aizbrauc. Uz ceļa paliek no grāvjiem izgāzētas pērnās lapas, grantī vagas un robi, krūmi izlauzīti.
Nikna kā čorts ar kāju ka maucu pa to bamperi. Nolido nost kaut kāda skrūve, nolūzt plastmasas gabals. Pakāru zarā, lai citiem netraucē.
Novācos no ceļa uz meža stigu un vilkos ar visu somu uz šoseju.
Protams, šis brauc atpakaļ. Laikam meklēt to sūda bamperu. Gāzē kā slims, viss mežs rīb.

Uz šosejas neviens neņem. Stopē, cik gribi. Kurpes spiež.
Somu noliku zemē un vairs nestopēju, domāju – iet kājām, gaidīt busu, bāzt somu grāvī un vēlāk braukt pakaļ.
Apstājas auto. Aizvedīšot.
Šis, protams, viens pats ir braucis jau no Rīgas.
Nu bāc. Mierīgi varēju braukt ar stopiem.

Izlaida. Līdz mājām palicis 1 km pa grantinieku.
Tikko nogājis greideris, izčakarējis visu ceļu. Grants čupas un akmeņi. Kājas var izlauzt.
Kluburēju un domāju – tas viss galu beigās ir veiksme vai neveiksme. Galā tak tiku.

Leigū nakts Meža Trūpūs

Peipinis vaiņukam, a meža zemneicys – mozajam Jureišam.

Publiceits ite.

Pirmdiena, 30. jūnijs 2008 12:07

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Ite var apsavērt trejdevenis Leigū nakts kartenis, kas taiseitys 22. i 23. junī Preiļu rajona Rībeņu nūvoda Meža Trūpūs.

Nazkodejai dūmubīdru i draugu kūpai, niu bīdreibai “Latgolys Studentu centrs” ir tradiceja kasgods sasatikt iz kūpeigu leiguošonu 22. junī.
Kūpā leigojam vaira kai 10 godu nu vītys. Tei jau ir klasika – Leigū pi Mičuļa.

Vuords pa vuordam, a ziņa aizguoja tuoli. Beidzamūs godus pi gunkura nabeja, kur apsagrīzt, i nu reita pyunē iz sīna tryuka vītys guleišonai. Cyts cyta napazyna, te tik sasapazyna.
Cikom jau saiminīkam pīdzyma dāls i jis puors godu nareikuoja taida trikmīņa.

Jaunim jaunūs vaļa. Naleiguojs jau napaliksi!
Ka kuru godu nav saguojs nūbraukt iz kūpeigū leiguošonu, až gods saporceits.
Niu jau ūtrū godu LgSC leigoj Bukmuižā. Itymā godā beja ari latgalīšu grupu koncerts i projekta “Latgolys jaunīši – Latgolys nuokūtne” nūslāgums. A piec koncerta na mozuok lobs koncerts bejs vysu nakti azara krostā – ar gitaru i bez juos.

Tai kai tikai agri nu reita piec puors nakšu rikteigys naguleišonys atbrauču nu Pīterburgys, ar nūžālu saprotu, ka da Bukmuižys nanūbraukšu. Navar sēst pi styuris, ka kotra acs iz sovu pusi ruoda. Cikom izagulieju, tik vīņ laika beja palics kai dabraukt iz leiguošonu Meža Trūpūs.

Parkū taišni 22. datumā, a na 21. voi 23. junī?
Partū, kab 22. junī varātu nūleiguot ar draugim, a cytu nakti 23. junī varātu leiguot ar sovu saimi sātā.

Parosti saīt, ka 22. datumā izadzīdoj i izadoncoj tai, ka 23. labi ka saīt latvīšu tradicionalī gunkura padadzynuošonys svātki. Koč ir bejuši vysaidi gadīni – ari puorjuojīņs pa vysu Latgolu i taida īleiguošona, ka bolss pagaist i kuojis steivys.

A vēļ vīns svareigs īmeslis – 22. junī NIKOD naleist. :o)
I tys nav moz!

Ari itymā godā nabeja leita ni lasis. Beja kluss i mīreigs vokors, sylta nakts. Ūdu nabeja.
Nu reita lēce saule i atspeidēja gunkura gunīs, vyss vīnā vītā.

Tik nu augšys puori dabasim jau muove lels i malns padebess, kū saule lākdama nūkruosuoja ružovu, piečuok sorkonu i tod boltu.
Pa dīnu apsamuoce i pret vokoru jau pyute oss i solts viejs, leja leits osom puotogom – kaida tī vaira leiguošona. Taidi šašliku Juoni tik saīt.

A kū es te daudz runuošu.
Poši karteņuos varit apsavērt, kai beja.

Maņ kuojeņa pasleidēja jaunu meitu puļceņā

Publiceits ite.

Ceturtdiena, 26. jūnijs 2008 19:07

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Redz kai. Cikom es asu bejuse prūm nu Latvejis, vysaidu breinumu gona.
Navar a ni iz minota pamest ituos vaļsts, kab kaids vaļdeibys veirs naapsadauzeitu avarejā, voi kaids cyts, braukdams pa šoseju, nanūsystu kaida policista nu kuoju. Voi kab kaids uozs napaleistu zam buobys lyndraku.

Moza gon tei Latveja. Nav kur ceglam nūkrist i nav kur ar mašynu mudrai parbraukuot – vysuos moluos pa šosejom volkojās policisti, a buobys pošys karās koklā.

Nazkurā blogā vakar cyta storpā īsavieru, ka publiskajā telpā ir pasaruodiejuse nazkaida sekseiga sīvīte Aleksandra Jolkina, kam vīnu laiku ir bejs blogs, a tod jau dzāsts.
Vēļ pasabreinuoju – vyss škārsteikls pylns ar seksu: var apsavērt i plykus bārnus i kai buoba juojās ar suni i vecs ar ūtru veci, a ite atsarūn nazkaida Jolkina i pīroksta nazkū taidu, ka blogs par reizis teik dzāsts.
Redz, kaida Latvejā spieceiga tykumeiba. Voi — redz, kaids vuordam spāks!
Var stuovēt koč divejis tyukstūšys plyku buobu obrozu i četrys tyukstūšys ciču, a ite vīna nazkū pīroksta i nūsaraun.

Tik skaidrs, ka škārsteiklā navar izdzēst nikuo – blogs jau seņ beja nūkopeits i dabojams ZIP formatā. Ka kas – parole alexa.
Tai kai maņ ir pi kuojis, kū kura buoba roksta, ni es tuo bloga vierūs, ni skaitieju, ni maņ juo vajag.
Tik saprotu, ka tys ir koč kas, kas ir nūtics, cikom mane nabeja Latvejā.

Otkon i otkon saprūtu – Quo licet Iovi, non licet bovi.
Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vieršam.
Kas atļauts ministram, nav atļauts sprostam šoperam.

Ministri ir namiersteigi. Jī var napīsasprādzēt i braukt iz sazyn cik kilometru stuņdē. Nivīns policists jūs nanūstruopēs. Partū ka policists nūsabeis i pa prīšku pīzvaneis sovam prīšknīkam, kab struopeidams pats nadabuotu struopis.
Taida, redz, vaļsts, taida i morale. Korupcejai sveicīni nu mane!

Tik smierts i slimeibys prīškā vysi ir vīnaidi.
Napīsasprādzej i brauc. Kū nastruopēs policeja, tū struopēs dzeive.
Lai jau vyss labi.
Koč varbyut Latvejis medicīnai i sabīdreibai nabyutu par ļaunu, ka augšys gols sasatyktu ar dzeivis ūtru pusi i īsavārtu, ka laime nav myužeiga.

Nu ūtrys pusis, voi Latvejā kod nabejs byus prezidents bez sīvys voi prezidents invalida krāslā?
Golvys golam tok ir juobyut šmukam i taisnam. Ka ni pošim, koč keizaram juobyut idealam.
A poši to mes dzeivojam, kai Dīveņš devs i penseja voi olgys atļaun.

Šudiņ puorskaitieju ziņu portalus.
Izaruod, taisnajam Kastānam, kas nacik seņ īsastuoja par saimis vierteibom, pasleidiejuse kuoja.

Nu, goduos i tai.
Na vysod taisnī ir taisni.

Kai grybātūs sabīdreibai voi jim pošim – guodojūt par sabīdreibys atbolstu i bolsim vieleišonuos.

Kai jaunai sīvītei, kas dzeivoj myusudīnu Latvejā, maņ na reizi ir saguojs izdareit izvēli – byut par matraci voi nā. Ļaut dasadūrt sovom gryutim, gūžom voi sist.
Kotra jau poša izalosa – atsaguļt zamyškā i dabuot vysaidus lobumus voi pasavērt acīs i aizīt. Apsverūt vysus par i pret, guodojūt par īgyustamū i pagaisynajomū.

Mama stuostēja par sovu kursabīdrini, kas piec sekmeigu studeju i sorkonuo diploma Reigā aizbrauce iz Moskovu īsastuot aspiranturā.
Tī jai skaidrai pasacēja – vītu nav. Piec šaļts – vītu var dabuot. Tu šmuka meita. Nu Rigys, Pribaltikys. Vysu varim sarunuot.
Tai kai jei napuorgulēja ar profesoru, ar vysu sovu diplomu i ryugtumu dabuoja atbraukt iz sātu. Tai i vysu myužu nūstruoduoja slimneicā, gluobe bārnus, cylvākus. Latvejai vajag lobus i gudrus uorstus. Niu jau pensejā laikam.
Byutu puorguliejuse, byutu zynuotnē – kaida asistenteite voi paleidzeite.
Varbyut – byutu Latvejis medicinys zīds. Varbyut – atkluotu, kai izgluobt nu smierts trokūs Latvejis šoperus i jūs puorgaļveibys uperus.

Napasenim beja pietiejums par sīvītis lūmu zynuotnē. Statistika līcynoj, ka sīvītis zynuotnē lelā vairumā ir mozajūs omotūs, koč jūs tī ir vaira.
Kab sīvīte tyktu iz augšu, jai vajag struoduot daudz vaira i upurēt vaira – kab izkonkurātu cytys sīvītis i tyktu garom veirīšim, kam a apriori ir ļauts vaira.
A ceļš iz augšu na reši īt caur gultu. Na jau tikai zynuotnē.

Ka kaida Kastānam pasabuozuse apakšā i vyss ir nūtics, ar nikuo jauna.
Ni jei pyrmuo, ni pādejuo. I kas vēļ svareiguok – ni jis pyrmais, ni pādejais.
Nav iluzeju, ka kaids vecs, lai cik tykumeigu dvieseļu sorgu nu seve taiseitu ļaužu acīs, tai sprostai pasavērs acīs šmukai sīvītei, kas gulstās juo prīškā, i aizīs.
Niu žurnalistei vajadzēja kompromatu i roksta. Cytu reizi kaidai vajadzēs dorba i karjerys. Vēļ cytai vajadzēs kuoseiša juos intimajā CV.

Te nu beja saimis vierteibu aizstuovi, tai sabīdreiba niu moralizej.
Taidi poši veči kai tī, kas nabļaun medejūs par vierteibom.

Keizaram nivīns napīdūs klybys kuojis voi greizys mutis.
Keizaram juobyut idealam – verīs i navari nūsaprīcuot, cik ideals i bolts.
Deļtuo jau tautai i vajag keizarus.
Deļtuo jau dybynoj apmozguotūs i balsynuotūs keizaru jaunuos partejis.
Deļtuo jau tauta i bolsoj par balsynuotajim keizarim, a vacūs svīž mieslīnī i lomoj nu saeimys uorā.

Quo licet bovi, non licet Iovi.
Ka dzeraunis cyukai atļauts tust i gulēt dubļūs, tuo navar cylvāks.
Kas atļauts sprostam večam, nav atļauts integracejis ministram.
Omots na komots, a pīnuokums i atsasaceišona nu sovu privatūs ierteibu.

Nikod nadori nikuo taida, kuo Tu nadareitu Dīva i pasauļa prīkšā.
Sevkura sīna var byut tikai styklys, aiz kura ir tyukstūšom ocu.
Sevkurai sekseigai začīnei sumkā var byut diktofons.

Ka kaids keizars ļaudim ir saciejs vīnu, a dora cytu, navar gaideit, ka cyti jam tuo napīminēs.
Te jau ari lelais nūzīgums – na jau apsagruobuošona ap cičim i lytkom, čaja dzeršona voi gribeišona kuo vaira, a publiska aizalīgšona i uobeļa pajimšona vystik.

Runa jau nav par seksu, a par morali.
Par atbiļdeibu.
Atbiļdeibu par sovom dūmom, vuordim, dorbim i nūlaideibu. Kai tū vuica kristeiguo morale.

Interesnai, kas itymā situacejā byus upers?
Ministrs, kas demisionēs, partū ka juo vuordi nasaskaņ ar dorbim?
Ministra sīva, kas jam ir šmuks īluops iz publiskuo ancuka?
Žurnaliste, kurys identitati ministrs var elementari nūskaidruot piec juos mobiluo telepona numera?
Avīze, kam skaiteituoji puormat dzaltonumu, partū ka leist aiz ministra moralis durovu nav labi?
Sabīdreiba, kam pasagadiejs našmuks keizars ar vīnu aci i klybu kuoju?

Saulis lākts 23. junī

Publiceits ite.

Ceturtdiena, 26. jūnijs 2008 00:31

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Tai goduos.
Beju jau pabeiguse sovu ituos nedelis dīnrokstu, a jis pagaisa.
Mozilla pieški beja aizataisiejuse, koč es jai i piersta nadadyuru – Leigū dīnys mapē meklieju karteņu, kū dalikt ite.
Izaruodēja, ka juo vaira nav. Ka teksts ir pagaiss virtualajūs myuža mežūs. Ka tekstam vīglys kuojis. Myužeigu duseišonu.

Nikas nu tuo, kas ir niu i ite, nav myužeigs. Vīnu šaļti pagaiss vyss.
Kas saleidzynuojumā ar dzivi i smierti ir vīns pagaiss dīnroksts. :o)
Cik tekstu ir bejs, cik vēļ byus…

Niu nikuo.
Par Seiksta medeibom upē, naturalizacejis eksamenim latgaliski, volūdnīku konferenci Pīterburgā, Leigū svineišonu i sovu jaunū fotoaparatu pīraksteišu nazkod cytu reizi.
A varbyut i nikod.

Nikas nav tik svareigi, kab navarātu byut nasvareigi.

Varbyut i labi.
Nikuo taida cīši geniala tī nabeja – tikai teksts.

Klausūs legalū latvīšu muzyku. Atrodu sātyslopu, kur juos var dabuot. Ar nazkaidu tizlu reklamu, bet lai jau teik.
Nu tuo, ka es jū dzierdeišu 100 reižu, es napalikšu par jūs klientu. A dabuošu 100 dzīšmu.
Asu par slinku, kab dzīsmis nūvylktu iz datora cītuo diska. Klausūs taipat teiklā.
Ir ari latgalīši, “Bez PVN”.

Pagaisušuo dīnroksta vītā lai jiusim teik itei karteņa.
Saulis lākts 23. juņa reitā.

Nalītoju Fotošopu. Ar jū tikai zeimeju i lepeju, bet tei jau cyta tema
Ka biļde nav saguojuse, tī naleidz nikas – ari molu apgrīzšona voi filtri.
Izlyku tikai parokstu. Manum de tabula.

Bet fotoaparats tūmār ir breineigai. Saīt taida kai pīzeimu gruomateņa.
Itei beja pyrmuo dīna, kod nikuo nanūfotografieju.
Laikam deļtuo, ka agri nu reita atbrauču iz Reigu.

Drukys aizalīgums myusu dīnu Latvejā

Publiceits ite.

Otrdiena, 17. jūnijs 2008 17:15

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Kab veicynuotu diskuseju par latgalīšu rokstu volūdu, sovā šudiņdīnys dīnrokstā vuords vuordā puorpubliceju avīzis “Rēzeknes Vēstis” redaktoris Mārys Nizinskys rokstu par latgalīšu rokstu volūdys reformu (Rēzeknes Vēstis, 2008. goda 12. juņs).
Skumdynoj, ka cīnejamuo redaktore tai ari natyka izmontuojuse izdeveibu īsarast iz informativū seminaru, kū 2008. goda 17. junī Latgalīšu rokstu volūdys ortografejis komiseja reikuoja Rēzeknē sadarbeibā ar bīdreibu “Latgolys Studentu centrs” i Rēzeknis dūmis i Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys atbolstu.
Seminars tyka reikuots, kab informeitu sabīdreibu par izstruoduotajom vīnuotuos ortografejis normom i par ortografejis komisejis padareitū.
Informeitam cylvākam, kas pats ir īraudziejs i izzynuojs, ir mozuok aizsprīdumu. Jis pats var dūmuot, sprīst i izlemt.
Ite īlīku saiti iz vītu, kur kotrs škārsteikla lītuotuojs var īsapazeit ar Latgalīšu ortografejis komisejis izstruoduotajim nūsacejumim.
Verīs: http://www.lakuga.lv/lg/files/download?id=764

Iz informativū seminaru par myusu dīnu ortografeju organizatori aicynuoja īsarast latgalīšu inteligenci, medejus, školu, bīdreibu i Katuoļu bazneicys puorstuovus i vīnkuorši interesentus.
Iz seminaru beja īsaroduši i latgalīšu volūdnīki, i pošvaļdeibu puorstuovi, i izdevieji, i bazneickungi, i škoļnīki i studenti, i pensioneri, i cyti ļauds, kam ir svareiga latgalīšu rokstu volūdys nuokūtne.

Tok izaruod, ir gona cylvāku, kas sevi tur par sovys volūdys cīneituojim i sorgim, bet nasainteresej par volūdys normeišonys procesa aktualitatem.
Sok, kai beja pyrms godu symta, tai dzeivuosim i niule.
Tok ir vaicuojums, voi mes, myusu dīnu latgalīši, asam tīseigi turpynuot totalitarūs varu represejis pret sovu volūdu i ar vīglu rūku sovu ambiceju vuordā puortraukt rokstu volūdys normeišonu – iznycynuot Ontona Skrindys i Pītera Stroda īsuoktū dorbu?

Pastuov tys, kas izamaina.
Latgalīšu rokstu volūda ir dzeiva volūda i jei seņ ir peļniejuse, kab ar jū struoduotu zynuotnīki i izstruoduotu precizuokys volūdys normys.
Kai tū sovā laikā darēja P. Strods, sasaskarūt ar na mozu sabīdreibys pretesteibu.

Nu 1929. goda ir puorguojs daudz laika.
Kū kavēja Ulmaņa vīnuotuos vaļsts idejis i krīvu vaļdeibys sovjetizaceja, tū nadreikstam turpynuot mes poši. Latgalīši.
Grobu sovai volūdai mes varim sasist tik poši i tik mes poši varim jū apbierēt.
Taipat tik mes poši varim jū izceļt saulē.

Vaļsts volūdys lykumā ir īraksteits, ka vaļsts garantej latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.
Tok kas ir vaļsts?
Latgalīši garantej sovys volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, izmontojūt tūs lykumūs ītvartūs mehanismus, kas tū atļaun, garantej i dora īspiejamu.
Tymā skaitā – cīnejūt cytu dorbu i pījemūt jūs padareitū.

Mes nadreikstam aizalīgt sovys raksteibys.
Ka cīnejam gruomotu puorraksteituojus, kas turpynuoja raksteibys tradiceju ari drukys aizlīguma laikā.
Ka cīnejam latgalīšu atmūdys darbinīkus, kas piec ilguo drukys aizlīguma dybynuoja avīzis, izdeve gruomotys, taisēja gramatikys, ortografejis nūsacejumus, vuordneicu.
Ka mes cīnejam sevi, sovu volūdu, juos viesturi i tīseibys dzeivuot i iz prīšku.

Volūdys normeišona ir ilgs i sarežgeits process, tok tys ir svareigi volūdys saglobuošonai i atteisteibai.
Ka mes nūlaissim rūkys i kotrs raksteisim pa sovam, ar kū byusim lobuoki par latgalīšu drukys aizlīdziejim?
Volūdys atteisteibai ir svareiga vīnuotu volūdys raksteibys normu izstruoduošona. Lai ūtrs saprostu, kū pyrmais gryb pasaceit. Lai pyrmais cīneitu, kū ūtrais soka. Lai trešajam nabyutu juoguodoj, kas tī pīraksteits.

Izveiduot vīnuotu latgalīšu rokstu volūdys ortografeju 2003. goda februarī rūsynuoja Latgolys Studentu centra organizātuo volūdnīku, goreidznīku, kulturys darbinīku i rakstnīku diskuseja. Juos laikā vysys pusis aplīcynuoja vajadzeibu piec vīnuotys latgalīšu pareizraksteibys.

Diskusejis rezultatā pi LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis tyka izveiduota Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja, kurys uzdavums beja pabeigt latgalīšu raksteibys reformu.

Komiseja dorbu suoka 2003. gada junī i struoduoja vairuok godu, raugūt rast kompromisu storp raksteibys tradiceju, volūdys normom, dzeivajom izlūksnem i īprīkšejūs ortografejis komiseju padareitū i īcerem.
Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi tyka pījamti LR Vaļsts volūdys centrā 2007. goda 28. septembrī i publicāti Latvijas Vēstneša 18. oktobrī.

Latgalīšu ortografejis komisejai beja div aizdavumi:
* saglobuot raksteibys tradiceju i P. Stroda nūstyprynuotuos raksteibys normys, īvārojūt juo ortografejis komisejis politiskūs īmesļu deļ napabeigtuos i narealizeituos raksteibys reformys,
* tyvynuot raksteibu dzeivajom latgalīšu izlūksnem, kab jimā atsaspūguļuotu tautys runa i jaunuokī volūdnīciskī pietiejumi.

„Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis izstruoduotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi byuteibā ir Dr. phil. Pītera Stroda vadeituos komisejis napagiutuo dorba pabeigšona.
Kotra rokstu volūda ir kompromisa variants storp dzeivuos volūdys izlūksnem i rokstu volūdys tradiceju. Bet kompromiss ir vajadzeigs, lai latgalīšu rokstu volūdys lītuotuoju reiceibā byutu kūpeigys pareizraksteibys normys.
Dīvamžāļ ilgais ar aizlīgumim saisteitais puorruovums latgalīšu rokstu volūdys lītuojumā, kai ari nasakuortuotuo raksteiba nav bejuse labvieleiga volūdys atteisteibai.”

“Reformys pabeigšona beja napīcīšama, lai nūdrūšynuotu kvalitativu latgalīšu rokstu volūdys lītuojumu. Izstruoduotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi ir baļsteiti Latgolys izlūkšņu pietejumūs.
Normu nūteikšonai ir apzynuoti dažaidu volūdys paruodeibu plašuoka lītuojuma areali, deļtuo vairuokūs gadīņūs nūsacejumūs teik pīļauti raksteibys normu varianti.”

Tai eisi pyrms informativuo seminara par myusu dīnu latgalīšu ortografeju rakstēja Latgalīšu ortografejis apakškomisejis prīšksādātuoja Dr. philol. A. Stafecka.

Latgalīšu rokstu volūdai ir ilga tradiceja, vaira kai 250 godu.
Tei jau seņ vaira nav dialekts voi izlūksne, a normeita rokstu volūda.
Tikai nu pošu latgalīšu ir atkareigs, voi jūs rokstu tradiceja byus dzeiva i piec 250 godu.
Voi tuolajā 2258. godā Latgolys bārni muocēs raksteit latgaliski.

A niu M. Nizinskys roksts.

“Pādejā laikā jyutami aktivizejušīs latgalīšu gramatikas pōrveidōtōji. Sovu teoriju propagandai jaunōs ortografijas autori i pīkritēji izmontoj vysas īspējas — radio, internetizdavumus, diskusiju klubus. Bet, lai cik mes mēginōtu saklauseit eistu, pōrlīcynūšu pamatōjumu tam, ka uz papeira jōmaterializej divskaņu izruna, atbiļdes nav. Vajag tōpēc, ka vajag. Tōpēc, ka tai runojam.

Dōrgī latgalīši! Pyrms īvīst raksteibā “muoja” i “muote”, varbyut vajadzātu pīpraseit divskaņu raksteišonu ari myusim visim vīnōtajā latvīšu volūdā: “uods”, “luogs” utt. Tei byutu loba īspēja dažam lobam asūšajam vai nōkušajam nu Latgolas uz Reigu aizbāgušajam zynōtnīkam nūpeļneit volūdas reformatora “kruoni”.

Asu grēceiga, bet dūmoju, un daudzi jo daudzi maņ pīkreit, ka vysa šei “uovekļu” īvīsšona tik teišam ir vīn atsevišku personu mēginōjums taidā veidā īīt vēsturē. Nav svareigi, iznōks voi naiznōks, pījems tauta voi napījems, bet mērkis ir likt par sevi runōt. Un teišam runoj. Tī, kas vaļsts naudas moku tur, nu itōs gramatikas reformas nikō nasaprūt, bet ej nu sazini, kū tī latgalīši tur cylojās. Var jau byut, ka jim tai vajag. Atbaļsteisim, lai otkon naklīdz, ka vaļdeiba līvus vairōk respektej nakai latgalīšus. Lyuk, taidā veidā dažim mōceitim veirim un sīvom pasaškir lelōkas īspējas tikt pi budžeta voi Eiropas naudas. Īspēja aizstōvēt taidu voi cytaidu zynōtnisku grādu.

“Ahā, redz, ka itai lītai ir atbolsts!” sasagiun jaunīši, studenti. Tai rūnās “uovekļu” linijas sekōtōji. Nu, studentus var saprast: jaunam cylvākam cīši gribīs byut originalam. Bāda tikai, ka nivīns nu jaunōs ortografijas īvīsējim un dedzeigīm atbaļsteitōjim tai ari nav pasacejis eisi un skaidri, kaids lobums Latgolai, latgalīšu volūdai nu vysas itōs putras.

Muns krystdāls, 11. klases skūlnīks Raivis, pazeistama Latgolas dzejnīka grōmotu izpētejis, vysus materializētūs divskaņus saskaitejis, atzyna: ja ītūs līkūs burtus izmastu, grōmota byutu par sešom lopom plōnōka, taitod ari lātōka un vīglōk losama. Tys ir pyrmais, bet na golvonais arguments pret līkim burtim raksteibā. Storp cytu, volūda, kuru mōksleigi nauzloboj, vīnmār ir racionala, vysu līkū izmat kai navajadzeigu.

Bet niu par vēļ vīnu argumentu. Naseņ beju tāva dzymtajōs mōjōs Viļakas pusē. Pi myusu cīma krysta maja beigōs parosti nūsaslādz pogosta maja dzīdōjumi. Sanōk sīvītes, vacas i jaunōkas, nu apleicīnes cīmim un, kas seviški pateikami, vad leidza bārnus, i mozōkus, i lelōkus. Itī bārni, paļdis Dīvam, ļūti skaisti losa lyugšonas un dzīsmes nu bazneicas grōmotom, kas ir Stroda gramatikā raksteitas. Poši izavuicejuši.

Pēc dzīdōšonas īdevu jaunajim vīnu dzejūļu grōmotu jaunajā raksteibā. Bārni nu sirds ceņtēs, bet tōļōk par pyrmū lopu natyka, atdeve grōmotu atpakaļ. Līkī burti traucej saprast dzeju. Tod kaida mērka dēļ mes reformejam tū, kas jau godu desmitūs tautā īgojis, tautas pījemts? Izjaukt vysu var vīgli, gryutōk nūjauktōs, saōrdeitōs mōjas vītā uzbyuvēt jaunu. Itymā faktā ir vīns mīrynōjums: lai kai mes vaidētu, ka volūda izzyud, asmu pōrlīcynōta: jei dzeivōs, par speiti dažaidim uzlobōtōjim, kuri pat pamatōt sovus uzlobōjumus eisti naspēj. Dzeivōs tōdēļ, ka jei Latgolā ir bazneicas volūda, ka nōkamajom paaudzem paliks grōmotas, kū izdūd Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, sekojūt profesora Stroda gramatikai.”

I nūbeigumā muns nūvieliejums.
Lai Jiusim vysim loba dīna i Jius skaiteitu daudz latgalīšu gruomotu, avīžu i škārsteikla rokstu!

Ka kaids navar puorskaiteit latgaliski raksteitū, juovaicoj, cik daudz tod jis skaita.
Ar analfabetismu nav juosalīlej.

Lai izadūd nūsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu koč da 2258. goda!

Meža zemneicys i privatīpašums

Junī zīd dabasi i zeme.

Publiceits ite.

Pirmdiena, 16. jūnijs 2008 15:09

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Kuortejais nedeļgols, piec kura vajadzātu atsapyust. A kū tī. Cikom dzeivoj, i kusti. Tys nikuo, ka piec tik trokys juošonys pa pasauli šaļtim i vysā nakusti…

Apjuoju puspasauļa. Latgolā niule kai dabasūs – vyss bolts. Vyss vīnūs suņubūrkšu zīdūs. Itai var byut tikai junī. Zīd i zīd. Kotra seikuokuo skareņa i zuoleite.

Vakar pīvakarē ar Lukaševiču brydom pa zuoli pi Ūzulainis kopu statiņa. Sprīdem – naz, ir taidi privatī kopi. Daej pi vuorteņu, a tī pīraksteits – privatīpašums. Īeja aizlīgta.

Pīrosts tok, ka ej, kur gribi. Lai kas, tok kopi pīdar vysim.

Lukaševičs maņ pieški pavaicuoja, par kū byus muns ituos nedelis dīnroksts. Až apjuku. Es tok nikod nazynu, par kū raksteišu. Ar kū suoksīs, ar kū beigsīs i voi vysā byus. Rokstu da rokstu. Kū asu dūmuojuse pīraksteit, tys tai i stuov napabeigts i naīsuokts. Taipat vysaida breinuma gona.

Da i itam žanram vaira pīdar najaušeiba kai plans.

Atsacieju jam, ka raksteišu par itū šaļti. Kai mes obeji syltā juņa pīvakarē brīnam pa zuoli.

A kopi tī beja interesni, iz privatuos zemis sataiseiti vīnai saimei – Barkānim. Cyta nivīna, tik sovejī. Vyss šmuki izpļauts, sakuortuots. Iz kopu vyds bolts krysts.

Tī apglobuots ari 1947. godā mirušais latgalīšu politiks, uorsts i publicists Vinca Barkāns. Jis sovā laikā ir bejs 3. i 4. saeimys deputats nu 1928. da 1934. goda, Latvejis Centraluos padūmis lūceklis nu 1944. da 1945. goda, Ludzys i Rēzeknis apriņča vaļdis prīšksādātuojs.

Cylvāks darēja i beja, da cik cylvāku itai ir bejs i cik vēļ jūs byus. Tok jī vysi nazkuo cerēja i jī vysi niu cer. Vysim jim dzeive beja pylna itaidu seikumu. Vysaidu nacarātu kasdīnys breinumu.

Myusim vysim dzeive pylna mozu laimeišu. Kai sorkonu meža zemneicu ūgu zuolē – škur tik i losi.

Nikuo taida lela jau nav. I nagaidi. Tik eisys laimis šaļtenis.
Juņa zuolē sazīdiejuši juoneiši, cytā vītā saukti par zylgaļveišim, cytā par juoņazuolem, cytā par nārbulim, cytā vēļ kai. Meža zemneicys saulē sakorsušā zuolē. Zivteņa daplikšynoj ar asti muorkā. Bārna syltais pakauss zam zūda. Babys krunkainuos rūka dasaskor vīgla i solta – vasali, vasali. Kačs dasaglauž pi kuoju.

Pieški saprotu, cik dzeive ir drausmeigi eisa. Otkon gotovys meža zemneicys, otkon īt Leigū. Nakts eisys, eisenis.
I kod vēļ itai byus.

Īguoduoju, kai nazkod paguojušuo godu symta beiguos Luvrā kleidu pa holandīšu muokslinīku zalim i vierūs jūs obrozus. Kai maņ patyka jūs smolkai izzeimātuos detalis! Tuoļumā pa ladu skrīn bārns ar suneiti, a suneišam acs boltums puorgrīzts.

Tī beja ari Pesteituoja obrozi, a zam krysta lyudzās Jumprova Marija, nazkaidi svātī i obroza pasyuteituoju saime. Tāvs, muote i bārni. Až ni kai myusu dīnu karteņā Aglyunis svātkūs 15. augustā – kurs var, tys jau aizruopoj, aizklemš i aizjuoj. Tys i lyudzās, i dīnu svietej.

A vēļ zam krysta beja meža zemneicenis. Mozys, sorkonys, akuratnai izzeimeitys ar vysom lapeņom i dzeislom. Jezus nabeja tik smolkai izzeimāts kai tuos zemneicys. Vys dūmuoju – kam juos tī. Izaruod, tuo laika gleznīceibā meža zemneicys simbolizej Kristus asni, kū jis izliejs par myusu grākim.
Kū vaira meža zemneicu pi krysta, tū izzeimātajai saimei atlaists vaira grāku. Sok, golvonais ir ticeiba.

Pi kopu vuorteņu saulē auga meža zemneicenis. Vierūs i beinuojūs. Jau gotovys. Zemneicys sorkonys, jau zīd juoneiši. Leigū tiuleņ byus kluot.
Napagaršuoju zemneicu – pi kopu tok. Tai navar, aiz cīna pret myrušajim. Kopi ir myrušūs privatīpašums. Vīneigais, kas jim palics.

A suņubūrkši pīder vysim. Mes asam atbiļdeigi par jim.

Šudiņ pyuš leita viejs, varbyut sapyuss leitu

Publiceits ite.

Otrdiena, 10. jūnijs 2008 17:25

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Laika breineiguo doba
Pajem aiz vīna zūba i valk
I tu īsi i skrīsi, i cīssi, i sasalīksi
Laikam suopeigys kneipstongys
Laiks teve napalaiss vaļā

Laikam veikalā izpuordūšona
Manekenu steivuos mutis
Pylnā reiklē runoj par dzeivi
Kur kuoju spersi,
Tī pagaiss tovs laiks

Tova pasauļa ceļūs
Niu sacalti kreditu cīmati
Jaunūs cylvāku geto i lobuoka dzeive
Vīņ jī poši nadzeivoj sovā sātā
Jī atpeļnej sovu dzeivi

Kur īsi, kuo dareisi
Vysam ir laika smuords
Laiks nūbučoj tevi iz pīris
I pamat eskalatora trepēs
Verīs, kur kuoju liksi, nadasnīgsi

Seikuos kasdīnys īšonuos
Izkiust tovs myužs
Dzeivis vīneigūs kilometrus
Laiks aizīt vīns pats
Tovā ceļā ir smierts

.

A nikuo svareiga iz pasauļa. Tik vosora i Tievanānu nakts

Kartenis autors: Santa Ulnicāne

Tievanānu nakts. Pasuokums latgalīšu literaturys autorim i skaiteituojim.

Publiceits ite.

Pirmdiena, 9. jūnijs 2008 12:55

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Padūmuoju i izdūmuoju, ka itūreiz vajag pīraksteit, kai maņ īt i kū es redzieju. Cytaiž saīt, ka sovā dīnrokstā rokstu vysa besa, a nikuo narokstu par sovom dīnom i īšonom. A munys dīnys ir daļa nu vysa pasauļa dīnu. Vēļ vaira – juos ir munys vīneiguos dīnys.

Varbyut i Tev byus interesnai puorskaiteit vysaidu breinumu.
Ka jau Tu ite skaiti tū, kū es rokstu.

Pasauļs turīs iz breinumu, a breinumi turīs iz tūs, kas jūs īsaver.

Jau zīd boltuos peipinis! Tai ka vosora jau ir suokusēs!
Pi Borkovys redzieju lelys pļovys – vysys vīnūs zīdūs i boltys. Nu suoku padūmuoju, ka tī pīneju puorzīdiejušī zīdi i puks. A nā. Peipinis. Tai ka vosora ir kluot.
Augšā zyli dabasi, lejā bolta peipiņu pļova. Saulē sasyluse i leigojās viejā.

Šudiņ guoju iz dorbu i taišni zam muna lūga zuolē aizmidzs bolts kačeits ar raibom plemem. Gulēja komulī, dagunu apsedzs ar asti, a tīpat sūplok grab i šveikst Raiņa bulvars – mašynys, trolejbusi, guojieji. Parkā pi kanala čyvynoj putyni. Nūkloudz trolejbusa stangys, aizakauc sirena, nūčeikst bremzi, aizaryuc motors.
Piļsāta skrīn sovu skrīšonu, a zuolē guļ kačeits. Pīsaceļs i aizīs, a zuolē pi puorzīdiejušuo rododendru kryuma paliks vīta. Zuole lānom otkon atsalīks. Piec laika nikuo nabyus radzams.

Pa īlu maņ otkon pretim guoja vecs ar pīna konom. Rūkā peita bryunuo sutaža setka nu sovetskūs godu, setkā div aļumina kanenis. Adeita veste, plastmasa brillis, sondolys kuojā.
Tai tī ļauds staigoj. Vysim, dūmuot, vajadzātu byut piec vīna šnita, a jī ir vysaidi i jim vysaidim saīt byut vysaiž.
Kaidu ļaužu nav bejs, kaidi vēļ byus. Aļumina kanenis puordzeivuos jūs nesiejus.

Pa īlu guoja muote, tāvs i bārns. Tai i nasaprotu, kaidys tauteibys. Muote blonda, tāvs ar malnim motim i šaurom acim. A bārns kai bārns – turīs sovim dzymdynuotuojim pi rūku i prīceigs pa šaļtei podlāc gaisā. Podlāc i turīs. Lai mama ar tēti jū nas.

Vakar beju Viļuonūs iz tiergu. Vajadzēja nūpierkt cuoļus.
Tei ir taid Tievanānu dzejis skaitiejumu tradiceja – nu reita juoīt iz tiergu i juonūpierk koč kas dzeivs. Paguojušajā godā dūmuojom pierkt syvānu, a nūpierkom 10 broileru cuoļus.
Piec tam Raibīs Suņs aizbrauce iz dorbu, iz “Latgolys Radeju” i veļtēja cuolim dzīsmi. Kab jī augtu sprauni i rasni.
Izauga ar. Kai naaugs, ka cuoļu krysttāvs apsveic pa radeju!

Itymā godā broileru nabeja. Tierga lūpu golā pi vacūs kopu i stadiona īraudzējem, ka tiergoj 3 raibus suņus i 1 kači. Vēļ kastēs auss cyluoja truši. Bet mes bejom cīti sovā sirdī i turējemēs tik pi putynu.
Varēja nūpierkt gaili. Jis taišni šmuki sadzīduoja.
Varēja dabuot vystys, kas dzēre nu trauka i kosa pakaišus.
Beja taidys vystys, kas jau tiergā beja nūdiejušys ūlys. Sēdēja kastē i blisinēja acs.
Beja pusaudži cuoli, kas jorzuoja pa sovu kletku i kuope cyts cytam augumā.

Mes apsastuojom pi cytu putynu. Tī beja vecs, ks tierguoja peilynus, zūsynus i indykus.

Peilynim daudz navajadzēja – kai kas, tai koklys puori kastis molai, a tod māga puori. Paplivinej ar sovim pūkainajim spuornim i jau nūpļoukš ūtrā pusē iz zemis.

Zūsyni vaira turējēs kūpā i staipēja sovus dzaltonūs koklus. Nu jūs izaugškūšys breineigys palākys boltuos zūss. Tai i nasaprotom, kaidā kruosā byus.
Tok maņ beja bais, ka mama mani padzeis ar vysim zūsynim nu sātys. Vareišu ganeit pa Tievanānim i reizi sutkā īt puori asvaltam i pļovai iz upi.

Nazkod sābrim beja zūsine Džuļjeta. Palāka i ar dzaltonu kņuobi. Jei vys guoja da myusu gostūs i revidēja pa pogolmu. Jei cīši napatyka, ka spaņūs salīk uobeļus voi buļbys. Nūsalomuoja i pa vīnam lasēja uorā. Akuratnai salyka sev apleik iz zemis i tod cīneigai piec labi padareita dorba aizluopuoja tuoļuok.
Vēļ Džuļjetai cīši patyka īknībt čūkstā Makšam. Tys vys aizmiersa i otkon daguoja kluot, a zūsīnei až azarts. Tei nikuo, nikuo. Tod pagaida, lai suņs daīt tiuļuok i kloukts! Suņs bāg, asti īspīds storp kuojom.
Ka dasīts beja, to naaiztyka. Džuļjetai napatyka, ka Makss volkojās apleik pa pogolmu.

Indyki peikstēja vīnā peiksteišonā. Breineigi putyni, tik ka bais – otkon izaugs i nivīns nasajims jūs nūkaut. Sok, lels i gudrys putyns, acīs verās. Nu kai taidu kaut.

Tai vīnu rudini nivīna indyka nanūkuove, vysi palyka iz zīmys i tod, kai spruka syltuoka dīna, plēsēs uorā nu klieveņa i čeikstādami guoja pa snīgu pastaigā. Cyts izlidoj kūkā i sēd uobeļneicys zorā. Až peikst, ka gribi pajimt pazusē i īnest klāvā. Leli putyni, a baļsteni smolki i žieleigi.
A lelais indyks, nūsastuojs snīga kupanā, izkuore sovu topuci i lomuojuos. Snīgs da vādara, a jis sirdeigs. Daej kluot, pajem pazusē, a tam tik soltuos kuojis kircinej i sorkonuo buorda leperej. Pats nikuo nasoka.

Tai i izdūmuojom, ka navajag ni zūsynu, ni indyku. Pierksim cuoleišus.
Beja taišni palykuši 11 goboli, atbraukuši nu Kolupa. Tī pi parka dzeivoj Sandra i tur vysaidus putynus. Jei pat strausi ir! Tik laikam juovaicoj, kam myusu dīnuos Latgolā nav strausu. Kurs daudz moz kust i kustynoj dzelu, tam aiz sietenis plykuos golvys cyloj strausu bareņš.
Sandrai tože vysaidu kustūņu gona. Nav tikai emu. pagaidom.

Nūpierkom 3 sortu cuoļus.
Lai mani nūsyt, napīmiņu, kaidu sortu. Zynu, ka 2 ir dzaltoni, 2 bryuni i puorejī vysaidys pakuopis malnuma i raibuma. Vīns mozeņš, šivereigs i ar boltu čūksteņu. Vēļ vīns ar boltu golvu.
Vīnu sortu sauce tai kai par Astrologim, tok ar P burtu. Saīt Astrolopi. Nazkai nasatic, a varbyut i ir astronomiskī lūpi. Sazyn bess, kas tī nu jūs izaugs.

Anna, muna krystameita, beja par cuoļu nesieju. Až elpu aizturiejuse nese cauri vysam tiergam da bazneicys. Aizguojom is sātu i nūlykom paienī. Aleksandrs, godu ostoņu puika, kas beja atbraucs gostūs, sēdēja pi cuoļu kastis i piļņavuoja, kas tī pa kam. Ni jam ēst ni dzert.
Vys nu sajiusmys klīdze – pasaver, pasaver! Cuoļs! Aizguoja i padzēre! Niu ād! Niu guļ!
Bārns sēdēja pi cuoļu kastis i nu breinuma nazynuoja, kur dētīs. Dzeivi cuoleiši! Kust! Ād! Guļ!

Piečuok puika aizguoja iz klāvu apsavērt syvānu. Tūs pošu, kū nūpierku maja tiergā.
Pa mienesi obeji jau paauguši i apsavāluši. Pupuzīds opols kai rutuļs. Kai daīsi pi aizgolda, tai īt kluot i rukšinej. Jam pateik, ka pakosa muguru. Jis taids ar syltu, slapņu dagunu i ziņkuoreigs.
Šustrīs ir ar garu dagunu, lāc gaisā i skrīn pa aizgoldu. Jam vyss ruodīs ļusteigai. Patyrynoj asteiti, aizarukš i skrīn. Až pošam prīca.
Aleksandrs, īsaviers ituo cyrka, nese jim zuoli. Tod syvāni daīt kluotu i var lobuok apsavērt.
Par šaļtenis puika īt da cuoļu, par šaļtenis pi syvānu. Tai i saīt – bārns vys guoja prūm nu klāva, kab atsagrīztu klāvā.

Vēļ mes makšerējem muorkā zivs. Tai kai beja korsta dīna, a da vokora bārnim nabeja pacīteibys gaidēt, ni besa nanūgivom. Tikai 1 karūsu.
Tū pošu pagiva streipains huligans ruņcs Murs i, asti sasliejs, mudri aiznese aiz ustobys i apēde. Par šaļtenis beja kluot i meklēja vēļ.
Cuoli jam tože patyka. Sēd pi kastis, izalaids zuolē sauleitē. I kustynoj asti. A ni ocu nanūlaiž!

A sastdīņ beja latgalīšu literaturys raksteituoju i skaiteituoju pasuokums “Tievanānu nakts”.
Suocēs ar vakareņom, paēdem tīpat iz plitys vuoreitys buļbys i studini. Tod guojom uorā. Pyrmūs dzejūļus Jurs Viļums nūskaitēja sīna skaudzē pi okys, a pi pyunis sīnys iz noglu beja pakuorta fotografeju izstuode “Pūļu pādi Latgolā”.

Piečuok suocēs Raibuo Suņa dzejis skaitiejumi. Vysim beja juoīt iz buļbu pogrobu, kur batareikys gaismā jis skaitēja dzeju.
Pogrobā beja cīši loba akustika! Es pat saceitu, ka kai zalā. Vīneigi tys, ka vītys pamoz. Tī 30 voi cik tī cylvāku, kas bejom atguojuši, to saleidom. A cytim varbyut i vītys nasaītu voi ari byutu cesnuok juosasaspīž.

Bārnim cīši patyka tys jūks. Dominīks i Aleksandrs skrēja vydā i uorā. Taišni jī i izdūmuoja, ka pogrobā vajag sataiseit tymsu. Kas tei par dzejis skaiteišonu elektreibys gaismā!
I eistyn – Raibais Suņs ar batareiku i stykla bumbu izavēre daudz īspaideiguok. Kai nu cyta pasauļa.
Juos teksti izskanēja ar dūbu pogroba akustiku.

Vita Viļuma dzeju skaitēja iz sīna bluoča. Jei pastuotēja, kū roksta i deļkuo roksta. Izaruodēja, ka sīns breineigai čoukst, partū šaļtim juos bolsu pavadēja breineiga čouksteišona i vysim beja juoir klusu.
Dzierdēt to varēja labi i tautai patyka.

Beja dūma, ka iz nuokušū dzejis skaiteišonys vītu cyuku klieveņā varātu braukt ar rogovom. Tik zyrga nabeja i mociklets tyka izsmuodeits. Guojom taipat ar kuojom.
Klieveņā beja tymss kai naktī, dzeju daguoja skaiteit nu lapeņu batareikys gaismā. Tok izaruodēja, ka portativī datori ir breineiga dzela. Jūs var lītuot ari piļneigā tymsā.
Tai vysaida hlama, systavu, tupeļu, skreiņu, čumadanu, pūdu i skaliņu vydā breineigai mirdzēja monitors i nu juo vysu varēja puorskaiteit bez bādys.

Tai kai beja oplom daudz ūdu, puorsavuocem iz ustobu. Tai saguoja, ka prozys skaitiejumi nūtyka kuknē pi leluo golda.
Prozai jau i vajag vaira iztureibys. Ite tev na dzeja, ka pastuoveisi soltā pogrobā.

Piečuok pajēmem lāpys i aizguojom nalelā ekspedicejā iz Kaupra Valnakmini, kas atsarūn iz Trūpu pusi aiz Maltys upis. Aizaudzs vyss beja breineigai.
Guojom rindeņā cauri suņubūrkšim i zamai nūsalīkušim zorim. Kai myužamežā! A pūreņā pa kreisi kūrce vardivys. Dūmuot, smējēs par myusim. Itim nakts pluovim.
Pats bess tuo akmiņa naatrostu, kab nazynuotu, kur meklēt.

A akmiņs breineigs. Sasaškieļs trejuos daļuos, apaudzs ar syunu. Sēd brikšņūs i nivīnam namaisa.
Runoj, ka nazkod zam ituo akmiņa Smuts globuojs naudu. Nazkod jis kū ta sačudiejs taidu, ka Dīvam reizi beja gona, tys pārkiuņa laikā spēre ar zibsni Smutam. A kū tys? Bēgs zam akmiņa.
Tai i akmini satrīce gobolūs. Stuov sasaškieļs, koč i pa šai dīnai cylvāka augumā.
Naktī lāpu guņs gaismā vizla iz juo suonu mirdz kai mozys guņtenis. A varbyut eistyn nauda? Tik nivīns nanūpļaun zuolis, naizcierš kryumu i juos napaceļ.

Tuoļuok iz Piļskolna pusi aizīt Kauprys – gars kolns, kas kai grāda stīpās tuoļumā.
Nazkod tī bejuse piļs, kas nūgrymuse. Breineiga piļs bejuse, lela i bogota.
Daīs laiks, kod itei Viļuonu piļs otkon ceļsīs augšom. Ar vysi īdzeivuotuojim i bagateibu.
Tik viļuonīši jau aiz laika vysu zyna lobuok i runoj tai – ka itei Viļānu piļs ceļsīs augšom, Reigys piļs nūgrims zam zemis i iudiņa.

Lai Tev breineiga i breinumu pylna itei dorba nedeļa!

Par lelu Latveju!

Pīrūbeža. Pusi dīnys ceļā, a celi kai baile.

Publiceits ite.

Otrdiena, 3. jūnijs 2008 14:26

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Latveja ir lela vaļsts. Kū gods, tū leluoka.
Kab Latveja izavārtu vēļ leluoka, nikaidā gadīnī nadreikst sataiseit lobus ceļus. Tod jai varēs izbraukt cauri par daudz mudri i nasaīs apsavērt breineigū dobu – kryumus, pamastuos budonkys i fermu drupys.

Ka ļauds varēs par daudz labi i mudri izbraukuot iz prīšku i atpakaļ, jī vaira nadzeivuos centrā.
Ka jim sātā byus normals internets, jī poši sātā varēs izdūmuot – skaiteit Latvejis, Krīvejis, Vuocejis, Amerikys voi Kitaja avīzis, vērtīs “Panoramu” voi “Bez Tabu”. Voi kāčuot zogtuos kinys. Voi pierkt originalūs diskus i gaideit, kod pa dzeraunis celeņu cauri mežam jūs atvess postnīks.

Kas nūtiks ar Reigys ziņom, šovim i zvaigznem?
Kas ta skaitēs tū, kū juoskaita? Kas vērsīs tū, kas juosaver?
Eisi sokūt – ka ļaudim byus par daudz lobi celi i sakari, jī sadūmuos dzeivuot dzeraunē i paliks par daudz nakontrolejami.

Jī vaira nasažņaugs pa Reigys trolejbusim, a dzeivuos sovā sātā dzeraunē.
Jī vaira nasabeis braukt iz sātu, partū ka ceļā nabyus puorbuoztā autobusā voi viļcīnī juoneikst 6 stuņdis.

Ka da pogosta centra byus par daudz lobs ceļš, jī var izdūmuot pat dzīduot kūrī, doncuot daņču kolektivā. Jī suoks īstudēt lugys.
Jī varēs izvoduot bārnu iz bārnu duorzu i školu i nasēdēs sātā. Jī varēs struoduot piļsātā i dzeivuot sovā sātā.
Ka par daudz lobs ceļš byus da Reigys, jī sēss lidmašynā i aizbrauks iz Berlini piec jauna zīmys mieteļa i vokorā iz gūvu slaukšonu jau byus atpakaļ.

Jī namiers nūst, partū ka uorsts da jūs aizbrauks par daudz mudri i pa ceļam nasalauzs mašynys.
Jūs nanūsiss, partū ka policists atbrauks par reizis i susedu nūgius ar vysu ciervi i īliks cītumā.
Jūs sāta nanūdegs, partū ka guņsdziesieji atbauks par reizis, jim byus jauna mašyna i iudini nabyus juojem nu aizaugušuo muorka.
Jī poši brauks gostūs, da jūs brauks gosti.
Ka da jūs brauks prezidents, gruovi napļaus 3 reizis nedeļā, partū ka gruovi pļaus regularai.

Vīnu laiku da Iergļu ar viļcīni beja juobrauc ni to 3 voi 4 stuņdis. Ar ritini nūbraukt beja mudruok.
Niu da Viļānu ar autobusu i mašynu juobrauc par stuņdi pusūtru voi vysom divejom ilguok – ceļu remonti.
Pi Ūgris luksofori i īrūbežuojumi. Pi Pļaveņu luksofori. Storp Jākubpili i Stiernīni laikam pi 20 luksoforu i ceļš až izorts.
Saīt 4-5 stuņdis ceļā tai, ka nasamat. Ar autobusu vysys 6 stuņdis.
Varātu ar viļcīni braukt, a reisi nazkaidūs murgainūs laikūs – ni to dorba dīna suokusēs, ni to jau beigusēs.

Kab Latveja ruodeitūs vēļ leluoka, var braukt ar apvadcelim. Iz Rēzekni, Ludzu braukt caur Vacpībolgu, Guļbini, Modūni. Saīt i dzymtū zemi apsavērt, i benzinu padadzynuot.
Iz Viļānim i Varakļuonim var braukt caur Leivuonu, Preilim, Gaļānim i Seiļukolnu. Tože labi.
Var braukt ari caur Igauneju i Lītovu. Tod eistyn var sajust, ka Latgola atsarūn uorzemēs i pi myusu vyss ir cytaižuok. Tryukst tik rūbežys i muitys.

Latgolā i dzeraunē var dzeivuot tikai cīši bogots cylvāks. Tuo saprotu jau kaidus divejus godus atpakaļ. Kod nazcik mienešu dzeivuoju sātā i tīpat ari struoduoju.
Nabeja ni vainis – attaisi lūgu, a tī klāvs i suņs. Attaisi durovys, a gaiss vyss piec uobeļu, rudiņa lopu i buļbu lokstu.
Tok par vysom ekstrom ir juomoksoj, ka gribi palikt apritē i saglobuot kontaktus, dorbus i napagaist dzeraunis izolacejā.
Gūvs breineigi kustūni, tok es naasu zootehnike voi slaucieja. Maņ vajag pa reizei satikt dorba devieju, kolegys i tikt pi mudra i prognozejama interneta.

Tai jau dzeivei dzeraunē maņ nabeja ni vainis. Vyss, ruodīs, iz vītys.
Ka aizavajadzēja tikt iz Rēzikni voi Reigu, lyudzu. Tīpat natuoli lelais ceļš. Stopej voi brauc ar autobusu.

Tīpat i staceja. Kaiduos 5 stuņdēs nu reita pabaroj suni, par 10 minotu jau stacejā, a pyrma 9 stuņžu jau esi Reigā.
Padori, kas doroms, i brauc iz sātu. Kaiduos 17 stuņdēs ar viļcīni voi, ka navari vysa aizspēt, 19 stuņdēs ar autobusu.
Ap 20 stuņdem ar viļcīni i 23 stuņdem vokorā ar autobusu jau otkon stuovi krystcelēs pi sovys sātys, suņs kauc jau pa gobolu. Palaid nu kēdis, izskrīņ ar jū rinči i gulātu. A nu reita otkon dorbs.Piec laika izaruodēja, ka juobrauc kotru nedeļu – to dorbā kas, to vajag kaidus leigumus slēgt voi papeirus, to bankys karte nūsablokej i Viļānūs navar atblokēt. To otkon draugi pasauc gostūs.

Vēļ piec laika izaruodēja, ka interneta sakaru riekins ir par daudz astronomisks, partū ka pa dīnu duorgs tarifs, a vokorā navar īsazvaneit teiklā. A cyta pīduovuojuma nav.
Varātu mobilū internetu, tok moz datu puorraida i duorgi plieš. Pastuoveigū pīslāgumu navar – centrale nav modernizeita, navalk.

Vīnu laiku varēja nedeļu dzeivuot bez interneta – tik, ka kas nabejs dag, dabraukt ar ritini da bibliotekys. A pa breivajom dīnom, kod lātais tarifs i juomoksoj cītuo moksa par vīnu īzvonu, padareit īkavātū i nūsyuteit saraksteituos viestulis.
Tod īvāruoju, ka sakari ik piec šaļts sakars puortryukst i juosazvona vydā teiklā otkon. Vīnu, div, treis reizis, saīt i lats. Dūmuot, sistemā ir īlykta vareiba izsvīst uorā nu teikla, kab abonenti ītu vydā otkon i moksuotu kai par jaunu īīšonu.

Tai zīmu nūdzeivuoju Reigā.
Pavasarī otkon juoju iz sātu. Otkon suocēs riņča daņcs ar ceļu i internetu.

Itūreiz nasalyku ni prast – lai pasauļs propulst, ka jam tai vajag. Dzeivuoju sātā, kur nabeja ni parostuo telepona, ni īzvona.
Da bibliotekys tūs 7 kilometrus ar ritini mynūs tik tod, ka vysā vyss daga kūpā. Vīnu reizi pieški aizavajadzēja tai, ka koč zemē sit. Stuņžu vaicuojums – nūsyuteišu laikā, dabuošu naudu. Nanūsyuteišu, moksuošu poša.
I kai iz grāka – leist leits! A bolta sīna!
Kaids ritiņs, kaids internets!

Nūsašpļuovu par vysu i idzynu nu klāva tāva vacū opeli bez tehniskuos apskatis. Pa suonu celim dabrauču da Viļānu.
Bibliotekā beja sanitaruo dīna!
Bess ar jū, jiemu i guoju da školys – cīš. Dūme – cīš, tikai nazkaidys apkūpiejis dzonoj putekļus. Vysi atvalinuojumā. Pīzvanieju vysim paziņom, nivīna nav sātā.
Guoju 2 km da krūga, kur ir bezvodu teikls. Kas tev deve! Naīt! Nazkas ass nūjucs.
Izdzieru kopeju i guoju da sovys ūtruos sātys, kur ir īzvonpīeja. Kai to, dorba dīnys vyds, īsazvaneit navar – teikla puorslūdze.
Mešu vysu pi molys i ar stopim aizbrauču da Rēzeknis. Apjuoju pusi piļsātys, cikom atrodu internetu. Bibliotekā! Izaruod, vysi koktu kantori aizklapeiti. Grybātu saspēlēt šaunamū spēli ar užasim, nav kur!
A bibliotekā maņ īdeve skaiteituoja karti i piec stuņdis lyka atīt, kod daīs muns pīroksts. Varēja dabuot pīeju iz 10 minotu.
Pa tū laiku kleidu apleik i meklieju pazinis, kas mož dalaistu pi datora. Kas deve, atvalinuojumu laiks i tī poši treis par sovu dorba vītu i skaidrs, ka nalaiss pi dorba datora.
Par stuņdis beju bibliotekā. Mudri, mudri aizsyutieju pīsaciejumu konferencei, vīnu halturys dorbu, vēļ vīnu dorbu printēt i īsīt, nūpierku lidmašynys biletus, samoksuoju riekinus, aizsyutieju puors viestulis. Izaruod, par 10 minotim var vysu apdarēt i vēļ palyka laikam 1 voi 2 minoti puori.
Brauču iz Viļānim ar autobusu, savuoču opeli i laižu iz sātu.
Dīna cauri! Kai nabejuse.

Niu otkon vosora kluot. vajadzātu dzeivuot sātā. Ar mugurys smedzenim jiutu.
Kai īsadūmoju par ceļu i internetu, nalabi matās.

Kaids ak jau saceis – siedi dzeraunē i nakusti. Voi braukoj iz Rēzekni kasdīnys.
Kab to tai variejs.
Sok, siedi dzeraunē i nūsadzer voi slauc pīnu par padsmit saņtimim litrā i esi laimeigs par skaistū dobu.

Tev nabyus ni tehnologeju, ni infrastrukturys, ni ierteibu, ni dzeivis.

Partū ka ir Reiga i varbyut vēļ Daugovpiļs, Līpuoja, Ventspiļs i Rēzekne, Valmīra. Vysur cytur dzeivoj lodari i naveiksminīki, kas namuok dzeivuot.

Atkluoju, ka eksistej pat mieneša karteņa maršrutam Viļāni-Reiga-Viļāni. Moksoj nazkaidus 90 latus ar kapeikom, tok var braukt ni to dorba, ni to vysys mieneša dīnys iz prīšku i atpakaļ.

Jau apsveru, kai tys saīt – struoduot Reigā i puorgulēt Viļānūs.
Var pat paspēt! Dorbā esi pyrms 9 nu reita, prūm juoīt pyrms 17 vokorā.
Breivais laiks i dzeive saīt viļcīnī – kotru dīnu 7 stuņdis ceļā. Siedi pi portativuo datora i struodoj.

Nu ūtys pusis, tī ir nīka 198 kilometri.
Kab bejs normals i mudrs viļcīņs, kas aizvad nu reita i vokorā atvad atpakaļ.
Kab bejuši koč voi normali slīžu celi, iz kuru viļcīņs nasaleigoj kai vaca peile i nabrauc knapi ritiņbraucieja uotrumā.
Kab bejs koč voi viļcīņs, kurā nav 1/4 daļu ceļa juostuov kuojuos i tū laiku varātu koč voi paskaiteit gruomotu!

Cik cylvāku pasaraksteitu kasdīnys dzeivuot Viļānūs i iz Reigu nūbraukt tikai dareišonuos?

Bet Latveja lela vaļsts. Kasgods, tū leluoka.
Celi ar dūbem, viļcīņs puorbuozts i čut kust iz prīšku.
Ir vīta pat izmyrušajim pīrūbežys breivdobys džunglim, ir vīta naizbraucamim celim.

Niu daudz moz paradzamai brauc tikai narentablī viļcīņa reisi, kur nav gona sādvītu i braucieji kai siļčis mucā. Pastuoveisi kuojuos vīnu, ūtru reizi, nudi gribeisi apšaut vysus.

Niu autobusi valkās stuņdem i kavej naprognozajami – pusūtru stuņdi, 2 stuņdis. A kai saīt.

Niu da sātys juobrauc caur sazyn kurīni, bess taidu ceļu nikod nav zynuojs.

Niu Latgola atsarūn tuoļuok.

Puču volūda latgaliski

Latgaliski es runoju ar sevi, sovu mamu i dzeivnīkim. Partū ka tikai latgaliski es namaloju i asu vyseistuokuo – kai nu kūka grabta, nu zemis taiseita voi gaisā parauta.
Sirdeigs suņs apkluss, ka ar jū runuosi dzymtajā volūda. Vysu var sarunuot.

Cik reižu saīt, ka publiskā telpā kaids sabļaun – runoj vaļsts volūdā, navys nazkū murgoj čangaliski.
Pīsaplidiejs vysaidu čangaļu, izleiduši nu sovys Čangalejis i gudrejās…
Dreiž latvīšim vītys vairs nabyus.

Taiduos reizēs apsaskrīn dūša – es tok asu latvīte. Taida poša kai vysi cyti.
Latgalīšu rakstneica Naaizmierstule 20. g. s. suokuos saceja: “Es latvīte asu.”
Es asu.

Es narunoju čangaliski, a latgaliski.
Es naasu čangalīte, a latgalīte.
Es naeimu nu nazkaidys aizlaistuos i pūstuma vītys Čangalejis.
Es eimu nu Latgolys – maņ pošys svareiguokuos vītys iz pasauļa.

Šaļtim breinojūs, ka ļauds iz sovys mašynys izlepej lomuvuordu “čangaļs” i jiutās lapni par sovu zemi.
Tikai naizgleituots cylvāks sevi sauks cytu dūtajā lomuvuordā.

Vēļ vaira – es jau ari runoju vaļsts volūdā.
Latveja ir muna vaļsts, i latgalīšu volūda ir muna vaļsts volūda. Muna latvīšu volūda.

Es runoju i rokstu volūdā, kū poša vaļsts sovā volūdys lykumā ir pīzynuse par viesturisku vaļsts volūdys paveidu.
Breineigai, na tai?

A šudiņ grybu Jiusim pastuosteit par pučem, kas runoj latgaliski.
Pučis? I runoj? I vēļ latgaliski?

Nui! Partū ka grybu pastuosteit par puču volūdu.
Par tū, kai ar pučem var pasaceit, ka ļūbej, gaidi, ceri, ka vaira naļūbej, ka beistīs, ka tev ir skumeigi, ka tev vajag ūtra. Ka tu stuosti ar zeimem i runoj meiklēs, kab pasaceitu ūtram tuo, kuo vysu vaira gribi jam saceit.

Ite īlīku dzeda muosys Reginys Spiergys raksteitū puču nūzeimu sarokstu.
Piec vysa sprīžūt, tī ir juos školys godi Rēzeknis Vaļsts gimnazejā 20. g. s. 20. g. beiguos – 30. g. suokuos.

Nazkod puču volūda beja īrosta līta.
Tik navajag īsadūmuot, ka Latgolā kotram pi rūkys beja itaidys lapenis i latgalīši cyts cytam syutēja zīdus.
Ite tikai jaunys meitinis 20. godu symta suokuos pīraksteiti skaidruojumi. Kas zyna, nu kurīnis jimti – kaidys avīzis, gruomotys, cytys meitinis kladis voi varbyut salaseiti nu vysa.
Meitine poša ir kai puče, kas breinojās par pasauli i tic kam vaira nakai apleik var īraudzeit.

Puču volūda ir atguojuse nu austrumu kulturu i īsavozuojuse Eiropā leidz ar romaņtisma i seņtimentalisma kulturu, ar jiutu dzeivis i cylvāka vydspusejuo pasauļa īīšonu viereibys centrā.
Kod Eiropa beja gotova ļūbisteibai, jei sasatyka ari ar aizlīgtū ļūbisteibu i ļaužu ceņtīnim runuot paslapanai.

Svātkūs, kod ļauds atsasāst pi golda, na reši iz golda vyds stuov puču bukets.
Tai saīt, ka puors ļaužu cytaiž navar sasaredzēt i sasarunuot kai tikai “cauri pučem”.
Pasasmīdami atstum buketu molā i runoj sovu sokomū. Tolkam i naaizadūmoj, kai varātu runuot “caur rūzem, nelkem i lilijom”.

A runuot “caur pučem” var.
Cylvāki jau seņ ir īsavāruši jūs šmukuma i suokuši cyts cytam dūt pučis. Tok ir naraksteiti (i šaļtim raksteiti) nūsacejumi, kū kam var i kū navar duovynuot.
Iz krystobu nas boltys pučis, kuozuos līk mirtu vaiņuku, iz kopim nas puora pučis, a dzeivam cylvākam dūd napuora pučis.
Tulpe ir sīvīšu dīnys puče, peipine i kuodeila – Leigū vokora pučis.
Iz pyrmū septembri školā nas gladiolys i astris, bazneicu rūtoj ar lilijom.
Puišam naduovynuosi ružovu rūzeišu, mozai meitinei – peoneju puška.

Tai i saīt – puču volūda.
Kai vīneigajam i meiluokajam cylvākam iz vysa pasauļa pasaceit “Es teve ļūbeju”, “Naaizmiersti mane”, kai cytam pasaceit “Tev nav cereibu” voi “Ej paceļu”.
Nu ūtrys pusis, nav jau tikai ļūbisteibys voi jiutu volūda.
Ka kurā sātā slinkys meitys, Juoņu reitā pi tuos sātys durovu dasprausti dodzi i ņuotris – tai maņ nazkod stuostēja baba. Tai nazkod ass bejs, vēļ juos muotis, babys i probabys laikūs.

Ari kruosai ir nūzeime – dzaltonuo ir nūdeveiba, sorkonuo ļūbisteiba, zyluo cereiba, a boltuo ceistums.
Tai ari Latgolys kulturā, kai var redzēt nu raksteituo, ir īguojuse puču volūda. Voi jei tikai apraksteita, voi ari lītuota – kas zyna.
Izaver par daudzi smolkai, kai nu gruomotu. Dzeivē vyss vysod saīt daudz sprostuok, a šaļtim vēļ sarežgeituok, na kai piec gruomotys. Paraugi izduovynuojs narikteigūs puču!

Koč kotrys taipat labi zyna, kū var i kū navar duovynuot.
Ir mūdis pučis, ir myužeiguos pučis.
Var nūpierkt veikalā modernuos uorzemu pučis, kam ni zyni nūsukuma, ni kūpšonys – par laika i izneikst.
Var pūdā ībuozt babys mušketeri i vērtīs, kai jis aug grīzdamīs.

Laikam sorkonu neļķu nivīnam naīdūsi taipat vīn – par reizis pruotā vysa sovetskūs godu pīredze.
A boltu lileju – parkū i nā. Ka kaidu cīnej i meiļoj tai, ka esi gotovs jam dūt vysu duorguokū – sovu cīnu.

Par itymā puču nūzeimu sarokstā lītuotū volūdu varātu taiseit pat atsevišku pietiejumu. Varbyut pat kaidam nu ituos lopys skaiteituoju.
Par lītuotajim vuordim, par teikuma kostrukcejom, par koč voi leksikys sovpateibu, kas ir aizgiuta nu sova laika laiceiguos dzejis i goreigajim tekstim. Tys lai palīk cytai reizei.
Šudiņ – tikai breinums par atrodumim.

Īvāruojot? Pavysam cyta volūda, na tikai ortografejis ziņā. Vuordi cyti.
Zynit, kas ir puksija? A kas ir svātuo rūze?
A kur vēļ saturs – “Bryuklojs – pacīt leidz nōkušai ballei, tod apmīrinōšu tevi.”
Až cyta garša volūdai, ka jū runoj i roksta itai, navys eisziņu, e-postu i komentaru veidā.

Mes naasam bedna tauta. Mes naasam tik nabogi, kai pošim ruodīs.
Myusim ir divejis rokstu tradicejis – latvīšu literaruo i latgalīšu rokstu volūdys.

Literaruo i rokstu? Ir kaida atškireiba?
Nav. Volūdnīceibā nav.
Juos obejis ir normeitys rokstu volūdys, kam ir izstruoduota ortografeja, gramatika, kodificeitys rokstu normys.

Tī ir tikai dažaidi nūsaukumi – īsavīsuši atškireigūs laikūs.
Latvīšu izcylajam volūdnīkam Juoņam Endzelinam beja rokstu volūda, a sovetskajūs godūs īsavīse termins “literaruo volūda”. Piedejais ir naprecizs, i juo deļ rūnās puorprotumi – steriluo literaturys volūda voi raibuo i dzeivuo vysa volūda.

Tok kū tī par seipulim, luoča auzom i georginem.
Vysi tok asam latvīši, tik na piec vīna šnita grīzti. Dažuodeibā ari spāks, partū ka kuplys žogoru buņtis napuorlauzsi cik mudri kai vīna žogora.

Ir vosora.
Pasoki sovam vysu meiluokajam cylvākam, ka jis tev ir pats, pats svareiguokais iz vysa pasauļa!
Īdūd jam klindžieru puški – “es mīļoju tevi i lyudzu sasatikšonu”.

Lai Tev izadūd pretim sajimt zvaneņu puški!

Back to top