Sibira latgalīši i dīveņš

O, itys byus muns 100. dīnroksts itymā lopā! 😉 Kas byutu ticiejs, kas gaidiejs.

Puorpubliceju nu draugim, kab napagaistu cytu glupeibu jiurā (a mož i okeanā). Skaiti, rudinī tīnis blogam byus 3 godu jubileja.

da pīktdīnis asu pa Reigu, tod juosim pa Latgolys Balkanim ar sibirīšim.
uh, tī ir tipi itūreiz. kuorteigys žūgvuoveris!

šūreit piec nakts bušavuošonys aizvedem iz busu, brauks iz 3×3 nūmetni.

poša nabeju iz vītys, guoju da sātys piec datora, kab varātu saraksteit kartenis vīnā vītā i saītu 1 normals DVD.

tok jau daguojuši kluot trimdys latvīši i stuostiejuši, cik lobs ir pošu latvīšu dīveņš, kas palākuos iuzeņuos juoj pa rudzu dryvu (tai var atsaraut par siejumu izmeiceišonu).
a myusejī kū? nikuo.

var vērtīs i breinuotīs, naatsabreinuot. tuos tok ir div piļneigi cytys civilizacejis.

vīnu tāvi i muotis aizbāguši nu kara i izsyuteišonys 1944. godā i dabuojuši vysaidys dīvtureibys, Ulmaņus, augstškolys i trimdys breinumus, a ūtrajim dzedi i prodzedi aizbāguši nu boda Latgolā i nav dabuojuši Latvejis vyspuor. jī tok izceļuoja 20. godu symta pošuos suokuos, vēļ pyrms revolucejis!

vīni runoj čiuliski ar akcentu, ūtri runoj latgaliski bez akcenta. tī, kuri runoj.
itī treis ir nu izdzeivuotuoju parodys – svīd zemē, nūkriss iz kuoju. normali cylvāki.

a vyspuor jim taipat kai leluokajai daļai Sibira latgalīšu ir konkrets redziejīņs par valna čiuļim, kas mīdz i latgalīšus, i krīvus. D

navar najimt vārā, ka jī ir dabuojuši 20. g. s. sovetskū ideologeju, ka Latvejā latgalīši ir vysā apmīgti i eisti breivi latgalīts var dzeivuot tik Sibira kolhozā (cikom nasasuoce etniskuo vojuošona i naapsuove vasalom dzeraunem veirīšus). a šudiņ jī daboj vysu myusudīnu Krīvejis ideologeju i zyna, ka lai kam, bet krīvim Latvejā nav dzeivis.

taidā ziņā saguoja smīkleigai – īguojom LU izlaidumā taišni tod, ka sveice slāvu filologus. runuoja krīvyski. Taņa maņ vaicoj – a jim možna? es soku – možna. nūskaiteis dzejūli i nūrunuos suokuma runu krīvyski, tuoļuok runuos latvyski. tai i beja. a Taņai breinums.

raudzējem ari par latgalīšu mīgšonu īstuosteit, ka vyss labi. ka nav jau tai, ka latgalīšus vojoj voi kū. tīseibys ir, tik pošim juos juomuok īraudzeit i lītuot. cyts to nivīns ni gluobs, ni ratavuos.
a Zina – “Tu te maņ napyut! kaidys jiusim ir tīseibys?”

kai Juoņs Sprukuļs pyrms diveju vosoru sacēja: “ite mes Sibirī pasportā asam latgaļci!” a piečuok pats dasacēja: “a jius – tik latyši!”

byus cyrks ar tū 3×3 nūmetni. :o)
pi busa stuovēja i runuoja tautīši lynu kraklūs ar vara zirdzenim i peileitem koklā.
myusejī vakar sapierka “Dzintara” smaržys i Jiurmolā ar sajiusmu atroda opolū globusu – “ite vāg že padūmuot, taids pats kai nazkod. ite maņ vajag fotografijas!”

jim vyss ir skaidrs par sātu ceļšonu jiurys molā. tai nūteik.
ir nauda i ir lela nauda.
“vot aizbrauksam iz tū lageri, nūpeļnēsam naudu i nūpierksam itū daču.”
i poši smejās.
skaidrys, ka nanūpierks nikod.

a sovetskais cylvāks palīk sovetskais cylvāks. īraugi kūpeigū i saprūti sevi.
ka ir niansis, kuo nikod nasaprast tam, kas nikod dzeivē nav dabuojs civiluos aizsardzeibys, politinformacejis, ieryndys skašu i militarūs kursu, sovetskūs kinu i ideologejis.

tod saprūti, kur runās myusu vaļdeiba i juos varys apziņa i nasaklauseišona cytūs. kur dzymst myusu īriedņu oklums i poštaisnums. kur myusu sabīdreibai saknis.

ejam pa Elizabetis īlu, a iz ītvis plitkeņu kluodz čumadanu ritineiši.
Viktors pieški soka – “vāg že padūmuot, kai pulimjots šaun!”

tys ir tys.
rītumi i austrumi.

Zina vakar maņ soka: “zemļu nada. zemi nada. latgaļskuju.”
es jai izstuostu, kai 2006. goda vosorā vežu zemi – nu sova duorza, ar kropu (diļļu) sāklom.
Zina – “nu i mņe takuju nada!”

nūsprīdem – zemi jims Latgolā.
Taņa – “dasasīs rūbežsorgi i vaicuos, kū vadam. čto eta za parašok takoj?”
Viktors smejās: “a koč čortu i ved!”
iz teni braucūt, sumku nivīns bess nav puorbaudiejs.

i tod Zina izstuostēja gadīni.
vaicoj iz Sibiri nūbraukušajam bazneickungam Aigaram – “tu myusem zemes atvedi?”
jis smejās: “atvežu, atvežu. byus zeme.”
Zina smīdamuos stuosta: “i točna zemļa!”
jis vīnam padāravoj cymdus, cytam šikaladu, a Zinai muola sviļpeiti.

tai Zina niu zyna: “zemļa tak! muola pcička. a jam taids sorkons vādars. muols že.”

Zina guoja nu jiurys i stuostēja maņ par sovu dzeivi. a tod aizrunuoja par tū muola putineņu, sviļpaunīku.

“es kai palīku vīna poša sātā, tai papyušu.
a tī kai skaņ! kai putyns vīns pats klusā mežā.
sēd iz zora i dzīd.
tai i es – siežu sātā vīna poša, papyušu, papyušu. a jis skaņ.
a maņ až rauduot.
zemļa latgaļskaja…”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *