Hokejs, pedagogeja i reformys

Katuoļu jaunīšu bīdreibys Viļānu nūdalis bīdra aplīceibys ūtruo puse. 20. g. s. 20. godi.

Publiceits ite.

Ceturtdiena, 22. maijs 2008 13:30

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Pavasarī ir buļbu stateišonys i runkuļu siešonys laiks. Nazkod pavasarī ir Eirovizeja, dreiži piec kiulys dadzynuošonys. Vēļ pavasarī vysi atguodoj bļaut par gejim i siedeišonu zuolē.

Nazkod pavasarī ir ari hokejs. Itymā godā hokejs jau laikam beidzīs, partū ka iz īlu vēļ šur tur var redzēt pa kaidai vieja izplucynuotai Jura būrteitei pi mašynys antenys, a sorkonboltsorkonūs karūdzeņu mašynu lūgūs i iz jumta vaira naredz. Puorguoja dorba svātki i naatkareibys pasludynuošonys dīna, puorguoja i hokejs.

Niu tik verūs i klausūs, ka Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā atroduši puors hokejistu. Braukuši pīredzis apmaiņā, apsavāruši i hokeja. Tai saceit, pīredzis apmaiņa svāta dzela.

Interesnai vērtīs, kai rūdās ziņa. Nu suoku kaids palaiž ziņu, jū nūgiun avīzis i radeja, televizeja i škārsteikla lopys. Tod aizīt kai lavina, cikom jau apneikst. Gon jau žurnalistikā ir teorejis, cik ilgi ziņa sēd viereibys centrā i kai jei tī vyspuor teik.

Nikod naasu saprotuse, kaidi ļauds teik struoduot ministrejuos. Varbyut ir i izjāmumi, a leluokuo daļa, kū ir saguojs satikt, ir sausini i burtakolpi. Vīna taisneiba vysim – kai kurā gadīnī viejs papyuš, kaida parteja vaļdeibā. Puorsastruoduot navajag, taipat vaira namoksuos. Padori sovu dorbu i līcīs mīrā. Pasauļa naizgluobsi.

Ak jau bez īriedņu i ministreju vaļsts propultu. Tik interesnai runuot ar jim – jī nikod naatzeis cyta taisneibys, partū ka taisneiba a priori ir ministrejis īriedņam. Ministreja nastruodoj vaļsts i školys, medicinys i sabīdreibys lobā, a školys ir ministrejis deļ.

Bess ar jim. Poši lobuokī volūdnīki, pedagogi, zynuotnīki struodoj ministrejā. Tys nikuo, ka jim nav laika volūdnīceibai, pedagogejai, zynuotnei, partū ka juoškurynoj i juocyloj papeiri i juobrauc komandiejumūs nūsavērt cytys vaļsts parāda voi pastateit sova parāda pošu zemē. Tys nikuo, ka izgleiteibys parādu nūsoka cylvāki, kas nikod myužā nav struoduojuši školā.

Tai kai pīdaru paaudzei, kas suoce vuiceitīs sovetskajūs godūs, a pabeidze jau piecatmūdys laikā, asu dabuojuse iz sovys golvys vysys izgleiteibys reformys.

Kurs ministrejis duraks aizbrauce iz svešu vaļsti pīredzis apmaiņā, tys par reizis taisēja reformys. Kai jauns izgleiteibys ministrs, tai jauns parāds.

Nu suoku vuiceibu godā beja četri catūrkšni – nu vosorys da rudiņa breivlaika, tod da zīmys breivlaika. Trešais catūrksnis nu zīmys da pavasara breivlaika. I tod catūrtais da garuo vosorys breivlaika. Kotra catūrkšņa beiguos beja līceiba. Godā beja četri suokumi i četrys beigys.

Tod vīnu šaļti beja trimestri – treis vīneibys. Nikai napīmiņu, kaidā veidā jim izadeve vuiceibu godu sadaleit trejuos daļuos. Voi nu tys beja tikai vīnu godu, voi ari myusu klasei īkryta bardaka laiks bez klasis audzynuotuoja i ar školuotuoju dancynuošonu. Beja i taids laiks. Nesem školai nūst jumtu, par audzynuotuoju īdeve veirīti, fizkulturys školuotuoju. Tai saceit, dresura.

Beiguos palyka pi semestru – rudiņa i zīmys. Līceibys beja div reizis godā, ari atzeimu lobuošonys mūrgs beja div reizis. Nedeļu pyrms zīmys breivlaika nagrybu i atguoduot. jau tai vysi kontroldorbi, da i porodi i punktu lobuošona, papyldus dorbi. Tū nedeļu nivīns nasavuicēja, tik lobuoja atzeimis.

Vēļ pi školys reformu varu pīskaiteit 5. klasi. Nikod dzeivē naasu vuiciejusēs 5. klasē. Piec 4. par reizis beja 6. klase. Tai saguoa, ka asu beiguse 12. klasis, tok vuiciejusēs 11 godu.

Vīnu šaļti vuiceibu gruomotu nabeja, partū ka juos beja morali nūvacuojušys. Školuotuoja viesturi vuicēja nu avīžu rokstu. Vīnā semestrī tei beja taida, cytā semestrī jau cytaida viesture.

Vēļ cytu šaļti gruomotys pasajuovēja. Tik jimuos nikuo nabeja. Školuotuoja nūsapyute, lyka pajimt nu bibliotekys vacuos i skaiteit kritiskai – izlaist par parteju, pajimt par Raini. Puse iz pusis, tik nikod navarēja saprast, kura puse ir kura.

Tod pasajuovēja duorguos gruomotys. Varēja pierkt pats par cik tī latu, varēja jimt bibliotekā. Ka jēme nu tīnis, dorba burtneicuos beja juoroksta ar zeimuli, kab piečuok varātu izdzēst. Školys goda beiguos piedejā stuņdē sēdējem i draudzeigai dzēsem.

Munā školys laikā īkryta ari cyrks ar pionīrim. Nui, asu tik vaca, ka paspieju panosuot daža sorkonū galstuku! Beja juonūpierk Bārnu pasaulē, moksuoja laikam 50 kapeiku. Kotru reitu beja juogludynoj, nu tuo laika īneistu gludynuošonu.

A suocēs vyss ar braucīni iz Salyspili, ar svineigū lineju i zvārastu. Es, taida i itaida, īsastuojūt Vyssavīneibys pionīru rynduos, svineigi zviereiju… Gūda vuords, naatguodoju, kū zvierieju. Laikam dzeivuot, kai saciejs lelais Lenins i vuica Komunistiskuo parteja. Vyss pagaisa kai dyumi – cik dzeivē zvārastu beja i cik vēļ byus, kas nav tykuši i natiks piļdeiti.

Tū pavasari atguodoju. Kai es guoju pa ceļu nu školys, galstuka sorkonais audums viejā sytuos pret munys mugursumkys leņcem, rūkom i zyluos školys formys kryutim. Tymā pavasarī es jau beju lela – jau pionīre, jau cytā, augstuokā pakuopē. Tam nabeja nikaida sakara ar parteju, bet es eistyn beju lapna.

Mozajuos klasēs, kod vēļ bejom oktobrāni, audzynuotuoja vīnu dīnu pasacēja par ministrejis puorbaudi myusu školā. Tod jei lyka atkuortuot oktobrāna zvārastu, īvuokuot burtneicys. Pasacēja, kurim puikim juoīt da frizīra, ka meitinem vajag zylys voi bryunys baņtis. Maņ dasasēja, ka dzaltonys baņtis nadreikst byut. Tod jei pavaicuoja, kurā godā suocīs Tievejis kars. Nazkurs zynuoja. Kurā godā pīdzims Lenins. Goda laikam nivīns nazynuoja, datumu nūsauce. Jei rakstēja iz tāfelis, myusim burtneicuos beja juoīroksta – parteja dybynuota tod i tod, Lenins dzims tod i tod.

Jei pavaicuoja, voi Dīvs ir. Mes vysi treisdesmit seši goboli sēdējem klasē kai pelis. Par Dīvu tok školā narunoj. Mes nazynuojom, kas niu juosoka. Školuotuoja vaicuoja otkon, nivīns nikuo. Dzintars pacēle rūku. Školuotuoja prīceiga deve jam vuordu.

– Dīvs ir, – puika pīsacieļs lapnai sacēja.
Školuotuoja až aizaklīdze. – Nav Dīva, nav! Dīva nav!
Dzintars apjuka. Jis saprota, ka nazkas na tai. Tod jis sacēja, ka Dīvs beja, bet jū nūmūcēja i pīkola krystā Leldīnis laikā. Lelajā Pīktdīnē. Tod jis nūmyra i jū īlyka dūbē.
Školuotuoja palyka iz pauzis, tod suoce klīgt nabolsā. – Nav, nav Dīva, tuos ir puosokys! Puosokys tuos ir! Ka atbrauks nu ministrejis, kab nivīns itaidu glupeibu narunuotu! Dīva nav!

Aizguojuse sātā, es vaicuoju mamai i babai, voi Dīvs ir. Juos sasavēre. Baba beja sprāduse dzeji, tod jei mete mīru.
– Ir Dīvs, ir. Tikai nivīnam tys nav juozyna. Skaiti sātā puotorus, školā nikuo narunoj.

Nu tuo laika es saprotu, ka ir školys i sātys taisneiba. Ka mes sātā zynim vaira, nakai runoj školā. Ka ir bejuši i Kerenskī, i Ulmaņa laiki. Ka ir bejs kars, ka mežā beja baņditi. Ka Rēzeknē krīvi suove i mūcēja cylvākus. Ka piec kara, kod atguoja krīvi, Dīva obrozus nu leluos ustobys puornese iz ūtru ustobu – lai svešajim nasadur acīs. Dīvam to kaida atškireiba, kur juo obrozs stuov, kurā ustobā jam puotorus skaita.

Dreiži piecpījimšonys pionerūs, tymā pošā pavasarī školā beja škandals. Beja pat izmekleišona, kurs pādejā laikā piercs jaunu galstuku, kurs stuņžu laikā izguojs uorā nu klasis, kuram asiņuoks daguns. Klasis audzynuotuoja myusim nūskaitēja morali, kai draikst nosuot i kai nadreikst galstuku. Mes vysi nūsabeiduši sēdējem., tymā pošā pavasarī školā beja škandals. Beja pat izmekleišona, kurs pādejā laikā piercs jaunu galstuku, kurs stuņžu laikā izguojs uorā nu klasis, kuram asiņuoks daguns. Klasis audzynuotuoja myusim nūskaitēja morali, kai draikst nosuot i kai nadreikst galstuku. Mes vysi nūsabeiduši sēdējem.

Izaruod, sporta laukumā atrosti diveji ap dzeļžim apsīti i saplāsti pionīru galstuki. Kai tai dreikst. Vēļ vaira – školā iz sīnys ar asni pīraksteits “Breiveibu Latvejai”. Vysim pīsacēja cytudīn byut školā. Reit školā byušūt miliceja i jimšūt pierstu nūspīdumus. Kab atrostu tū, kas tai roksta. Nivīns navaicuoja, kū tys nūzeimoj. Nivīns nikuo narunuoja.

Es sātā vaicuoju mamai, kas niu byus. Jei lyka lobuok nūmozguot rūkys. Es beju plāsuse trušim zuoli i nikai navarieju attreit pīneju sulu. Mama dasagiva i tryna, až suopēja. Tod jei nūsaspļuove – lai es miličim pasokūte, ka pliešu zuoli. Atroduši dorbu, bārnus tārpynuot. Givuši baņditus, na pa školu volkuojušīs.

Piec goda maņ ap koklu jau beja prīveite i vaira nabeja ni īryndys skatis, ni sorkonuos styureiša. Nazkod zīmā myusus pījēme Latvejis pionīrūs, ap koklu apsēja zylu galstuku.

Vēļ piec goda myusus lomuoja par švakom atzeimem – pyrmuo līceiba jaunajā Latvejis vaļstī i divnīki. Tod mes saprotom, ka vaira nikuo nabyus pa vacam. Myusim ir juoizceļ itei vaļsts, myusim ir juostruodoj, juostruodoj, juostruodoj. Tai mes vysi struodojam pa šudiņdīnai, dorbaholiku i kreditu paaudze.

Vēļ piec goda školai zīmā atslēdze syltumu, partū ka nabeja naudys, par kū samoksuot par apkuri.

Vēļ piec goda mes viesturē vuicējemēs par Baiguo goda zviereibom. Es izzynuoju, ka vyss, kū runuoja baba, ir taisneiba.

Vēļ piec goda myusim beja juoizavielej stuņdis, kū veuicēsimēs vydsškolā. Fizika voi kīmeja? Krīvu voi angļu volūda? Biologeja voi zeimeišona?

Vēļ piec goda beja školuotuju streiks i nanūtyka stuņdis.

Vēļ piec goda beja juolīk ministrejis kontroldorbi i kotru godu eksameni.

Vēļ piec goda es veiču školu i īsastuoju augstškolā. Tymā, kur varieju tikt sovu izvēlis prīškmatu deļ.

Nu babys vuiceituo atguodoju – sovs keizaram, sovs Dīvam. Katuoļs ceļūs matās tikai Dīva prīškā i zvierej tikai bazneicā. Var uovētīs pakaļ vysim, kab palyktu dzeivs, a eista ticeiba, uzticeiba ir tevī pošā – sovai zemei, saimei i Dīvam.

Tev pošam juobyut vysu lītu māram i atbiļdeigam par sovim vuordim i dorbim. Tev pošam juozyna sova taisneiba. Sovs laiks hokejam, sovs reformom, tok izgleiteibys kvalitate paprīšku.

Kab myusim kotram izadūtu saglobuot vydspusē taidu metramāru, ar kū nūmiereit sovus dorbus i sovu taisneibu, sovu atbiļdeibu navys masu medeju, a sovys vaļsts, sabīdreibys, dorbu i dzeivis prīškā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *