Redz, kū nu dora jauneibys laiki!

Kartenis autors: Lauska & Ilža

Diska “Ilža” vuoceņš. Pajiemu nu izdevieju sātys lopys biļdeiti i īlyku ite, kab vaira cylvāku pasaprīcuotu. Ceru, ka autori napuormess.

Publiceits ite.

Trešdiena, 28. maijs 2008 13:45

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Pasauļs pylns vysaidu ārmu i bīdāklu. Verīs i breinojīs.
Kaida besa tik naīraudzeisi, ka pasavolkuot pa mīstu.

Vakar natuoli nu sovys sātys īraudzieju Solaveci. Dzeivu!
Beja gara bolta buorda i vēļ boltuokys ūsys, kas obuos pusēs mutei stīpēs iz leju kai ruņčam. Moti tože beja gari i bolti.
Jam beja opols vādars, mugurā sorkona kurtka i sorkonys samta biksis. Kuojā sorkoni bociki. Solavecs kas Solavecs! Cīteigai pietēja autobusu sarokstu. Laikam izalyka, ka nasaver iz mane. Ak jau vērēs, kū lobu voi švaku doru. Voi iz Zīmyssvātku asu peļniejuse ar skrybynu pa muguru voi peirāgus.

Šudiņ maņ pretim guoja Raiņs. Pagars daguns, boltys ūsys, plyks plešs.
Aizguoja iz Esplanadis pusi.

Aiz juo guoja vēļ vīns pīmineklis.
Speideigā metaliskys kruosys biņdzjukā, iz golvys šļapa, brilleitis, opols daguns, sierma buorzdeņa. Guoja i smaidēja, drēbis saulē až laistējēs.
Seja jam beja taida kai 19. godu symta jaunlatvīšim. Pavuiceits vecs ar sovu znaju, drupeit vuocysks, drupeit ļaudīs izasits, drupeit nacionals.

A pi instituta stuovēja opols vecs bryunā vylnys džemperī, palākuos vacūs laiku biksēs, a kuojā eistys sovetskūs godu veirīšu sandalis. Tuos nu bryunuos uodys. Vysim večim taidys beja – i zynuotnīkim atvalinuojuma laikā, i dzeraunis traktoristim.
Rūkā turēja aļumina kaneņu. Laikam taisējēs īt iz Dūma laukumu, kur zemnīki dalēs pīnu. Ūtrā rūkā beja nu bryunuo sutaža peita setka, vydā ūtra kaneņa. Taidys setkys nabeju redziejuse godu desmit voi divdesmit.

Tai ka ej i breinojīs. Dzeive poša iz kotra sūļa pīduovoj vysaidu breinumu.
Nabyutu īsaguoduojs, ka kas taids vēļ dzeivoj, a ir! Verīs i natici.

Vakar Cyxob dīnrokstā puorskaitieju, ka jis nazkaidā raidiejumā, laikam “Animal Planet”, redziejs, ka buorkšspuru zivs vēļ eksistej. Sovetskajūs godūs školā vuicēja, ka izmyrušys ar golim, a, izaruod, ni besa! Dzeivys i eksistej, maun pa iudinim, buorksts i spurys plivineidamys tai, ka prīca vērtīs.

Pīters Luocs ortografejis seminarā 17. majā Rēziknē tože vaidēja, ka latgalīšu viļcīņs jau aizguojs. Jau 1917. godā.
Var jau pīkrist. 1918. goda 18. novembri sviņ vysa vaļsts, a 1917. goda 9. i 10. maja (piec vacuo stila 26. i 27. apreļa) Latgolys 1. kongresa pījimtū lāmumu apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim pīmiņ labi ka poši latgalīši, koč tys beja vīns nu svareiguokūs Latvejis vaļsts dzimšonys i latvīšu etnosa apsavīnuošonys pamatu.

Kai vysod – latvīšim vysa Latveja, a latgalīšim tikai Latgola.
Latvīšu kulturu, literaturu, muokslu īsavuica vysuos Latvejis školuos.
Latgalīšu kulturu, literaturu, muokslu nasavuica pat Latgolā.

Cik latvīšu bārnu zyna Ausekli i cik Pīteri Miglinīku?
Cik latvīšu zyna Raini i cik nu jūs zynuotu Juoni Plīkšānu, kab jis rakstiejs tik latgaliski?

A Cyxob dīnroksts ir latgaliski. Ticit voi nā. Jis tī roksta pa sovam. Zynuoju jau lobu laiku i pa šaļtei puorskaitieju, ka ruodējēs kas interesnys.

Tai ka ar latgalīšu volūdu ir kai ar buorkšspuru zivem.
Lai jau kladzynoj, ka mierst i izmyruse. A dzeiva i maun pa škārsteikla iudinim tai, ka prīca. Pasaverit koč tū pošu sātyslopu www.lakuga.lv – pylns ar vysaidim latgalīšu kulturys breinumim, tekstim i cylvākim.
Kab tik volūda vēļ muovuse pa školu i koč voi regionalūs avīžu iudinim. Tok gon jau byus i tī. Pīsaplidēs buorkšspuru zivs, dūdit tik iudini.

Gribieju pastuostēt par sovu pādejūs dīnu leluokū prīcu.
Jau ūtrū dīnu klausūs napasenim izguojušū Cyblys nūvoda folklorys kūpys „Ilža” muzykys disku i nu prīcys navaru. Redz, te jī ir – trokī i breineigī latgalīši.
Nu gaisa taidu napagruobsi, par naudu nanūpierksi, nu Briselis voi Amerikys naatvessi. Jī vīnkuorši ir. Itepat sātā.
Cikom ir, tikom ir. Cikom jī ir, asu i es. Ar vysom sovom buorkstim i spurom.

A jī ir. Tikpat skaisti, kruosaini i raibi kai jūs diska vuoceņš ar Ilzis Menneking-Soikana gleznu „Leigys tomati”.
Jī ir skaisti i jī ir kruosaini. Ar sovu bolsu i sovu izlūksni. A iz diska vuoceņa latgalīšu rokstu volūda.
Skaists – itymā vītā dūmuots sorkons. Skaistuo kruosa, sorkonuo kruosa, dzeiveibys kruosa.

Babys muosa Ane, kai atguboja gostūs da babys, vys stuostēja par Nagļu ļaudim. Kurs pi sīvys, kura pi bārna tykuse. I juos runā vītvuordi skanēja tuoleji i napazeistomi, tok aizgiva auss i viereibu: Vylkadūbe, Maitukaļneņs, Asnīnis, Īdeņa, Roznūs sāta, Ļuodāni, Drabāki, Zvejsolys, Jumprovsola, Teirumnīki, Luočakārts, Apiņkaļts. Beju moza i breinuojūs – cik strāšna vīta, Vylkadūbe!

Ane šaļtim vys stuostēja par kaidu nabejs meitu. Kaida loba i pazeimeiga voi kaida izalaiduse.
Ka meita beja loba, tod sevišķa zeime beja „jauna meita skaistim byudim”. Dūmuots – sorkonim byudim. Skaistim byudim – tok jau vasala, stypra i izadavuse, byus dzeivuotuoja, saturēs kūpā i saimi, i sātu.
Ka pasalaiduse i ar puišim volkojās, Ane až sasasirdēja i tāluoja, ka spļaun iz zemis. Kū jau. Ka nav, to nav!

Tai i cyblīšu skaistajā diskā ir cik dzeivis stuostu. Par puišim, par meitom, par kuozom, par dzeivi, par cereibom i par speiteibu puordzeivuot vysu i dzeivuot tuoļuok. A kai Dīvs devs.
Vyss až treis, až smejās, až dasyt kuoju – nu aizturātys jauneibys dzeivisprīcys, kas laužās uorā. Nu sova spāka, vareišonys i sovu babu i dzedu pyurā atrostūs bagateibu.

Diskā ir ari vīna kina – meitys raudynuošonys dzīsme pyrma kuozu.
Pīdzīduojumā izskaņ vysa aizejūšuos jauneibys skume:
‘O, skaistuo jauneiba, maņ tevis žāļ. Atsagrīz, atej, vēļ vīnu reiz!”

Kai šudiņ atguodoju nu bārnu dīnu, kai vīnuos kuozuos piec jaunuo puora guldynuošonys vacuos buobys aizaklīgdamys lēce daņcī i, nūsveidušys slapnis i laimeigys, dzīduoja leidza pylnā bolsā.
Koktūs īlyktī bierzeni veita i smuorduoja piec meža. Es moza siedieju pi aizāstuo golda, tī beja studiņs, teļa rulets i eļļā vuoreituos rūzeitis ar moltū cukru. Nateiri škeivi i lizeikys, pusdzartys gluozis. Kukšynā juoņūgu morss, butylka ar pierktū šnopstu i sātys veins. Vierūs i breinuojūs.
Juos grīzēs alkiunēs, dasyta ar kuoju pi greidys, ka nūboukšēja vīn, i dzīduoja leidza lauku muzykanta dzīduotajam:
„Jau mani vad, jau mani vad, jau muna jauneiba kiuliņus mat!”

Taisneiba ir. Tik jaunu, kai tūnakt beja, es jūs naasu redziejuse.
Niu vacys babenis, čut var paīt. Kura myruse, kura vēļ runoj par smierti.
Tok padūd tik kuozu i ols! Aizdzīduos vysus jaunūs!

Tei ari ir Latgolys dvēsele, kas īt leidza – prīca aiz izmysuma, prīca aiz sovys dzeivis i aizeimūšuo laika skume vīnā bolsā.
Azarts i dzeivisprīca, suope, skume i dasisšona pi greidys ar kuoju – ka nav, lai nav, puordzeivuosim vysu! Bess ruovs vysu, itai nabyus nikod!

Itys disks ir Latgolys stuosts bolsā.
Par cereibom, par kuozom, par dzeivi. Par jaunys mārgys cereibom dabout loba veira i par saimis dzeivi, kur var dabuot dycku mugurā. Par jauna puiša īsaļūbeišonu, īraugūt svešu meitini, kas teik pruoteņam. Par dzāruoja leigovu, kas mierkst kai puče azara iudinī.

Vacuo Latgolā skaņ jaunā i spieceigā bolsā.
Tys, kū es atguodoju nu trokūs bierneibys kuozu Latgolā, skaņ muna datora tumbuos. Pasamaina tikai formats, kai jūs izdzierst, īraudzeit.

“Dzer, buob, nabādoj. Puordzeivuosim vysu!”
Tī ir kas vaira par alkoholismu voi nūsašpļaušonu par dzeivi. Dreižuok dzīsmē skaņ pavuiceiba. Sok, kuorteigam cylvākam juodzeivoj tai, kab jam nabyutu tik vīna buļbu voga, tei ar usnem aizauguse.
“Pīci seši maņ bierneni, septeitais vēļ pīgaidams.”
Izamainiejs myusu dīnuos tok nav nikas, tik myusu dīnuos tī pīci seši jau byutu bārnunomā, a par septeitū gaideitu pabolsta.

Var jau saceit – redz, poša dzīduot namuok i nadzīd, klausuos nazkaidus muzykys konservus i prīcojās. Tok vysi nikod nav bejuši i nabyus muzykanti. Muzykanti ir Dīva cylvāki, ar dzierksti pierstūs – jem i spieļoj tū, kas cytam i naskaņ.

Vyss kai dzeivē.
Raiņs sūplok ar Solaveci, mierstūšī, izmyrušī i tīpat sūplok i dzeivī, reizē jauneibys azarts i babu bolsu spāks, sūplok prīca i skume. Tīpat aļumina kaneņa i instituts, tīpat sovejūs dzīsme audio failūs datorā i škārsteikla dīnroksts, kurā runoju ar sovejim.
Vyss sūpluok – i biedeigais, i jautrais. I drastiski nabiedneiguo jauneiba, i dzeivis skorbums.
Deļtuo i klausūs jau kurū dīnu. Pateik.

Atlaidit, ka pīrakstieju tik garai.
Beja slinkums sadaleit i raksteit divejus gobolus.

P. S.

Biļdē ir diska “Ilža” vuoceņš. Pajiemu nu izdevieju sātys lopys biļdeiti i īlyku ite, kab vaira cylvāku pasaprīcuotu. Ceru, ka autori napuormess.

Hokejs, pedagogeja i reformys

Katuoļu jaunīšu bīdreibys Viļānu nūdalis bīdra aplīceibys ūtruo puse. 20. g. s. 20. godi.

Publiceits ite.

Ceturtdiena, 22. maijs 2008 13:30

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Pavasarī ir buļbu stateišonys i runkuļu siešonys laiks. Nazkod pavasarī ir Eirovizeja, dreiži piec kiulys dadzynuošonys. Vēļ pavasarī vysi atguodoj bļaut par gejim i siedeišonu zuolē.

Nazkod pavasarī ir ari hokejs. Itymā godā hokejs jau laikam beidzīs, partū ka iz īlu vēļ šur tur var redzēt pa kaidai vieja izplucynuotai Jura būrteitei pi mašynys antenys, a sorkonboltsorkonūs karūdzeņu mašynu lūgūs i iz jumta vaira naredz. Puorguoja dorba svātki i naatkareibys pasludynuošonys dīna, puorguoja i hokejs.

Niu tik verūs i klausūs, ka Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā atroduši puors hokejistu. Braukuši pīredzis apmaiņā, apsavāruši i hokeja. Tai saceit, pīredzis apmaiņa svāta dzela.

Interesnai vērtīs, kai rūdās ziņa. Nu suoku kaids palaiž ziņu, jū nūgiun avīzis i radeja, televizeja i škārsteikla lopys. Tod aizīt kai lavina, cikom jau apneikst. Gon jau žurnalistikā ir teorejis, cik ilgi ziņa sēd viereibys centrā i kai jei tī vyspuor teik.

Nikod naasu saprotuse, kaidi ļauds teik struoduot ministrejuos. Varbyut ir i izjāmumi, a leluokuo daļa, kū ir saguojs satikt, ir sausini i burtakolpi. Vīna taisneiba vysim – kai kurā gadīnī viejs papyuš, kaida parteja vaļdeibā. Puorsastruoduot navajag, taipat vaira namoksuos. Padori sovu dorbu i līcīs mīrā. Pasauļa naizgluobsi.

Ak jau bez īriedņu i ministreju vaļsts propultu. Tik interesnai runuot ar jim – jī nikod naatzeis cyta taisneibys, partū ka taisneiba a priori ir ministrejis īriedņam. Ministreja nastruodoj vaļsts i školys, medicinys i sabīdreibys lobā, a školys ir ministrejis deļ.

Bess ar jim. Poši lobuokī volūdnīki, pedagogi, zynuotnīki struodoj ministrejā. Tys nikuo, ka jim nav laika volūdnīceibai, pedagogejai, zynuotnei, partū ka juoškurynoj i juocyloj papeiri i juobrauc komandiejumūs nūsavērt cytys vaļsts parāda voi pastateit sova parāda pošu zemē. Tys nikuo, ka izgleiteibys parādu nūsoka cylvāki, kas nikod myužā nav struoduojuši školā.

Tai kai pīdaru paaudzei, kas suoce vuiceitīs sovetskajūs godūs, a pabeidze jau piecatmūdys laikā, asu dabuojuse iz sovys golvys vysys izgleiteibys reformys.

Kurs ministrejis duraks aizbrauce iz svešu vaļsti pīredzis apmaiņā, tys par reizis taisēja reformys. Kai jauns izgleiteibys ministrs, tai jauns parāds.

Nu suoku vuiceibu godā beja četri catūrkšni – nu vosorys da rudiņa breivlaika, tod da zīmys breivlaika. Trešais catūrksnis nu zīmys da pavasara breivlaika. I tod catūrtais da garuo vosorys breivlaika. Kotra catūrkšņa beiguos beja līceiba. Godā beja četri suokumi i četrys beigys.

Tod vīnu šaļti beja trimestri – treis vīneibys. Nikai napīmiņu, kaidā veidā jim izadeve vuiceibu godu sadaleit trejuos daļuos. Voi nu tys beja tikai vīnu godu, voi ari myusu klasei īkryta bardaka laiks bez klasis audzynuotuoja i ar školuotuoju dancynuošonu. Beja i taids laiks. Nesem školai nūst jumtu, par audzynuotuoju īdeve veirīti, fizkulturys školuotuoju. Tai saceit, dresura.

Beiguos palyka pi semestru – rudiņa i zīmys. Līceibys beja div reizis godā, ari atzeimu lobuošonys mūrgs beja div reizis. Nedeļu pyrms zīmys breivlaika nagrybu i atguoduot. jau tai vysi kontroldorbi, da i porodi i punktu lobuošona, papyldus dorbi. Tū nedeļu nivīns nasavuicēja, tik lobuoja atzeimis.

Vēļ pi školys reformu varu pīskaiteit 5. klasi. Nikod dzeivē naasu vuiciejusēs 5. klasē. Piec 4. par reizis beja 6. klase. Tai saguoa, ka asu beiguse 12. klasis, tok vuiciejusēs 11 godu.

Vīnu šaļti vuiceibu gruomotu nabeja, partū ka juos beja morali nūvacuojušys. Školuotuoja viesturi vuicēja nu avīžu rokstu. Vīnā semestrī tei beja taida, cytā semestrī jau cytaida viesture.

Vēļ cytu šaļti gruomotys pasajuovēja. Tik jimuos nikuo nabeja. Školuotuoja nūsapyute, lyka pajimt nu bibliotekys vacuos i skaiteit kritiskai – izlaist par parteju, pajimt par Raini. Puse iz pusis, tik nikod navarēja saprast, kura puse ir kura.

Tod pasajuovēja duorguos gruomotys. Varēja pierkt pats par cik tī latu, varēja jimt bibliotekā. Ka jēme nu tīnis, dorba burtneicuos beja juoroksta ar zeimuli, kab piečuok varātu izdzēst. Školys goda beiguos piedejā stuņdē sēdējem i draudzeigai dzēsem.

Munā školys laikā īkryta ari cyrks ar pionīrim. Nui, asu tik vaca, ka paspieju panosuot daža sorkonū galstuku! Beja juonūpierk Bārnu pasaulē, moksuoja laikam 50 kapeiku. Kotru reitu beja juogludynoj, nu tuo laika īneistu gludynuošonu.

A suocēs vyss ar braucīni iz Salyspili, ar svineigū lineju i zvārastu. Es, taida i itaida, īsastuojūt Vyssavīneibys pionīru rynduos, svineigi zviereiju… Gūda vuords, naatguodoju, kū zvierieju. Laikam dzeivuot, kai saciejs lelais Lenins i vuica Komunistiskuo parteja. Vyss pagaisa kai dyumi – cik dzeivē zvārastu beja i cik vēļ byus, kas nav tykuši i natiks piļdeiti.

Tū pavasari atguodoju. Kai es guoju pa ceļu nu školys, galstuka sorkonais audums viejā sytuos pret munys mugursumkys leņcem, rūkom i zyluos školys formys kryutim. Tymā pavasarī es jau beju lela – jau pionīre, jau cytā, augstuokā pakuopē. Tam nabeja nikaida sakara ar parteju, bet es eistyn beju lapna.

Mozajuos klasēs, kod vēļ bejom oktobrāni, audzynuotuoja vīnu dīnu pasacēja par ministrejis puorbaudi myusu školā. Tod jei lyka atkuortuot oktobrāna zvārastu, īvuokuot burtneicys. Pasacēja, kurim puikim juoīt da frizīra, ka meitinem vajag zylys voi bryunys baņtis. Maņ dasasēja, ka dzaltonys baņtis nadreikst byut. Tod jei pavaicuoja, kurā godā suocīs Tievejis kars. Nazkurs zynuoja. Kurā godā pīdzims Lenins. Goda laikam nivīns nazynuoja, datumu nūsauce. Jei rakstēja iz tāfelis, myusim burtneicuos beja juoīroksta – parteja dybynuota tod i tod, Lenins dzims tod i tod.

Jei pavaicuoja, voi Dīvs ir. Mes vysi treisdesmit seši goboli sēdējem klasē kai pelis. Par Dīvu tok školā narunoj. Mes nazynuojom, kas niu juosoka. Školuotuoja vaicuoja otkon, nivīns nikuo. Dzintars pacēle rūku. Školuotuoja prīceiga deve jam vuordu.

– Dīvs ir, – puika pīsacieļs lapnai sacēja.
Školuotuoja až aizaklīdze. – Nav Dīva, nav! Dīva nav!
Dzintars apjuka. Jis saprota, ka nazkas na tai. Tod jis sacēja, ka Dīvs beja, bet jū nūmūcēja i pīkola krystā Leldīnis laikā. Lelajā Pīktdīnē. Tod jis nūmyra i jū īlyka dūbē.
Školuotuoja palyka iz pauzis, tod suoce klīgt nabolsā. – Nav, nav Dīva, tuos ir puosokys! Puosokys tuos ir! Ka atbrauks nu ministrejis, kab nivīns itaidu glupeibu narunuotu! Dīva nav!

Aizguojuse sātā, es vaicuoju mamai i babai, voi Dīvs ir. Juos sasavēre. Baba beja sprāduse dzeji, tod jei mete mīru.
– Ir Dīvs, ir. Tikai nivīnam tys nav juozyna. Skaiti sātā puotorus, školā nikuo narunoj.

Nu tuo laika es saprotu, ka ir školys i sātys taisneiba. Ka mes sātā zynim vaira, nakai runoj školā. Ka ir bejuši i Kerenskī, i Ulmaņa laiki. Ka ir bejs kars, ka mežā beja baņditi. Ka Rēzeknē krīvi suove i mūcēja cylvākus. Ka piec kara, kod atguoja krīvi, Dīva obrozus nu leluos ustobys puornese iz ūtru ustobu – lai svešajim nasadur acīs. Dīvam to kaida atškireiba, kur juo obrozs stuov, kurā ustobā jam puotorus skaita.

Dreiži piecpījimšonys pionerūs, tymā pošā pavasarī školā beja škandals. Beja pat izmekleišona, kurs pādejā laikā piercs jaunu galstuku, kurs stuņžu laikā izguojs uorā nu klasis, kuram asiņuoks daguns. Klasis audzynuotuoja myusim nūskaitēja morali, kai draikst nosuot i kai nadreikst galstuku. Mes vysi nūsabeiduši sēdējem., tymā pošā pavasarī školā beja škandals. Beja pat izmekleišona, kurs pādejā laikā piercs jaunu galstuku, kurs stuņžu laikā izguojs uorā nu klasis, kuram asiņuoks daguns. Klasis audzynuotuoja myusim nūskaitēja morali, kai draikst nosuot i kai nadreikst galstuku. Mes vysi nūsabeiduši sēdējem.

Izaruod, sporta laukumā atrosti diveji ap dzeļžim apsīti i saplāsti pionīru galstuki. Kai tai dreikst. Vēļ vaira – školā iz sīnys ar asni pīraksteits “Breiveibu Latvejai”. Vysim pīsacēja cytudīn byut školā. Reit školā byušūt miliceja i jimšūt pierstu nūspīdumus. Kab atrostu tū, kas tai roksta. Nivīns navaicuoja, kū tys nūzeimoj. Nivīns nikuo narunuoja.

Es sātā vaicuoju mamai, kas niu byus. Jei lyka lobuok nūmozguot rūkys. Es beju plāsuse trušim zuoli i nikai navarieju attreit pīneju sulu. Mama dasagiva i tryna, až suopēja. Tod jei nūsaspļuove – lai es miličim pasokūte, ka pliešu zuoli. Atroduši dorbu, bārnus tārpynuot. Givuši baņditus, na pa školu volkuojušīs.

Piec goda maņ ap koklu jau beja prīveite i vaira nabeja ni īryndys skatis, ni sorkonuos styureiša. Nazkod zīmā myusus pījēme Latvejis pionīrūs, ap koklu apsēja zylu galstuku.

Vēļ piec goda myusus lomuoja par švakom atzeimem – pyrmuo līceiba jaunajā Latvejis vaļstī i divnīki. Tod mes saprotom, ka vaira nikuo nabyus pa vacam. Myusim ir juoizceļ itei vaļsts, myusim ir juostruodoj, juostruodoj, juostruodoj. Tai mes vysi struodojam pa šudiņdīnai, dorbaholiku i kreditu paaudze.

Vēļ piec goda školai zīmā atslēdze syltumu, partū ka nabeja naudys, par kū samoksuot par apkuri.

Vēļ piec goda mes viesturē vuicējemēs par Baiguo goda zviereibom. Es izzynuoju, ka vyss, kū runuoja baba, ir taisneiba.

Vēļ piec goda myusim beja juoizavielej stuņdis, kū veuicēsimēs vydsškolā. Fizika voi kīmeja? Krīvu voi angļu volūda? Biologeja voi zeimeišona?

Vēļ piec goda beja školuotuju streiks i nanūtyka stuņdis.

Vēļ piec goda beja juolīk ministrejis kontroldorbi i kotru godu eksameni.

Vēļ piec goda es veiču školu i īsastuoju augstškolā. Tymā, kur varieju tikt sovu izvēlis prīškmatu deļ.

Nu babys vuiceituo atguodoju – sovs keizaram, sovs Dīvam. Katuoļs ceļūs matās tikai Dīva prīškā i zvierej tikai bazneicā. Var uovētīs pakaļ vysim, kab palyktu dzeivs, a eista ticeiba, uzticeiba ir tevī pošā – sovai zemei, saimei i Dīvam.

Tev pošam juobyut vysu lītu māram i atbiļdeigam par sovim vuordim i dorbim. Tev pošam juozyna sova taisneiba. Sovs laiks hokejam, sovs reformom, tok izgleiteibys kvalitate paprīšku.

Kab myusim kotram izadūtu saglobuot vydspusē taidu metramāru, ar kū nūmiereit sovus dorbus i sovu taisneibu, sovu atbiļdeibu navys masu medeju, a sovys vaļsts, sabīdreibys, dorbu i dzeivis prīškā.

Bejušuo laika pīminekli

Vacuo Rēzekne.

Publiceits ite.

Pirmdiena, 19. maijs 2008 21:36

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Svātdīņ nu reita na cīši agri guoju Rēzeknē nu bejušuo maizis veikala iz Rūkeiša pusi.
Rūkeits beja kopejneica, kur nazkod bierneibā beja cīši gords saldiejums. Ar zapti.
Niu nu bārnu dīnu īrostais Rūkeits nūjaukts, vītā pastateita vēļ napabeigta cymanta i betona sāta – druošu goli vīn tarčej nu sīnu, naapsvīsti palāki bloki i metala konstrukcejis. Ak jau cylvākam pītryuka naudys.
Taišni padūmuoju, redz, kū padarēja inflaceja. Inflaceja ak jau.

Iz Atbreivuošonys alejis nav daudz svareigu kristceļu: lejā pi upis, pi Muorys pīminekļa i Rūkeits. Nav riezeknīša i ībraucieja nu dzeraunis, kurs nazynuotu, kur ir Rūkeiša krystceli – tī nūsagrīž vysi autobusi, kas īt cauri Greivulim. A tī, kas īt cauri Zīmeļu rajonam, brauc taišni.
Muorys pīminieklis stuov kolna golā, īla jam īt car obejom pusem i obūs golūs ir guojieju puorejis.
Kai grybātu, ar mašynu napaskrīsi. Iz augšu tože napasaviersi, kur Muora izasliejuse ceļ dabasūs zalta krystu.
Tū redz tik tod, ka īt ar kuojom. Var īsavērt i padebešu, i gaismu spieļu, i zalta atspeidumu, i dabasu gaismys.
Nazkod Muorys pīminekļa vītā beja ar līpom apaudzeits Lenins. Tolkom daža naatguodoju, stuovēja nazkaids klucs i vērēs nazkur. Napīmiņu ni kai izavēre, ni cik lels beja.
Tod Lenins pagaisa. Tod izgrīze līpys. Tod pastatēja Muoru. Tod lejā pi Ulmaņa stateitūs ūzulu izcēle Rimi. Tod lejā sataisēja gostu sātu.
Tai saguoja, ka Rūkeits puordzeivuoja Leninu.

Ak jau kod nabejs tū kopejneicu pabeigs i sataisēs. Tys voi itys saiminīks. Byus nazkai cytaiž – varbyut i lobuok, tok na tai, kai beja bierneibā.
Myusu bierneibys citrona saldiejumi papeira gluozeitēs seņ izkusuši, zalī Tarhuna limonadi izburbuliejuši i izdzarti, peituos rūžu bulkys ar cukra gryudim pa viersu niu var dabuot tik dzerauņu i mozu mīstu captivēs. Da i tī garšoj nazkai cytaiž.
Kod āsts i apāsts tik daudz, navar gaideit, kab sprosta boltmaizis bulka ar bryunu gorūzeņu i cukra gryudim pa viersu garšuotu taipat kai nazkod bierneibā, kod vyss beja pyrmū reizi.

Koč nazkas aizasmaldz, kod Rogovkys, Vabalis, Baļtinovys, Neicgaļa, Sakstagola, Rykovys, Rekovys, Seiļukolna veikalā saūd maizis smuordu. Kod nūpierc sprostu bulku, kur nav ni kaneļa, ni zapts, ni rīkstu – tik boltuo maize i pa viersu pabārts cukrys voi čymyni.
Nikaida celofana, polietilena, nikaidu kuļu – plyks rupuos maizis kīgeleits iz dieļu plaukta. Latgolā vēļ ir taidys vītys – kai bejušuo laika pīminiekli, kai bejušuo laika nūstuošonys, kur sajust sevi asam dzeivu i puorlaiceigu. Atguoduot tū, kas ir bejs, i sajust laika gaitu. Kai nazkas gaist i nazkas atsarūn.

Vīnā i tymā pošā upē naīkuopsi, partū ka jau piec šaļts byusi cyta. Tik upis krostā akmiņs, iz kura moza siedieji, mozguodama kuojis, kai tovys bierneibys pīmineklis. Tik Rēzeknis krystceļūs seņ pagaisušu laiku nūsaukums – Rūkeits.
Koč poša Rūkeiša vaira nav. Koč nav i teve pošys, kas nu aļumina trauceņa ar plastmasa kuoji ar sasalīkušu lizeiku iedi bryunū saldiejumu ar sorkonūs ūgu zapti.

Nav myužā bejs garšeiguokys maizis kai tei, kū nazkod bierneibā čupu nu gūvs bļūdys.
Lipeigs meikstums, až daleip pi zūbu. A smaržoj kai! Kai vysu maižu maize. Kai maizis gors, byuteiba i dvēsele. Nivīna ustobā pi golda āstuo maize nikod nav tai smaržuojuse.
Mama ar klāva nazi grīž maizi atsanasušajai gūvei. Lai gūteņai teik – spāka daudz vajag, zīmys laiks. Tei myud i mynās ar kuojom, sauda mēli. A es siežu iz cyuku aizgolda molys i ādu maizi.
Cikom izkreit pīna zūbs, kas da tuo tai tik kiriniejs vīnā uodys strēmelē.

Autobusa pīturā sēdēja saleikuse veceite. Jai kulē beja pīpierkta maize. Treis kukuleiši rupuos maizis, vīns batons. Jei ar leikim, sastruoduotim pierstim lauze rupuos maizis gorūzu, plucynuoja i lyka mutē. Apleik peikstādami lakstēja zvierbuleiši i lasēja nu zemis druponys.
Veceite kustynuoja maizis pylnū muti, ar vīnu rūku saglaude motus, ar ūtru papruovēja kuli, lai nanūkreit nu beņča zemē. Sapruovēja dzaltonū skustu, izvylka nu mieteļa kārmyna stuņdinīku i pasavēre, cik laika.
Jei salasēja nu kliepa druponys i īlyka mutē. Svieteibai navar pagaist.
Zvierbuli čeikstādami trynuos apleik, čivinēja. Veceite pasavēre iz jūs, attaisēja maizis kuli i nu sova lobuma pasvīde seikajom dzeiveibeņom. Iedit, iedit. Bierneni pyrynojami, ligzdenis vejamys. Voi ta jiusim laika vabaļu laseit, slīku volkuot.
Veceite purpinēja zam daguna, nūpurynuoja kliepi i otkon pasavēre stuņdinīkā. Jei čabynuojuos ap sovu maizis kuli, saleikuse sēdēja i runuoja ar zvierbulim.
Soka, ka dorbs mugurys nalauž. Lauž. I kai lauž.

Taisējēs iz leitu, gaiss taids gryuts i kai pībuozts. Aiz zaļūs kūku lopu lasējēs leita tyucs.
Palākajūs ceļa putekļūs jau nūmete pa kaidai leita lasei.
Es guoju da mašynys i pi seve sprīžu. Ak jau veceite brauc cauri Greivulim, ak jau iz Viļānu pusi. Varbyut varēja pīduovuot aizvest ar mašynu. Tik cik vēļ laika puorīs, cikom izatreišu uorā nu Rēzeknis. Juoībrauc veikalā piec putruomu syvānim, piec maizis, piec eļlis. Juoīlej benzins.
Da i naasam mes pīroduši daīt kluot svešam cylvākam i pīduovuot. Da i laikam piļsātys i svešuma gaiss pīsazeids gorā – nadasadūrt, napaīt sūli pretim, napavaicuot, naaizrunuot.
Da i kū es saceitu. Svešam cylvākam.

Piec lobys šaļts brauču iz sātu.
Vītom leits sytuos lūgā, vītom pavysam skaidrējēs. Laiks apsameja piec kotra kilometra.
Pavasara nasamaneigais zaļums, pīneju linejis car ceļa molom, dabasi apsalaiduši palāki i gryuti, vītom izasyt saule i apspeid slapņū pasauli – vyss až aizazīd, aizamirdz, aizalej ar naradzātu gaismu.
Autobuss beja jau gobolā. Mynuos pa šoseju iz kilometru pīcdesmit stuņdē.
Atlaižu gaza pedali, aiz leikuma navarēja redzēt ceļa.

Aplejs graņts ceļš, aizalīc par kolnu, obuos pusēs leli bārzi ar apsalaidušim lapainim zorim.
Lelu i šmuku kūku aleja, lopys apsakuorušys, bolti stumbri, pi stumbru zaļa zuole i pīnejis.
Pa ceļu aizguoja saleikušuo veceite ar maizis kuli i dzaltonū skustu.

Nazkas taids, kuo redzeisi tik reizi myužā, a pīmineisi vysu myužu.
Taida eisa laika šaļts, cikom mašynys lūgā nūzibsnej ceļš, bārzi i vacuo cylvāka dorba salīktais augums. Varbyut cytu pavasari jei itai vaira naīs. Varbyut naīs jau reit.
Tik itei vīna eisuo šaļts kai pīmineklis tovuos acīs.

Pavasara medeibu sezona: geji, deputati i cyti

Div vardivis Viļānu tiergā sēd iz beņča i sprīž par pavasari i ļūbisteibu. Precēs voi naprecēs? Pierks voi napierks?

Publiceits ite.

Ceturtdiena, 15. maijs 2008 18:04

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Latvejā byutu loba dzeive, kab gaisu namaituotu vysaidi rībakli.
A to, kur na grīzīs, vys kaids maisa dzeivuot.

To tys, to itys.
To jam cylvāktīseibys, to sazyn kas. To tīseibys paust vīdūkli, to īt guojīnī, to stuovēt ar plakatim piketā, to cyluotīs i kritizēt, to bļaut par sovu hokeja komandu.

Sataisa taidu muokslu, ka saprast navar – čorts voi prezidents izmaļavuots. Cytplanetīts dūmuots voi sābru Matiļde.
Saroksta taidu literaturu, kuo nivīns naskaita.
Izdūd vysaidys gruomotys, bukletus. Klausuos nazkaidys radejis.
A jaunuotne niu kaida? Vīni pušvists – par gobolu napazeisi ni meitušku, ni puiku. Staigoj apleik, biksis nūlaiduši da ceļu, izmaļavuojuši malnys acs, sasukuojuši motus gaisā. Kēdis vīn grab.
Pīsavāruši pa kinom i teļvīzerim seksu i geju, poši uovejās pakaļ. Kas tī pruoteigs saīs. Da ni besa tī naizaugs.

Vārušīs “Panoramu”, vys gudruoki palyktu.
Voi Latvejis 1. radeju. Da i 2. radejā taida šmuka muzyka. Tys pats Pauls koč voi.
Voi ta latvīšim nav šmuku gleznu voi pruoteigu muokslinīku?
Kuo uovejās, kuo maļavoj, kuo taisa čučalu instalacejis?
Muokslinīki atsaroduši…

Vysaidim besim tīseibys ir, tik na normalam cylvākam.
A kur palikt eistajim latvīšim?

Jiems blisi i apšuovs!
Lai reizi par reizem ir mīrs.
A to pīsaplidiejs pylns pasauļs vysaidu nakryškuonu, smutu i nabarāgu.
Dzeivam cylvākam vaira nav, kur kuojis spert.

Pajimtu blisi i apšautu. Tok navar. Tīseibys iz dzeivi, saprūtit. A žāļ.
Tik loba Latveja saītu, kab variejs apšaut līkūs.

Apšautu vysus saeimys deputatus i ministrus, par reizis dzeive palyktu lobuoka.
Par reizis i inflaceja apsastuotu, i atsagrīztu sazogtais monts, i mes vysi byutu laimeigi.

Apšautu vysus kreditu deviejus, kas gryb atpakaļ sovu naudu.
Par reizis dzeive ruodeitūs saulainuoka. Nabyutu juograbynoj saņtimi, varātu “Rimi” pierkt par latim i tik kruot nakleikys i lizeikys.

Apšautu vysus baņditus, zagļus, par reizis iz īlys byutu drūsuok.
Taipat jī namoksoj nūdūkļu, a tī cītumā tikai sasavuica nu cytu baņditu, kai lobuok zagt, sist i laupeit. Ka jau nav lītys, to tī na cylvāki! Moksoj tik nūdūkļus…

Apšautu vysus gejus i lezbītis.
Par reizis saimis palyktu lelys, dzymtu daudz bārnu, jūs nivīns naizvaruotu, napavastu, jī vysi izaugtu leli i dzemdeitu otkon jaunus i jaunus bārnus. Latvju tauta zīdātu i zaļuotu, myužam dzeivuotu.

Apšautu latgalīšus, čyguonus, krīvus, belarusus, lītuvīšus.
Par reizis byutu vaira vītys i naudys. Sasavylkuši vysaidi, gūdeigam cylvākam vaira nav, kur kuojis likt.
Paraugi konkurēt ar vysaidim lītuvīšim – pīstota sovu marketu i bess jūs naraun.

Par reizis vaļstī byutu parāds. Vysi runuotu vīnā volūdā, dzīduotu vīnys dzīsmis i vīnaiž tautyskai ītu Dzīšmu svātku guojīnī.
Vysim pi mašynu byutu sorkonboltsorkonī karūdzeni. Nabyutu nivīnys oranži streipainuos Georga būrtis.
Nivīns navaideitu, ka gryb nazkū pa sovam. Vysi byutu kai cylvāki.

Apšautu…
Tai, kū vēļ varātu apšaut?
Ā, apšautu staraverus, pareizticeigūs, katuoļus, adventistus, baptistus, krišnaitus, satanistus, jehovīšus. Par reizis vysi ticeitu vīnam vīneigajam i eistajam Dīvam.

Apšautu invalidus. Lai jī par veļti nasamūka.

Apšautu glupūs. Lai jī par veļti naād maizis. Tolka tok tī nikaida nav. Kurs jau nu dzimšonys glups, tī vaira nikuo.

A kas tev deve. Myusim tok ir demokratiska i atvārta sabīdreiba, eiropeiskos i rītumu vierteibys.
Nūšaut nivīna navar. Tik nūrīt i aprīt, lai nacyloj golvu.
A to rozalaiduši, pīsaplidiejuši vysaidi uoksti, čapāsli, šismaraki…

Kuo jim besa vajag, kaida sova parāda.
Kuo jī jemās. Kas ta jim maisa dzeivuot?

Lai jī vysi integrejās normalā sabīdreibā.
Deļtuo ir integracejis programys, integracejis departamenti i ministri.
Voi ta jim par veļti naudys moksoj?
Lai jem i integrej! Myusim to kaida dzela.

Nā, jemās nazkuo.
Vys nazkas na pa jim, nazkuo cylojās.
To jim piketi, to guojīni, to akcejis, to sazyn kas.

To tai, to itai.
To ar baņtem, to karūgim, to nūzeimeitem.
To motus sukoj, to nasukoj, staigoj to nūlaistom biksem, to uodys mietelim.
To izačučaloj par buobom, to izataisa par bīdāklim.

Kas ta jim kuo maisa.
Nivīns tok nikuo jim nadora.
Dzeivuojuši, struoduojuši kai normali cylvāki, i nivīns gaiļs pakaļ nadzīduotu.

Pasauļs ir dūmuots eistajim. Naeistī lai teik golā poši.
Ka namuok dzeivuot, lai nadzeivoj.

Pupuzīds, Šustrīs i bezdeleigys

Publiceits ite.

Otrdiena, 13. maijs 2008 09:20

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Laikam piec vysys taisneibys maņ niu ite byutu juoroksta par latgalīšu rokstu volūdys ortografeju. Par raksteibys reformu i ortografejis seminaru.
Tys byutu pareizi, paradzami i svieteigi.

Partū ka taidā veidā es sovā dīnrokstā varātu pasaceit, kū dūmoju i doru. Itei byutu muna īspieja pastuosteit, ka itū sastdīņ Rēzeknē nūtiks informativs seminars par latgalīšu rokstu volūdu i juos nuusacejumim.
Vēļ es varātu izstuosteit, kas ir paradzāts itymā seminarā. Varātu pastuosteit, ka tī varēs dabuot nūdrukuotus ortografejis nūsacejumus.
I ka tū vysu es doru deļtuo, kab beigtūs naaugleigī uo-ō kari, kas pajem par daudz latgalīšu spāka i energejis, lai jī padareitu kū nabejs pruoteiguoku, na rītu cyts iz cyta.

Ak jau nu suoku maņ vajadzātu runuot par saglobuotū raksteibys tradiceju i tū, kas guojs kluot nu jauna. Vajadzātu pastuosteit, kaids itai ortografejai sakars ar Stroda raksteibu i juo suoktuos ortografejis reformys turpynuojumu, tymā skaitā – pījimtū lāmumu izstruoduotajā ortografejis sistemā divskani [uo] apzeimuot kai ar uo, tai ari ar ō.

Vajadzātu pasaceit, ka na jau kača spolvys kruosa nūsoka, cik medeigs jis byus.
Ka kača kruosu doba dalosa nu sova genu kruojuma i tei ir tikai vierspuse.
A apakšā ir daudzi vaira, vasala sistema, kai tys vyss struodoj, kai nu vīnys šyunys rūnās vasals kačs. Vysa juo mīsa, aste, ūsys, zūbi i meikstais kažuks.

Taipat ari volūdys raksteiba ir kompromiss, kū pījem par normu. Tei ir sistema, kū var tikai precizēt, na izdūmuot nu jauna – kačs vysod byus kačs.
Kaidim burtim roksta, tei jau cyta runa – ka tik roksta. Kaidā kruosā kačam streipis voi plemis, nav svareigi. Ka tik giun pelis.

Sovu mamu es ļūbeju vīnaiž stypri i kai muoti, i mōti.
Ir labi, ka es jei sovā volūdā varu pīraksteit, cik cīši es juos ļūbeju.

Bet vyspuor es asu nūguruse nu itūs vysu streidu i jimšonuos.
Gribieju pastuosteit par Viļānu tiergu.

Tiergs beja leluoks nakai pyrms mieneša. Speidēja saule, leita nabeja, i tierdzinīki suoce dorbu jau pošā reita agrumā, iz prūm braukšonu cyluojuos tik jau piec vīnu dīnā. Piercieju ari beja gona.
Spēlēja indiani ar sovom stabulem, beja kasešu i disku buoba, bet jei nazkas beja ar tumbom, muzyku nalaide. Pi stadiona urkstēja syvāni, klīdze zūsyni i rēja sunalāni. Vīnā mašynā beja i truši, tok tī nikuo nasaceja.
Puors mašynuos beja īslāgta radeja. Cytā skanēja krīvu popsa, cytā latvīšu šlāgeri. Iz puors mašynu beja streipainuos krīvu svātku baņteitis, puors mašynom iz kapota beja tautyski deči.
Parostajā vītā beja ari pļuša dečs ar luoci – pi piļsātys dūmis. Kai eimu, navaru nūsaprīcuot. Vajag že! Taišni pi dūmis!

Maņ tiergā beja divejis svareigys dzelys. Vajadzēja nūpierkt syvānus i gūvei apaušus.

Koč zynuoju, ka Viļānūs cīnā agrī tiergi i vysu izpierk jau nu reita, nikai navarieju pīsaceļt. Cikom jau tāvs ar muoti nasuoce runuot, ka vaira nav tolka braukt – vysi lobuokī cyuku mygi byus jau izpierkti.
Ar mūkom ap septenim nu reita aizbraucem da Viļānu tierga. Mašynu to nabeja daudz, ļaužu ar namanēja. Nūlyku mašynu aiz stadiona, i garom vacajim kopim guojom piec syvānu.

Tai i beja. Vysi jau izpierkti.
Pi vīnys buobys beja bolts syvāns ar garu spolvu. Sasaruovs gulēja solmūs. Pi veča beja opoli syvāni ar krotalejom ausīs. Pi cyta veča pa mašynys bagažnīku jorzuoja nazkaidi pusizkāmiejuši syvāni, a taišni sūplok beja mašyna, kur beja kaste, a kastē vīns pats syvāns – opols kai rutuļs i raibs kai puče. Par gabaleņu beja vēļ vīns syvāns – sasaruovs komulī, nūsaļs i biedeigs. Taids pakūds.

Meklējem, meklējem. Vēremēs, vēremēs.
Cikom jēmemēs, nu jorzaklu bagažnīka aiz pakalis kuoju jau izcēle treis kvīcūšus breinumus i sakratēja maisā.
Muotei jī napatyka – asūši pabuoli.
Vecs to līlēja – breineigi syvāni, ād vysu.
Muote to naticēja, par daudz mozi. Da i nazkaidi aizvuorguši.

Nūpierkom opolū Pupuzīdu. Jis i mutis napaplēte, tik maisā nūurkstēja. Jis iz tiergu beja atbraucs nu dzeraunis aiz Preiļu.
Aizguojom vērtīs tūs vīninīku. Kūdū izsmuodēja par reizis. Mozeņū vēremēs, vēremēs, nikai navarēja saprast. A tys taids šustrys – sukstinēja vīn pa gaisu, da i smecere te solmūs, te jau puori bortam. Až lēce sasavasaluot. Atbraucs nu Stabuļnīku dzeraunis.
Tai i nūpierkom puoreiti. Niu myusim diveji syvāni – Pupuzīds i Šustrīs. Gūvei apaušus tože nūpierku. Kai reize spolvys kruosā.

Aizvedem iz sātu, a syvānim myura klāvā solts. Juotaisa durovys cīši. A kai aiztaiseisi – bezdeleigom kai reize ligzda juolepej. Lidinej pa pogolmu ar muolim kņuobī, pi dorba nateik. Taipat tok sāta juotaisa, bārni juoperej. Cikom sakaļss muoli, cikom saness syltumam mygu. Tai i nasaīs zam aizliduošonys izvoduot ūtra perekļa.
Pamessi škierbu, otkon viejs valk. Otkon syvāni treis i naguļ.

Pajiemu Šustrū kliepī, iznešu uorā i īlyku kastē vystu sieteņā. Gaiļs vēļ nūsavēre par placu i nūsaklīdze, ka tai tei dzela naīs vys. A kas to juo klausuos. Lai mozī guļ sauleitē.
Pajiemu Pupuzīdu, a tys kai kačalāns – sēd kliepī i nikuo nasoka. A sylts taids, meikstu uodeņu. Saulē obeji sasyla i aizmyga.
Piec šaļts, kod jau guojs iz gūvs slaukšonys laiku, Pupuzīds izavēle uorā nu kastis i mudri pa vystu sieteņu šukstinēt. Daguns zemē da ocu, rūk zemis i pats prīceigs! Aste gryndzynā.
A Šustrīs sēd kastē, verās i nikuo nasoka. Sauleitē labi, sylts.

Bezdeleigys, īraudziejušys itaidu naparādu klāva prīškā, suoce klīgt. Lidoj tik i klīdz.
Cylvāka nasabeist a ni, var koč kas staiguot pa klāvu, nasabeist. Syvāna bais.

Taida saguoja tierga dīna myusu sātā. Jauna dzeiveiba kluot.

Blogs, emuari, teikla dīnysgruomota, teikla žurnals ci teikline

Publiceits ite.

Trešdiena, 7. maijs 2008 09:19

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Meilam bārnam daudz vuordu.
Daudz vuordu bārnam i tod, ka tāvs ar muoti nav variejuši sarunuot sovā storpā.
Tai bārnam jī īdavuši kotrs sovu vuordu, a trešū vuordu – par gūdu dzedam Donatam, Luočplieša ordeņa kavalīram i lobam cylvākam, i vēļ catūrtū – nu seriala, kuru nūsavāruši vokorā pyrms bārna ījimšonys.
Tai i saīt Klāvs Sigismunds Donats Maikijs Mežatrūps.
Sauc, kai gribi, taipat natruopeisi.

Latvejis ZA Terminologejis komisejis īsaceitais termina “weblog” latvyskais nūsaukums “emuāri” (latgaliski saīt “emuari”) eisti nav īsadzeivuojs. Jis ir darynuots nu jiedzīņu “elektroniskī” ci “e-vidē asūšī” i “memuari”.

Teikla vidē jū lītoj, tok, kai ir atzynuši poši teikla dīnysgruomotu raksteituoji, jis nav ni dzeivs, ni latvysks. Gols golā, ari vuords “memuari” nav latvyskys ciļmis, tik aizgiuts seņuok i jau pīrosts.
2007. goda maja beiguos tyka taiseita apvaicuošona par vuorda “blog, blogger, blogging” lītuojumu. Jū taisēja LZA Terminologejis komisejis Informacejis tehnologejis, telekomunikacejis i elektronikys terminologejis (datorterminu) apakškomiseja sadarbeibā ar portalu www.termini.lv.

Itei apvaicuošona breineigi paruodēja, ka normala latvyska termina itam jiedzīņam nav i lītuotuoju vydā dominej taidi vuordi kai “blogs”, “bloguošona” i “blogers”. Nu napylnom divejom tyukstūšom apvaicuotūs par pyrmū bolsuoja 54%, par ūtrū – 54%, trešū – 50%. Taidi jiedzīni kai “teikla dīnysgruomota”, “emuars” i “teikla žurnals” nadabuoja vaira par 10% bolsu.

Itūreiz latvīšim nav izadevs radeit tik veiksmeigu terminu kai “dators”, kas ir pulka eisuoks i vīgluoks par angliskū “kompjūters”, partū i īsavīss dzeivē. Kurs niu pasaceis, ka nazkod taida vuorda nav bejs.

Izdūmuot precizu i lobskaneigu terminu ir vīna līta, a cyta – kab jis īsakļautu volūdā, kab nu juo byutu vīglai darynuot jaunus vuordus.
Maņ vysu vaira pateik atvasynuojumi nu vuorda “emuari”.
Kū dareit? Emuaruot. A tikpat kai sīnys i cepli myurēt voi i mēli atlauzt.
Kas dora? Emuarists, emuaruotuojs, emuarnīks, emuareituojs. Laikam meimuroj i myurej.
Tai i saīt, ka latvīšu volūdā vysleidza dzeivoj i dominej taidi termini kai “blogs”, “bloguot”, “bloguošona”, “blogers”.

A kai tod ar latgalīšim?
Jim tok nav pat terminologejis komisejis. Kaidi to jim termini?
Nu ūtrys pusis, par pīmāru, Linux jau struodoj i latgaliski – koč leluokuo daļa terminu ir puorjimti nu latvīšu volūdys.

Pyrma puors godu atsevišku entuziastu radeituo latgalīšu datorterminu vuordineica izsauce sajiusmu, prīcu i smīklus latvīšu jaunīšu inteligencis vydā.
Puors pīmāru: cookie – peirāgs, home page – sātys puslopa, Internet – škārsteiklys, message – viests, message board – dūmu meits, mailing list – viestu eile, WWW ci World Wide Web – puorstaipteiklys.
Vysu vaira diskuseju i izapliesšonys beja par puorstaipteiklu i škārsteiklu. Kai par lobskaneigumu i lītuošonys vīglumu, tai vuordu darynuošonys pamatuojumu.
Kai vysu raksteituoju i skaiteituoju dīgi sasapyn i sasavej, kab byutu škārs garum vīnā pasauļa teiklā. Kai jim itys teikls ir juoškūrsta lopu piec lopys, kai teikli staipuos puori cyts cytam
Niu, cik verūs, aktivai teik lītuoti taidi termini kai teikls (Internet), capumi (cookies), dūmu meits (forums), sātyslopa (home page). Nav daudz, tok pateikamai sovi.

20. gs. 60. godūs poststrukturalisma filosofs Žaks Derida atzyna, ka volūda ir asameibys pamats i pasauļs atsakluoj kai teksts. Filosofs Rolans Barts tū skaidruoja kai asameibu vīnā volūdys i dūmuošonys teiklā, dzeivuošonu vīnā pasaulī, citejūt jau bejušūs i asūšūs tekstus i vīns ūtru, kab saprostu cytus i tyktu saprosti.
Nav īspiejams runuot sovā poša izdūmuotā volūdā i gaideit, ka cyti saprass. Myusim ir juorunoj jau gotovim vuordim i teikumim. Copy-paste ci kopej i lepej, spīd i mīdz.

Nivīnu terminu nav īspiejams izgudruot nu augšys. Jū voi nu pījem i lītoj (jis ir volūdys i pasauļa teiklā), voi ari juo nav i jis pastuov tikai vīna cylvāka apziņā i volūdā.
Volūda nav nivīna cylvāka privatīpašums.
Mes jū pajemam lītuošonā iz laika, cikom myusim ir juopasoka cytim tys, kū mes dūmojam i kuo myusim vajag nu cytu.
Tai i saīt – cikom koč vīns cylvāks runuos, raksteis i skaiteis latgaliski i iz pasauļa koč kur byus vēļ ūtrys cylvāks, kas juo saprass (ļaunuokā gadīnī jis pats kai teksta skaiteituojs i sapratiejs), byus i latgalīšu volūda. Tymā skaitā – teiklā.

2006. goda beiguos latgalīšu dūmu meitā “Vasals”, kas atsarūn sātyslopā www.latgola.lv, beja saruna par blogim i bloguošonu. Tymā laikā tei beja vysā jauna līta, partū lela daļa runuotuoju viereibys vaira dagrīze pošai ituos dzelys byueibai – kas tys taids ir i voi jis byus i myusim.
Pīduovuotī nūsaukumi: teiklaroksts, dīnroksts, jaunumroksts, žurnals, teikla dīnysgruomota, e-vuordi, žeperi, pīroksti, teikmota, teikdimota i cyti.

Cik procenti nu vysa, kas latvīšu teikla vidē teik saukti par blogim, eistyn atbylst terminam “weblog”? Voi eistyn tī ir emuari – elektroniskī memuari i autobiografiskuos literaturys žanrs, kas atškireibā nu memuaru teik publiceits teikā?
Lelā vairumā tei eistyn vaira ir teikla dīnysgruomota, kurā seceigi i regulari teik publiceiti personys voi personu grupys puorsprīdumi voi atrodumi teiklā. Taida poša kai publiska papeira dīnysgruomota voi sīnysavīze, tik teiklā – leidza ar tū pīejama daudz leluokam pasauļa ļaužu skaitam.

Voi itys ir muns blogs? I nui, i nā.
Rokstus ite var komentēt. RSS pādi jam ir, tok jis nav nūškirams nu puorejuos teikla avīzis. Roksti teik īlykti seceigi, tok jūs navar apsavērt tematiski (piec autora voi temu).
Pats golvonais, nikas nav pabeigts – itys nav myuža golā pīraksteits dzeivis guojums ci memuari, a šudiņ raksteituos ituo laika pīzeimis par tū, kū radzu i kū dūmoju, sasaskorūt ar pasauli sev apleik.

Teikla žurnals voi dīnysgruomota?
Varbyut teikline?

Taipat kai peitine (peits monts), skaline (grūzs nu skolu), pīnine (puče ar pīnainu sulu), meitine (kas nazkod byus meita). Poša pinieja nūpeits teikls, kas ir daļa nu leluo teikla.
Tai i saīt, ka autors kai ziernūklis sēd iz zora i pyn sovu teiklu, kas jū savīnuos ar puorejū pasauli i dūs jam skaiteituojus, myusys i ūdus.

Bloga nūsaukums latgaliski?
Kai mes izdūmuosim i lītuosim, tai i byus.

Pasaulī vaira laimis kai dreikst

Publiceits ite.

Piektdiena, 2. maijs 2008 12:01

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Šudiņ beja breineiga dīna. Es nikuo nadarieju.
Aizguoju iz kinu “Irina Palma”.

Gols golā padarieju vaira kai cytom dīnom, partū ka nikas nabeja obligati. Es tai beju izdūmuojuse – nikas nav juodora. Tikai tys, kuo gribīs.
Sakuortuoju ustobu, palieju pučis. Izsvīžu uorā nazkaidus kramaslus.
Vysod jau sasakruoj monts, kuo ir žāl izsvīst par reizis, a kuo navajadzēs nikod.

Es izdūmuoju, ka maņ pateik dzeivuot. Bez kaida īmesļa.
Laikam verūtīs pa lūgu, kai iz īlys viejs dzan smiļkti i gaisā pasaceļ dzaltons maiseņš.
Kai jis ceļās, ceļās. Dasadur trolejbusa steigom, apsatyn ap druoti, saplūk i kreit. Kai otkon pīsapyuš i lieni laižās puori īlai.

Ir reizis, kod pat našmukys lītys ruodīs lobys.
Tuo poša maiseņa zaļā zuoleitē es īneistu, a zylajūs pavasara dabasūs jis izavēre tik vīgls, breivs i kai na nu ituo pasauļa.
Tymā šaļtī es nadūmuoju, ka jis nasapyus symtim godu, ka jis ir myužeigs i myužeigi pluovuos nazkur pa zemi, iudiņūs i samaituos dzeivi cik ļaudim, lūpim i zvierim, putynim, zivim. Cik puču saknis sasapeis juo lomotuos i cik viersyunis natiks jam cauri i nūsmaks.

Jis eistyn byus myužeigs. Cik es dzeivuošu, tik atguoduošu ituos šaļts.
Kai stuovieju pi lūga i vierūs. Kai vīnu šaļti es poša beju tys maiseņš i treisieju nu bailis pagaisynuot sovu vieju i nūkrist.

Taidā jutūnē darātu īsaciklēt – pajimt par plūstu, iz kuo braukt pa dzilim i strāšnim iudinim. Taidu lobu dūmu, ka nikas jau nanūteik, a vysleidza nūteik šmuki i ar mani.
Ka es asu i radzu.

Uorā šmuks laiks. Vyss spryuk augt i zīdēt aizturātā augšonys i zīdeišonys prīcā. Seņ tok beja laiks.
Pīninis rauga pabuozt golvys i zīd. Primulys, narcisis, tulpis.
Zuole sytās nu zemis i stīpās garumā.
Ka nabyutu tik nūdruoztai, varātu saceit, ka kai puosokā, a niule juosoka, ka ir kai dzeivē. Tik dzeivā dzeivē, ka dzeivuot prīca.

Kina suocēs ar liduojumu.
Lidmašyna lānom nūsalaide, jei sleidēja puori teirumim, pļovom, celim. Puori sātom i pogolmim. Cikom jau varēja īraudzēt, ka cylvāki īt sovus ceļus.
Kinys vieršonuos ir taida nūsalaisšona svešā pasaulī i jaunys pīredzis īgiušona.
Kinys laikā var dabuot pīredzi nadzeivojūt – tik verūtīs i kaidu šaļti asūt cytam.

Kina beja par sīvīti, kas izkuope nu ramys i izdarēja vaira kai dreikst.
Jei gribēja izgluobt sovu cīši slymū unuku i aizguoja peļneit naudys iz seksa klubu.
Beja interesnai vērtīs, kai īvuiceitū gūdeigi audzynuotuos i sabīdreibys moralis normu īgrūžuotuos sīvītis rībumu juos sejā nūmaina apjiemeiba padareit sovu dorbu. Labi padareit tū, kū nu juos gaida.
Jei sēdēja iz krāsla i braucēja veirīšu putynus. Jī beja ūtrā pusē sīnai, jūs storpā beja tikai caurums, kam izbuozt cauri.
Jei beja zeme, kas nūdzieš veirīšu guni. Rūka, kas apmīrynoj nazcik veirīšu.

Sabīdreiba jū beja atzynuse par nadereigu. Jei beja par vacu dorba tiergam, jai vaira nabeja pat sovys sātys. Puordavuse unuka uorsteišonai.
Jei nikod myužā nabeja struoduojuse. Jei nikuo namuocēja.
Tok izaruodēja, ka ir vīna līta, kur jei ir vysu lobuokuo. Veirīši stuovēja ryndā piec juos gluostu. Jim navajadzēja nivīnys cytys.

Zalā puors ļaužu šaļtim nazyn parkū smējēs.
Vysod ir interesnai vērtīs kinu kūpā ar svešinīkim. Tei ir taida kai solidaritate, kai kūpeibys sajiuta, kai sovys vīntuleibys puorkuopšona.

Kai zals īsatyn tymsā i vysim prīškā iz boltuo ekrana suoc doncuot breinums.
Tys ir pavysam cytaiž kai gaismys spēlis datora monitorā.

Nazkod vierūs kinu Minskā.
Maņ guoja smīklys tī, kur cyti klusēja. Jī smējēs cytuos vītuos, jī beja cyti. Šaļtim jī dzīduoja leidza. Šaļtim apklusa.
Tai i nasaprotu, kas tys beja. Es nabeju sovejuo.

Kinys beiguos lidmašyna pasacēle iz aizliduoja puori.
Vaira nikod nabyus tai, kai ir bejs. Es asu bejuse tymā kinā, tymā pasaulī.
Vaira nikod es navareišu aizliduot prūm.
Lai kur es ītu i kuo radzātu, es nazkod atguoduošu ituos dīnys.

Izaruodēja, ka kinys zalā vysu svešūs ļaužu vydā beja ari muna draudzine.
Dadzyna iz īlys. Nabeju juos satykuse nu zīmys.
Varbyut nasatyktu vēļ pusgodu.

Breineigi, ka ir draugi. Cik jūceigi ir jūs satikt piec laika i atkluot, ka jī ir. Ka jī ir bejuši vysu laiku, tik jūs nikai nav saguojs satikt.
Ka vyspuor ir tik daudz ļaužu, kas dzeivoj i ir sūpluok, a myusim par tū nav nikaidys dalis. Ka ļauds nikur napazyud i tod, ka mes jūs naredzim. Ka jī nazkai iztīk vysu itū laiku. Bez myusu.

Es navaru byut vysur i byut ar vysim.
Kū vaira ļaužu es sateiku, tū mozuok nu jūs es vareišu satikt kasdīnys.
Kū vaira es daboju, tū vaira byus juopagaisynoj.
Kū vaira zemēs es asu bejuse, tū vaira zemēs es navareišu byut.

Tok tys dūd nazkaidu vīglumu.
Apsazynoj, kuo navari, i saprūti, cik daudz vysleidza vari.

Sevkurā šaļtī atsasaceit nu vysa i suokt vysu nu gola. Vīnkuorši paīt molā i suokt cytaiž.
Partū ka tevī i manī ir vaira vysa kuo, nakai myusim ruodīs.
Pasaulī ir vaira laimis kai dreikst.

Dzeive ir breineiga līta.
Dasadur, dasadur i aizlidoj. Kai dzaltonais maiseņš pavasara viejā.

Svešī

Publiceits ite.

Pirmdiena, 28. aprīlis 2008 10:04

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Guoju nazkai pa piļsātu i dūmuoju.
Laidēs vysaidi pavasara gaisā parauti putyni. Kaijis leigonai lidinēja viers jumtu i iudiņu. Zvierbuli kai nūsabeidušu dzeivebeņu sauve īskrēja kryumā i sasakuove sovā storpā – laikam pavasars golvā. Bolūži, izrīzuši māgys i kustynuodomi golvys, izšpūrkstom spolvom staigalēja pa ītvi. A peilis zuoleitē pi kanala guoja pa div, pa div.
Nazkaids pavysam cyts gaiss. Pat piļsātā. Ni to breivuoks, ni to lobuoks, a cyts.

Teiklā puorskaitieju, ka napasenim nazkaidi dzāruoji nūsuovuši guļbu puori, kas jau bejs nūvejs ligzdu i sasataisiejs perēt.
Nu, tai goduos. Na vysi, kas ir īsaļūbiejuši, ir myužeigi.

Nu ūtrys pusis, cik guļbu dzeivoj iz pasauļa, cik nu jūs itymā godā nazkur pūrā ci azarā izperēs sovus cuoļus i sēs dzeiveibu, a teiklā roksta tikai par nūsautajim.
Ot tev ir Romeo, ot tev i Džuļjeta.
Teiklā roksta, ka itūs guļbus izbuozs i īliks muzejā. Tai rūnās legendys i literatura.

Nazkaidi deputati publiski paziņuojuši, ka ar Latvejis medejim jī niu runuos tik latvyski. S. Kalnīte, I. Druvīte i K. Šadurskis.
Guoju i dūmuoju. Saīt, ka jī ir īvieleiti saeimā deļtuo, kab runuotu sovā volūdā ari ar svešajim. Sok, tova poša vaine, ka nasaprūti. Ka laiceigai naīsavuicieji.
Interesnai – ka kaids saeimys deputats paziņuotu, ka iz prīšku ar sovys vaļsts medejim runuos tik sovā volūdā. Latgaliski.
Na vīnu ūtru runu kai Juoņs Tutyns i Anta Rugate, a sistematiskai.
Sok, poši vaineigi, ka naasat īsavuiciejuši.

Aizvakar brauču autobusā. Maņ sūplok sēdēja krīvs i skaitēja Latvejis krīvu avīzē sirdeigu rokstu par svešajim. Tī beja biļde. Cylvāki nazkū klīdze, plakati.
Jī beja streipainūs cītumnīku drēbēs. Jim iz pīru beja uzroksti. Jī nazkū demonstrēja voi protestēja pret nazkū. Sasarēja ar sovys vaļsts varu. Voi ari jūs kaids reidēja pret sovu vaļsti.
Alien. Daļa krīvu tai sauc seve. Jī ir nu cytys pusis i nagryb byut vydā voi varbyut jim nasaīt tī byut. Voi varbyut jim navajag. Voi ari tuo navajag tim, kas jūs reidej pret sovu vaļsti, Latveju.
Jī nagryb voi jūs najem. Jī ir cyti voi ari jim navajag cytu.

Aizvakar brauču tramvajā i pa teleponu runuoju latgaliski – kai ta cytaiž lai runoju ar sovu muoti. Jei tok ir muna mama, na jau uorzemneica.
Div latvīšu pusaudzis meituškys apklusa i klausējēs. Interesnai. Nazkas cyts.
Nui, Reigys eksotika – ni malnuo i ni dzaltonuo rase, ni pušvists i ni geji, pat ni mozuos mauleitis ar izkruosuotajom acim i eisajim brunčim, a latgalīši.
Tok jau tī poši latvīši, tik cyti – svešī.

Pyrma symta godu Naaizmierstule rakstēja: “Tu manis navaicoj, voi mīļoju tāvu svīdrim laisteitū zemi… Es latvīte asu!”
Nikas tok nav izamainiejs. Otkon i otkon juoatkuortoj, kab naaizsamierstu: es asu latvīte, latvīte, latvīte. Mes asam latvīši, latvīši, latvīši.

Naseņ guoju pa īlu. Aiz mane puors sūļu tuoļuok guoja īsaļūbiejs puoreits.
Kuorteigi latvīši. Bejuši “Rimi”, nūpierkuši iedīni i stīpe pylnu maisu. Guoja iz dzeivūkli, kas pajimts ak jau iz kredita.
Guoja i runuoja. Puiss ar sašutumu atzyna: “Visādi čangaļi salīduši Rīgā, tagad līdīs visādi čorti.” Meituška nasacēja ni nā, ni nui.
Puiss sacēja, ka nikaida gaisa. Latgalīši Reigu izputynuos. Meituška klusēja.
Tymā šaļtī mes guojom pa kvartalu ar pamastom sātom – bez lūgu, bez durovu, drupa i juka zemē. Var redzēt, ka nav saiminīka i cylvāku, kas jimuos dzeivuotu. Kai piec kara, kod vysi beja izkauti i izbāgaliejuši pa pasauli.
Reigā cylvāku ass par daudz. Tik kur ta jī ir.
Jau cik godu desmitu latgalīši ir bejs Latvejis dzeiveibys spāks. Vasalom sauvem iz bogatajom Kūrzemis sātom par kolpim, iz Reigu, par školuotuojim, par īriednim, uorstim, policistim. Tikt dzeivē iz prīšku – izavuiceit i dzeivuot.
Ka Latvejis armejā i policejā nabyutu latgalīšu? Ka Latvejā nikod nabyutu bejs latgalīšu?

Nazkai apsaskrēja dūša – ar kū ta cyti latvīši ir lobuoki par mani?
Saīt, ka es kai latgalīte asu svešuo i maņ nav tīseibu dzeivuot sovys vaļsts golvyspiļsātā?

Maņ byutu juodzeivoj rezervatā ci geto i juoslauc gūvi – partū ka latgalīšim ir juodzeivoj Latgolā i dzeraunē. Kai da viesturiskuo 1917.goda latgalīšu inteligencis lāmuma par pīsavīnuošonu puorejim latvīšim.

Ka vysi latgalīši dzeivuotu Latgolā, tod Latvejā (kas taitod nav Latgola) beidzūt byutu eists parāds. Nivīna svešuo i līkuo.
Iz Latgolu bagaturi brauktu kai safari – zvejuotu i medeitu, šmukūs meitu mekleitu, puorguleitu i aizbrauktu.
Ā, nui – jau tiuleņ majā pi Latgolys krystu byus maja dzīduojumi. Dīvam i Jumprovai Marijai par gūdu. Taida eksotika! Tai kai taidi mežuoni. Sēd sovuos dzeraunēs. Apsīn skustu i īt iz bazneicu. Tymsūneiba.
Tik filmēt i fotografēt!

Tod apsasmieju par puoreiti, kū satyku i dzierdieju iz īlys. Par jūs pīsauktajim čortim.
Niegerus i arabus puiss tok lomuoja na jau latvyski, a par čortim.
Te nu beja – svešī.

Vys tik dūmoju.
Meituška nasacēja ni vuorda, tik pīkryta sovam puišam. Nu kurīnis īt juos tāvs i muote.

Tik nazkaids ryugtums vys pruotā.
Cik iz pasauļa ir latvīšu, kab sasadaleitu eistajūs i svešajūs?

Kab eistūs lyktu omotūs, a naeistajim Latgolā taiseitu rezervatu?
Lela gon tei Latveja – vīna zeme iz prīšku voi atpakaļ. Drysa i Osveja, tod Pītālova (puorkristeita par Abrini), piečuok Latgola.

Pasauļam ir vysaidys garšys i smuordi.
Nazkas nu pavasara gaisa, kod peilis īt pa div, pa div i meklej vītys ligzdai nazkur Reigys centra kanalā. Jom pi kuojis, ka puori tyltam aizklyndzynoj tramvajs i apleik staigoj ļaužu symti. Dzeiveibai nav ni gola, ni molys. Ni dzeraunē, ni urbānajā pasaulī.

Piļsātā dzeivoj vysaidi ļauds: bogoti i nabogi, slymi i vasali, latvīši i peilis, suni i metalisti, reperi i invalidi, kači i bolūži, latgalīši i školuotuoji, zvierbuli i krīvi, čyguoni i puordevieji, klerki i niegeri, aktīri i sekretaris, prīšknīki i ubogi.
Dīvam vysaidu ļaužu gona.
Pajem nu kotra sorta pa sauvei i īsiej pavasarī.

Publiskais volūdys maratons

Publiceits ite.

Piektdiena, 25. aprīlis 2008 09:21

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Kab regularai raksteitu publiski, vysu pyrma vajag publiku.
Sauc jū par skaiteituojim, apriejiejim voi leidzjutiejim.

Dīnysgruomota ir viļteigs žanrs.
Mudri var aizkleist sovys vydspusis strupceļā i īsaciklēt tik iz sevi. Kai Dorians Grejs voi Verters.
Voi ari palikt par uorejūs nūtykumu stenografistu i byut par hronistu, kas dokumentej i komentej. Taidu kai Livonejis Indrikis voi Bremenis Odums.

Privatajai dīnysgruomotai zam spylvyna voi slapanajā failā ir vīns aizdavums – sakuortuot sovu pasauli.
Na par veļti tys ir psihoterapejis veids.

Publiskuo dīnysgruomota rauga sakuortuot vysu pasauli. Blogeri ir myusu dīnu mesejis – ari tod, ka nūsaspļaun par vysu.
Kas ta cyts byutu raksteišona par pasauļa energejis krizi voi vaļdeibys klaidom, godu vacim zemneicu tortim i puorpasauleigi duorgim tyltim, ka ni raudzeišona kū ta maineit. Voi vysmoz pasaceit sovu nā.
Runuot ar publiku nabyutu tolka, ka runuotuojs naraudzeitu publikai īvuiceit dzeivuot piec sova parāda. Tys ir kai paplašynuot sova pasauļa rūbežus i sovā pusē dabuot vaira ļaužu.

Raksteit publisku teikla dīnysgruomotu latgaliski reizē saīt diveji lāmumi – runuot latgaliski ar sevi i ar nazynomū skaiteituoju nazkur virtualajūs monitora teirumūs.
Lai voi kai, obeji ir gona nūpītni sūli.

Jī līcynoj par munu latgalīšu rokstu volūdys prasmi. Ka reali jimā dūmoju, breivi rokstu i nadzeivoju nikaidā mentalajā emigracejā.
Jau lobu laiku nav nikaidys atškireibys, kai raksteit tekstu: latvyski voi latgaliski.
Tys nav moz.

Kasdīnys pīraksteit kū naviņ – tei ir loba pruota dresura.
Kasdīnys līki naspamuot, ka nav kuo saceit – ari tei ir pruota dresura.

Kai ir atzeimuojuši literaturys pietnīki, vīns nu īmeslim latgalīšu literaturys strupceļam ir svātdīnis raksteituoji. Myusu dīnuos nivīns nalītoj latgalīšu rokstu volūdu tik daudz, kab jam nabyutu gryuteibu juos lītuot.

Paskrīt mozu gabaleņu na bāda. A maratonam juosatrenej mienešim i godim.
Ka nasatrenej regulari, volūdys ir gona eisam zibšņam i dzejai, na garuokam dorbam – prozai i dramaturgejai.

Ir vīgli nūsaukt desmit voi koč pīcpadsmit autoru, kas latgaliski roksta dzeju.
Prozys raksteituojus jau juomeklej ar guni.

Pyrma puors godu Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys vadeituojs Juoņs Elksnis beja izsludynuojs latgalīšu stuostu konkursu.
Atsauceiba beja, a literaruo kvalitate švuorbuojuos nu vīna gruova iz ūtru – nu postmodernys spēlis raudzeišonys da senejūs rokstu atdzimšonai realisma paradigmā ar lobu tīsu didaktiskys pavuiceišonys i ļaunūs struopeišonys.

Latgalīšu lugu raksteituoji? Taidi ir?
Ituo goda A. Upeiša konferencē, kas runuoja par latvīšu literaturys žanru puorskotu, teatra zynuotneica Līga Ulberte atzyna, ka krize ir vysā latvīšu dramaturgejā – 2007. godā nav publiceita nivīna luga i nav izguojs nivīns lugu kruojums.
Par latgalīšu lugom lobuok navaicuot. Jūs nav jau godim i varbyut godu desmitim, partū ka latgalīšu volūdys tikpat kai nav publiskajā telpā, ari teatrī. Ka naskaita puors školu i tautys dramatiskūs kolektivu i etnografiskūs ansambļu vajadzeibom entuziastu saraksteitys ludzenis.
Daugovpiļs teatris ar VKKF atbolstu ir izsludynuojs latgalīšu lugu konkursu, kura mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i kulturu. Īsyuteišonys termeņš ir rudinī, žūrejā sūlejās byut teatra vadeiba i profesionali teatra kritiki. Pīsūleitys daža premejis, kūpā 2100 latu.
Redzēsim, voi nauda var paceļt literaturu.

Lāmums – raksteit latgaliski i publiski – ir sleideigs.
Juorauga īguoduot, kas varātu byut interesnai, na tikai sev, a ari cytim.
Juorauga nanūkrist iz nuošu sovys namuoceišonys deļ – ka skrīņ jau kurū kilometru, a volūda i elpa apsaraun, suonūs dyuriejs i nu maratona juoizastuoj pusdceļā.

Raksteišona latgaliski izlīk rūbežus.
Sok, kuo jemīs – taipat puorskaiteis tik tī, kas muok skaiteit latgaliski. A cik nu tūs, kas runoj latgaliski, ari skaita latgaliski. A cik nu tūs, kas skaita, ar interesi skaiteis munu redzīni par lītom i cylvākim.

Vysleidza taida kai saruna ar sevi. Kai sevkurs teksts patīseibā – pamatā deļ seve voi kaida vīna konkreta cyta adresata dūmuots. Nazinejūt, kas jū puorskaiteis piečuok.

Nu ūtrys pusis, volūda nūsoka temu.
Nav vīgli latgaliski raksteit par kū nabejs cytu, na latgaliskū.
Taipat kai raksteit par sīvītem i naraksteit
par feminismu.
Kas ir bejs periferejā i zam lada, tys runoj par sevi.

Publiska raksteišona latgaliski ir izalausšona nu sova sātmaļa i ustobys, raugūt īsavērt, kas lobs nūteik pasaulī. Kaidi pasauļa breinumi.
Tys ir izaicynuojums sev i skaiteituojim.
Partū i interesnai. Partū i rokstu.

Kas ir dzeivis jāga?

Publiceits ite.

Otrdiena, 22. aprīlis 2008 09:25

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

What is the purpose of life?

Nūsavieru kinu. “Niceland”. Par Islandi.
Nazkas taids, kuo nasagoda nimoz tik bīži redzēt i dzierdēt – vīnkuorši eistajā laikā i deļ tuos mane, kas es asu niule.
Kab es bejuse cyta, mane nabyutu – es byutu cyta.
Kab nabyutu ituos kinys, es byutu cyta.

Kinā beja vysaidys lyužņu skaudzis, kas šaļtim beja metaforskā leidzīnī.
Lyužņu skaudzis kai vysa dzeive. A varbyut vysa dzeive lyužņūs – izguoztuvē voi ari pi TV lyužņa. Voi poši ļauds kai lyužni.
Lyužņu piļsātys, kur kotrys pi sova ekrana ci monitora izalīk, ka dzeivoj sovu vīneigū i eistynū dzeivi. Ka itei dzeive ir lobuokais, kū mes kotrys asam nūpeļniejuši.

I Latveja. Vaļsts sakryta kai kūka kluceišu piļs, a cylvāki palyka puori.
Jūs dzeivis ir juodzeivoj tuoļuok, koč vysmozuok tī daļa jim pošim voi kaidam cytam.
PSRS. Kaidi laiki beja, kaidi vēļ byus.

Dzeivis jāga ir tamuos lītuos, kuo nivīnam nasoka. Kas nav pasokomys i navajag.
Tai sacēja kinā.
Dzeivis jāga ir seikuos druponuos, kas kasdīnys goduos pa ceļam, nūzibsnej nazkur gaisā i īkreit taišni pruotā.
Tai es izdūmuoju, cikom vierūs kinu.

Seikuos druponuos, kas izmaina vysu pasauli. Piec tam vaira nikuo nav tai, kai ir bejs.
Rūbežs storp mani i pasauli ir tik pluons, ka jū izjauc pat sazīdiejs rododendru kryums, peilis klīdzīņs pi kanala i īlu muzykanta spālāta dzīsme.
Kai iudiņa vierss. Vīns vieja pyutīņs, i vaira nikuo nav tai, kai beja da tuo. Iudiņs sasašyupoj, i nikuo vaira nav pa vacam.
Tok tik deļtuo es i varu raksteit, ka uoda ir tik pluona, ka pa laikam jei pagaist pavysam.

Nazkai dūmuoju. Naz, volūda īrūbežoj voi taišni ūtraiž – atceļ rūbežus?
Voi latvyski es saceitu tai, a anglyski cytaiž. Vuocyski tai, a krīvyski i lītuvyski cytaiž.
Golvonais, voi, rokstūt latgaliski, es varu pasaceit tū pošu, kū es saceitu latvyski – voi latgaliski es runoju par tū pošu.
Varbyut latgaliski es eimu iz riņči i runoju tik par tū, kai rokstu latgaliski.
A varbyut, skaitūt munu tekstu latgaliski, kaids cyts tī redzēs tik tū, ka jis ir latgaliski, navys par kū jis ir. Voi varbyut es nikod natikšu nu tuo vaļā – ka latgaliski rokstu latgaliski.

Es naatguodoju, kū izdūmuoju.
Laikam tikai tū, ka volūdom ir daudzi rūbežu sovā storpā. Kū lobuok tu juos zyni, tū vīgļuok ir puorīt itūs rūbežus. Vysleidza, kaidā volūdā es dūmoju i rokstu – ka tikai es muoku tū volūdu i jei maņ namaisa runuot.

Es īsadūmuoju par apstuoklim, kas nūzūg volūdys i aiztaisa rūbežys, aizslādz vuortus, pruotu i apziņu.
Ar tim apstuoklim ir juosakaun vysu myužu, kab saglobuotu sovu telpu i volūda nasavylktu cīšuok sovus rūbežus – tai, ka cylvākam palīk tik TV ziņu i šovu pasauļs. Plyka i švuorbona “pajem koč kū nu ladusskapa” voi “kai tev guoja? labi” volūda.

Es īsadūmuoju par volūdom, kuru nav.
Amerikā ir izguojuse gruomota “Jaunī Eiropys dzejnīki” („New European Poets”). Gruomotai ir div redaktori i divdesmit div regionalī redaktori, kas izalasēja divi symti deveņus autorus, kas ir publiciejuši sovu dzeju piec 1970. goda. Ir īkļauta dzeja i Eiropys regionalajuos volūduos: basku, gallu i sāmu.
Nu Latvejis tī ir četri dzejnīki: Liāna Langa, Inga Ābele, Inga Gaile i Ronalds Briedis.
Navaicuošu, voi jī ir ituo laika golvonī latvīšu dzejnīki. Tei ir redaktoru subjektivuo izvēle.
Dreižuok pavaicuošu, cik nu latgalīšu dzejnīku ir zynomi nalatgalīšu skaiteituojam i cik breiva ir juo izvēle, par latgalīšu literaturu zynūt moz voi nikuo.

Jūceigi saīt – latvīts ar apbreinu vērsīs iz mozūs tautu ceņtīnim, runuos par breiveibys mekliejumim Tibetā. Jis drupeit nūsašausmynuos par basku separatistim, tok lelys i mozys tautys, lelys i regionalys volūdys konfliktā vysod juss leidza mozuokajam.
Tik latvīts nikod napīzeis, ka kaids var byut mozuoks par jū. Ka juo buoriņu tautys statuss var byut apdraudeits.
Ka i latgalīšu volūdai varātu byut Eiropys regionaluos volūdys statuss.
Tys tok zeimojs tik vīnu – Latvejis vaļsts sasaškeļšonu i autonomeju, separatismu i Moskovys garū rūku.

Videjam latvīšam ir skaitamais paņteņš, kū jis kluseņom skaita pi seve i skali atkuortoj medejūs kasreizis, kod runa ir par latgalīšu volūdys, kulturys i identitatis saglobuošonu i kūpšonu: „Myusu ir tik moz, mes navarim pīļaut tautys sasaškeļšonu, vysys tuos runys par latgalīšu volūdu ir raudzeišona saškeļt myusu tautu, tys ir politisks vaicuojums.”
Koč leluokuo daļa latgalīšu inteligencis ir klusiejuši i klusēs myužam – kab tik saglobuotu sovu vaļsti.
Koč, nu ūtrys pusis, kas varātu vēļ vaira tyvynuot i styprynuot sabīdreibu kai juos atškireigūs daļu apsazynuošona, sovpateibu kūpšona i demokratiska interese par cytaidū.
Bagateiba ir daudzveideibā, na sterilitatē. Pa vīnam var salauzt kotru žogoru. A žogoru buņti?

Voi pasauļs palyktu laimeiguoks, ka jam byutu vareiba puorskaiteit Annys Rancānis, Pītera Jurceņa, Valentina Lukaševiča, Juoņa Ryučāna, Ontona Slišāna voi Viļa Dziervinīka dzeju angliski, franciski, krīvyski, japāniski?

Ka laimeiguoks var palikt nu dzejis – nui.
Varbyut kaidam kur nabejs pasaulī nu vīnys najaušys dzejis ryndys, kas kaidam nu myusu nanūzeimoj nikuo lela – kuortejī paņteni, nazkaidi mūrgi, cik var raksteit ar tū divskani „uo” i kaids vyspuor tolks nu tuos dzejis, byutu lobuok dariejuši kū pruoteigu – dzeive palyktu par druponu laimeiguoka. Vīnu druponu, vīnu dzeivis dasadūršonu i par vasalu dzeivi.

Byutu, ka byutu. Palyktu, ka palyktu. A cik nu latvīšu skaita dzeju latgaliski?
Tik daudzi cylvāku ir palykuši aiz borta i bīži vīn na sovys vainis deļ.
Kod sevkuram latvīšam byus vareiba školā īsavuiceit ūtru sovys tautys rokstu tradiceju?

Es labi apsazynoju, ka nav īspiejams paleidzēt vysim. Ka vysu nikod navar pajimt, koč kū nanūsvīžūt zemē. Tok voi itei apzine ir īmeslis, kab napaleidzeitu nivīnam.
A vīneiguo dzeivis jāga varbyut ir paleidzēt. Par vīnu druponu.

Back to top