Taids jūceigs akcents

Cik tys vyss jūceigai – ar zemem i volūdom. Vyss vīns, a vys nazkai cytaiž. Vys tys pats – da mīļu tys pats. Lai kur tu ītu, vysur atrassi tikai sevi – tū, kū jau pazeisti i zyni īraudzeit.

Siedieju Vuocejis krūgā i gaidieju sovejūs.

Jī beja nūguojuši da viņa gola pasyuteit ola i apsavērt nazkuo.
Rūkā turieju paveist suokušu muollēpini, kū beju atrodusi pļovā aiz nazkaidys vuocu dzeraunis seikys upeitis krostā. Dzaltona. pusnūveituse. Pi myusu sātā pavasar tože vysa muorka mola vīnuos muollēpinēs, tik drupeit piečuok kai ite Vuocejā.

Īsaklausieju krūga murdūnē. Ļauds runuoja cyts car cytu, nasaklausēja nikuo apleik. Bolsi rikteigi tynuos i pynuos apleik.
Meitine žāluojuos, ka ite, pi jiurys, taids solts. Juos pusē jau rikteigs pavasars. Vysi kūki vīnūs zīdūs. Naz kur tī iz Vuocejis lejis golu. Puiss smējēs par jū – kai to, treis symti kilometru iz leju. Kū že jei te dūmojūte – nu dīnvydu atbraukuse!

Drupeit tuoļuok bors studentu svinēja semestra suokys. Kur bejuši, kū dariejuši. Kai Leldīne, kai saime. Kaida muzyka bejuse. Kai tū i itū dariejuši.
Vīna meituška pieški īsavaicuoja puišam – jam taids interesnys akcents, nu kurīnis jis ass? Puiss apsaruove – nu tīņs i tīņs. Meituška breinuojuos – a jis tok runojs tai i itai. Voi ta pi jūs narunoj cytaiž? Puiss kai sasameistēja, kai nūsakaunēja, tod cierta pretim i līleigs saceja – jī gon sātā runojūši tik “hochdeutsch”!
Meitine nasaryma. Jei vysu myužu dūmuojuse, ka tamā apleicīnē vysi runoj tik “plattdeutsch”.
Nā, nā, jis nā. Puiss suoce puordzeivuot. I tīpēs, ka nikuo nazyna. Nivīna vuorda.
Meitine breinuojuos: Tok jis že eims nu tuos i tuos pusis. Voi ta na tai?
Oi, nu kū tī! Puiss īsatīpe. “Plattdeutsch” že runoj tik vacī ļauds. Jaunī nā.
Jī nūsasmēja i suoce runuot nazkū par pasnīdziejim. Kurs maita, a kurs jau tai kai i nikuo. Sarunā īsapyna i puorejī. Jī smējēs i dzēre olu.

Piec šaļts atguoja muni ļauds. Atnese olu. Izdūmuojuši, ka juojem itys. Taiseits piec kaida to tī vaca recepta. Dabeigais. Dzeivais. Izlejamais.
Garšuoja na tai kai sātā. Vaira piec pierktuo ols. Koč i skaitējēs sātys i dabeigais. Tok nazkas jimā beja ni tai, nazkas atsyta nazkū zynomu. Na to ka Latgolys dzeraunis ols, a pierkts tože nā. Ni taids i ni itaids.

I tod es īsadūmuoju.

Vyss že ir taipat i tys pats. Ols. Krūgs. Studenti. Muollēpinis. Dzeraune. Ļauds.

Da i ar volūdu tys pats: vacī ļauds sovā storpā runoj latgaliski, ar jaunajim – latvyski. Ar voi bez akcenta. Ak jau ka ar akcentu i ar stypru latgalisku akcentu.
A beiguos nu volūdys puori palīk tik akcents.
Tys, kas nūdeve tū puisi. Tys, kū dzierdēja tei meituška, a nadzierdieju es. Pa munam, jī obeji tok runuoja pa vuocyskam.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *