Sergejs Kozlovs SYLTĀ, KLUSĀ REITĀ IZ ZĪMYS VYDS. MES ATĪSIM I ELPUOSIM

Jau nazcik dīnu nabeja saulis. Mežs stuovēja tukšs, kluss. Daža vuornys naliduoja – tik tukšs beja mežs.

– Cauri ir, taisīs iz zīmu, – saceja Luoceits.

– A kur putyni? – vaicuoja Ezeits.

– Taisuos. Syltynoj lygzdys.

– A Vuovere kur?

– Izlīk sovu caurumu ar sausu vylnu.

– A Začs?

– Sēd sovā olā, elpoj. Gryb pīelpuot iz vysys zīmys.

– Vot duraks, – pasmaidēja Ezeits.

– Es jam saceju: pyrms zīmys napīelpuosi.

– A jis?

– Pīelpuošu, soka. Elpuošu i elpuošu.

– Laižam pi juo, varbyut kai paleidzēsim. – I jī atsapruovēja pi Zača.

Zača ola beja kolna trešajā pusē. Nu vīnys pusis Ezeiša sāta, nu cytys – Luoceiša sāta, a nu trešuos – Zača ola.

– Redz, – saceja Luoceits. – Ite. Ei, Zač! – jis aizaklīdze.

– Nu, – nu olys atguoja apsluops bolss.

– Kū tī dori? – vaicuoja Ezeits.

– Elpoju.

– Daudz pīelpuoji?

– Vēļ nā. Puseiti.

– Gribi, mes paelpuosim nu viersa? – vaicuoja Luoceits.

– Nasaīs, – beja dzieržams nu olys. – Maņ durovys.

– A tu pataisi škierbeņu, – saceja Ezeits.

– Attaisi vaļā par drupaneņu, a mes elpuosim, – saceja Luoceits.

– Bu-bu-bu, – atskanēja nu olys.

– Kū?

– Tiuleņ, – saceja Začs. – Nu, elpojit!

Ezeits ar Luoceiti atsagula placu pu placa i suoce elpuot.

– Fu!.. Fu!.. – elpuoja Ezeits.

– Fu-u!.. Fu-u!.. – elpuoja Luoceits.

– Nu, kai? – aizaklīdze Ezeits.

– Palīk syltuoks, – saceja Začs. – Elpojit.

– A niu? – par minotu vaicuoja Luoceits.

– Nav kuo elpuot, – saceja Začs.

– Ej šī da myusu! – klīdze Ezeits.

– Dataisi durovys i leiņ uorā!

Začs dacierta durovys i izleida uorā.

– Nu, kai?

– Kai piertī, – saceja Začs.

– Verīs vīn, trejatā to lobuok, – saceja Luoceits.

– Mes niu vysu zīmu īsim da teve i elpuosim, – saceja Ezeits.

– A ka saļsi zemē, ej da mane, – saceja Luoceits.

– Voi pi mane, – saceja Ezeits.

– Paļdis, – saceja Začs. – Kai to, ka aizīšu. Tik jius da mane naejit, labi?

– A parkū?..

– Pādi, – saceja Začs. – Pīluočuosit, i tod mani kas nabejs jims i apēss.

© Autors: Sergejs Kozlovs “Ezeits myglā” // Сергей Козлов “Ежик в тумане”

© Tulkuojums: saprge, 2006-2008 LaKuGa.lv

Olūts teiklā: Ежик в тумане

Papeira olūts: Козлов С. Г. Ежик в тумане: Сказки. – М.: Дет. лит., 1989. – 115 с.: ил.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *