Ar divstuovu autobusu iz Reigu

2006. goda 20. apreļs

iz Reigu brauču divstuovu autobusā. atsasiežu pi trepu, i runys beja tik breineigys… atlyka tik pīraksteit i niu īraksteit ite.
nasokit, ka ļaudīs nivīns narunoj latgaliski. runoj. i kai. naba vacī vīn. cyts piec skota i bolsa pajauns cylvāks. īkuop Varakļuonūs, Stiernīnē, Krustpilī i runoj. 😉

A
– ite tok kokla atlauzt!
– da kas tev juolauž! siedi i vyss!

B
– itai maņ uorstīne saceja. ni pa trepem kuopt, ni kuo.
– a kai nakuopsi. kod vēļ myužā sātai iz jumta brauksi?

C
– nui. juonūbrauc da reigys.
– ak jau.
– redz, jau zuole lein.
– ak jau. kai jei naleiss. pavasars.
– pirmeņ dūmuoju, nūkaveišu. a nā. tik es pīturā, i itys škiuņs kluot.
– nu da.
– itaida blyudzga!
– tai, tai.
– a zyni, maņ stuostēja! jei taišni zam skrytuļa…
(suoce kluseņom runuot)

D
– vīnreiz beju lykusēs tymā Martys centrā.
– nu i? kai beja?
– da nikuo. nikuo nabeja. cylvāki vīn ir.
(šaļti obejis klusej)
– tai jau ir, kotram sova bāda.
– a kai nabyus. dzeive na prīca.
– ka sātā sēd, izsepinej, kas jam suop i nasuop. izgudrej, ka radeja par skaļu voi kaidu lūgu vajag attaiseit.
(klusej obejis)
– da. tik kai mes lejā tiksim?
– šļuksim iz čūksta! div buobys iz čūksta!
– da troka!
(obys smejās)

E
– nā jau. itaidu trepu. vaira to nanūkuopšu. i tai škeibi ītās.
(izkuopuse, poša breinojās)

F
(īkuops pajauns puors – puiss i ak jau juo sīva. sīvai bais.)
– maņ bais ir augšā. kuopšu lejā.
– nasmīdynoj!
– jis smejās. smejīs vīn!
– puotorus skaiti vysu ceļu! te jau nav zīma!
– a kaids tam sakars ar zīmu! atlīk tik strauji bremzēt… (jei kluseņom purp pi seve)

G
– kai draudzine soka, tyvuok pi Dīva!
(sīvīte nu blokus siedekļa puoram)

H
– pa breižam nikuo, a pa breižam gona vysakuo. kotram bārnam juomeklej sova vīta zam saulis. a byus jau labi. juolyudz Dīvs par sovim bārnim, a puorejais jūs ziņā.
– dzie, pīkabeite aizgryuzta ceļam prīškā!
– to avareja voi kas?
– ta bess jū zyna. syudu te redzeisi. brauc kai škiuņam iz jumta!

I
(saruna par bārnim)
– par vysim gudruoki. vysu zyna.
– nazkai eļpu raun cīš. ni nazkaids kuoss, ni nazkas cyts.
– a vylks zyna. ni te augšā veņtilacejis, ni gaisa palaiž.
– tušej až nūst.
– pats kai keiļs izalaids pi ruļa, a te koč lai nūspruogst ļauds!
(tuoļuok saruna par šoperi)

J
– kur tī godi kai nav braukts. pazaver, jaunu krustuojumu pastatiejuši! paza, i kuo mašynu iz laukuma sadzeits! i kūki izciersti. ite to gon nazkaids stulbums. redzieji? egleitis kaidys saaugušys! i tī vēļ!
(veirs klausuos, klausuos. naiztur.)
– tai ir. siedi sātā kai vaca baka. seņ jau vajadzēja kur ļaudīs iz Čiuleju pabraukt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *