Slaveneibys

Niule tik īguoduoju.
Maņ Mukulēs kaimiņūs nazkod dzeivuoja Čehovs.
Niu Lavrovkā īsavuoce Puškins!
Siežu i smejūs. Vajag že…

Sv. Speerx i privatuo dzeive

Muna privatuo dzeive ir muna privatuo dzeive. Partū jei i ir privatuo.

pruota dorbi

2005. goda 2. febraļs

Uorā šmuks snīgs. Vyss bolts i stuov iz zoru, sasnidzs lānai i mīreigai. Reali šmuki, ka nabyutu tik nūdruoztai, varātu saceit, ka kai puosokā, a niule juosoka, ka ir kai dzeivē. Tik dzeivā dzeivē, ka dzeivuot prīca.

Cikom rakstieju referatu, pruotā izzibsnēja dūma. Pat jūceigi, kai pruots struodoj. I cik pruotu cylvākam ir. Paraleli es tok veļ iežu i nadūmuoju, kai kimūsu dalikt pi mutis. Atsajiedžu tik tod, kod kruška beja tukša i peirāgs apāsts. Es tok tū darieju, na jau kaids cyts, a munā apzinē nav ni minota nu iešonys. Nu raksteišonys jau ari it kai nā, tikai rezultats. Nā, tys ir tik iņteresnai – kai pruotā vyss nūteik paraleli. Dūmys skrīn mudruok par tekstu.Īguoduoju sātu. Ka maņ cīši pateik byut sātā. Tī ir muna sakne. Kod nadūmoju par stumbru, zorim, lopom i taidā gorā, tod nav ni vainis. A tei pruotā īskriejušuo dūma ir eisa: “Dzeive ir stihiska nalaime, kas pīmeklej reizi myužā. Par laimi tys ir puoreimūši.”

Pat nazynu, kas tys ir i kū par tū dūmuot. Taipat kai godu četrpadsmit vacumā rakstieju: “Tik sasodīti garlaicīga dzīve, ka mirt ir sensācija” i veļ vydsškolā: “Reizēm no dzīves nav izejas citas kā vienīgi nāve. Reizēm izeja vienīgā – dzīvot.”, a saprotu tik piec desmit godu. Ka vyspuor asu saprotuse.

Varbyut ostoņdesmit godūs itim vuordim byus cyta dūma, a tei četrpadsmitgadeiguo meitine jau jū ir zynuojuse, tik nav muociejuse izdūmuot da gola. Kai cytaiž jei zynuotu raksteit. Jei poša tok tod byus vaca. Tok jei nabeja vaca, kos pasacēja tūs vuordus.

cyti konteksti, teksts tys pats

.

Naklīdz iz līpys, jei zīdēs, ka daīs juos laiks.
Pateik – verīs juos zīdūs. Napateik – nasaver.
Tys ir vyss, kū tu vari dareit.
I kai to – nūcierst līpys tu vareisi sevkurā šaļtī.
Dori tū drūsai.
Zīda i cierva streidā pyrmais vysod byus ciervs.
Piečuok naaizmiersti juos zīdūs nūslauceit zuobokus:
Nivīns pasauļa zeids nav meikstuoks par līpzīdu dreiksnom.
I nasabeist nu tūs zemē nūsystūs bišu.
Par raudzeišonu kūst zuobokā
Bite moksoj ar dzeiveibu.

(Vizma Belševica)

.

Ar divstuovu autobusu iz Reigu

2006. goda 20. apreļs

iz Reigu brauču divstuovu autobusā. atsasiežu pi trepu, i runys beja tik breineigys… atlyka tik pīraksteit i niu īraksteit ite.
nasokit, ka ļaudīs nivīns narunoj latgaliski. runoj. i kai. naba vacī vīn. cyts piec skota i bolsa pajauns cylvāks. īkuop Varakļuonūs, Stiernīnē, Krustpilī i runoj. 😉

A
– ite tok kokla atlauzt!
– da kas tev juolauž! siedi i vyss!

B
– itai maņ uorstīne saceja. ni pa trepem kuopt, ni kuo.
– a kai nakuopsi. kod vēļ myužā sātai iz jumta brauksi?

C
– nui. juonūbrauc da reigys.
– ak jau.
– redz, jau zuole lein.
– ak jau. kai jei naleiss. pavasars.
– pirmeņ dūmuoju, nūkaveišu. a nā. tik es pīturā, i itys škiuņs kluot.
– nu da.
– itaida blyudzga!
– tai, tai.
– a zyni, maņ stuostēja! jei taišni zam skrytuļa…
(suoce kluseņom runuot)

D
– vīnreiz beju lykusēs tymā Martys centrā.
– nu i? kai beja?
– da nikuo. nikuo nabeja. cylvāki vīn ir.
(šaļti obejis klusej)
– tai jau ir, kotram sova bāda.
– a kai nabyus. dzeive na prīca.
– ka sātā sēd, izsepinej, kas jam suop i nasuop. izgudrej, ka radeja par skaļu voi kaidu lūgu vajag attaiseit.
(klusej obejis)
– da. tik kai mes lejā tiksim?
– šļuksim iz čūksta! div buobys iz čūksta!
– da troka!
(obys smejās)

E
– nā jau. itaidu trepu. vaira to nanūkuopšu. i tai škeibi ītās.
(izkuopuse, poša breinojās)

F
(īkuops pajauns puors – puiss i ak jau juo sīva. sīvai bais.)
– maņ bais ir augšā. kuopšu lejā.
– nasmīdynoj!
– jis smejās. smejīs vīn!
– puotorus skaiti vysu ceļu! te jau nav zīma!
– a kaids tam sakars ar zīmu! atlīk tik strauji bremzēt… (jei kluseņom purp pi seve)

G
– kai draudzine soka, tyvuok pi Dīva!
(sīvīte nu blokus siedekļa puoram)

H
– pa breižam nikuo, a pa breižam gona vysakuo. kotram bārnam juomeklej sova vīta zam saulis. a byus jau labi. juolyudz Dīvs par sovim bārnim, a puorejais jūs ziņā.
– dzie, pīkabeite aizgryuzta ceļam prīškā!
– to avareja voi kas?
– ta bess jū zyna. syudu te redzeisi. brauc kai škiuņam iz jumta!

I
(saruna par bārnim)
– par vysim gudruoki. vysu zyna.
– nazkai eļpu raun cīš. ni nazkaids kuoss, ni nazkas cyts.
– a vylks zyna. ni te augšā veņtilacejis, ni gaisa palaiž.
– tušej až nūst.
– pats kai keiļs izalaids pi ruļa, a te koč lai nūspruogst ļauds!
(tuoļuok saruna par šoperi)

J
– kur tī godi kai nav braukts. pazaver, jaunu krustuojumu pastatiejuši! paza, i kuo mašynu iz laukuma sadzeits! i kūki izciersti. ite to gon nazkaids stulbums. redzieji? egleitis kaidys saaugušys! i tī vēļ!
(veirs klausuos, klausuos. naiztur.)
– tai ir. siedi sātā kai vaca baka. seņ jau vajadzēja kur ļaudīs iz Čiuleju pabraukt.

Sv. Speerx i dzeivis humora izjiuta

Dzeive nikod nepalaiss garom vareibu pasanirguot par myusim.

Myusim juobyut pyrmajim – kas pasanirgoj par dzeivi!!!

Sv. Speerx i tehnobuoba

Byutu buobai skrytuli, byutu lisapeds!

Sv. Speerx i vajag

Kuo vajag, nadabuosi. Kuo navajag, vysod byus gona.

Sv. Speerx i dūmoj

Na vyss, kai tu dūmoj, ir tai, kai tu dūmoj.

Na vyss, kai tu dūmoj, ka tys nav tai, kai tu dūmoj, ir tai, kai tu dūmoj, ka tys nav, kai tu dūmoj.

utopejis

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom. Vysys Saulis i Mieneša piļsātys, nazineiši iz Mieneša i zineiši socializmā.

Sasalasiejuši itūs idealūs stuostu, cylvāki idealū pasauli gryb taiseit i iz zemis. Apkaun vīns ūtru ideju vuordā i kotru reizi vys apsalauž, ka otkon kaidam nazkas ir bejs lobuok nakai cytim i tim cytim nav guojs nicik labi.

Rezultatā tūs vīnu lobums ir cytu nalaime. Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas byus ar tū progresu. Ka vyss byus taidā pakalē. I tod rikteigi nūsalaiž rūkys.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigi jam juobyut veilušamīs dzeivē, kab raksteitu utopeju.

Cik brīsmeigai juobyut dzeivei, kab saraksteitu antiutopeju.

2005. goda 17. majs

Back to top